Arheoloģijas amatieris atrod 1000 gadu senu gredzenu, kas joprojām mirdz
Džons Ralfs, 68 gadus vecs bijušais inženieris, bija sācis meklēt iespējas, kā izmantot savu brīvo laiku. “Es nesen biju aizgājis pensijā un redzēju ziņu, ka meklē brīvprātīgos, kas palīdzētu Barghedas izrakumos,” viņš stāsta BBC Scotland. “Mana māsa joprojām dzīvo Barghedā, un tas izklausījās interesanti, tāpēc es domāju, kāpēc ne.”
Arheologi uzskata, ka šajā teritorijā bijusi apmetne, kas kalpoja kā “nozīmīgs varas centrs” piktu karalistes laikā no 500. līdz 1000. gadam. Iesākumā Ralfam šķita, ka viņš veic ievērojamu atklājumu pēc atklājuma, taču klātesošie eksperti teica, ka viņš atradis tikai dažus spīdīgus akmeņus.
Tas tomēr neapslāpēja Ralfa entuziasmu, un viņš turpināja darboties. Kad viņš attīrīja senlaiku ēkas grīdu, viņš pamanīja metāla tapu, un turpat bija arī gredzens. “Džons raka un tad pienāca klāt un teica: “Paskat, ko es esmu atradis,”” BBC Scotland saka Aberdīnas Universitātes arheoloģijas profesors Gordons Noble. Viņš pēdējos trīs gadus vadījis izrakumus un uzskata, ka Ralfs uzdūries “patiesi neticamam” atradumam. Gredzens tagad atrodas Skotijas Nacionālajā muzejā turpmākai izpētei.
Ir ļoti maz piktu gredzenu, kas jebkad uzieti, un tie parasti bijuši apzināti noslēpti, lai glabātos drošībā. Pikti bija ziemeļu ciltis, kas veidoja lielāko karaļvalsti vēlajā dzelzs laikmetā un agrajos viduslaikos Skotijā. Par piktiem viņus nodēvēja romieši, latīņu valodā tā sauca apkrāsotus vai tetovētus cilvēkus.
Tie bija spēcīgi karotāji, kas neļāva romiešiem tikt tālāk par mūsdienu Angliju un 685. gadā lielā kaujā sakāva anglus – ģermāņu ciltis, kas lika pamatus mūsdienu angļiem. “Ja pikti būtu zaudējuši, Skotija, iespējams, nekad nebūtu pastāvējusi,” raksta BBC. Tomēr, neskatoties uz viņu militāro spēku, pikti pazuda no vēstures skatuves līdz pirmās tūkstošgades beigām, viņus uzsūca gēli.
