Lietuva gatavo plānu iedzīvotāju masveida evakuācijai
Lietuvā līdz oktobra sākumam pabeigs nacionālā evakuācijas plāna izstrādi, informēja iekšlietu ministre Agne Bilotaite.
Ministre skaidroja, ka pašlaik katrai vietējās pašvaldības institūcijai ir sava evakuācijas programma, taču valstij nepieciešams atbilstošs nacionāla mēroga projekts. Uz Ukrainas kara fona Baltijas valstis pakļautas hibrīdiem un dezinformācijas uzbrukumiem, bet diversijas reģionā kļuvušas par "jaunu realitāti", atgādināja Bilotaite: "Svarīgi atzīmēt, ka šodien pilsoniskā aizsardzība ir kļuvusi par prioritāti mūsu dienaskārtībā."
Ministre norādīja, ka iedzīvotāju aizsardzības darbs tiks veikts kopīgi ar citām reģiona valstīm. Šim nolūkam Baltijas valstis iesniegs Eiropas Savienībā finansējuma pieteikumus. "Ir pienācis laiks apvienot mūsu iespējas un rīkoties koordinēti gan reģionālā, gan ES līmenī. Jā, tas ir ļoti dārgi, bet mums ir jādiskutē par iespējām apvienot mūsu centienus un saņemt atbilstošu atbalstu no ES puses," viņa skaidroja. Tāpat Bilotaite aicināja veikt iespējamo risku izvērtējumu Eiropas Savienības līmenī, lai "labāk izprastu draudus un nodrošinātu civilās aizsardzības pasākumus", raksta "The Moscow Times".
Lietuvas varas iestādes jūlija beigās sāka izstrādāt plānu iedzīvotāju masveida evakuācijai no visas Republikas teritorijas militāra iebrukuma gadījumam. Bilotaite toreiz šos pasākumus pārrunāja ar Aizsardzības ministrijas, Sakaru ministrijas un Nacionālā krīzes vadības centra pārstāvjiem. "Ar ministrijām tika panākta vienošanās par to pienākumiem un uzdevumiem, gatavojoties iedzīvotāju evakuācijai, un pašlaik no pašvaldībām tiek gaidīti konkrēti dati par iespējām un vajadzībām," vasarā informēja Lietuvas Iekšlietu ministrijas preses dienestā.
Tad arī Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas līderi ierosināja Eiropas Savienībai izbūvēt aizsardzības līniju gar Krievijas un Baltkrievijas robežu, lai aizsargātu Eiropas valstis no militāriem draudiem un citām Maskavas "kaitīgām darbībām". Kā norādīja "Reuters", aizsardzības infrastruktūras parādīšanās uz Austrumu robežas cita starpā ļaus risināt hibrīddraudu problēmu, kas ietver dezinformāciju, kiberuzbrukumus, ekonomisko spiedienu un centienus radīt migrācijas krīzi.
