Šovakar Kamala Harisa debatēs ar Donaldu Trampu tieši 8 nedēļas pirms ASV prezidenta vēlēšanām - kurš vadībā aptaujās?

Vēl vasarā šķita, ka 2024. gada vēlēšanas būs 2020. gada vēlēšanu atkārtojums mainītās lomās, Trampam mērojoties spēkiem ar pašreizējo prezidentu Džo Baidenu, tomēr 81 gadu vecā Baidena nepārliecinošais sniegums jūnija debatēs lika demokrātiem steigšus meklēt alternatīvu, un pēc gandrīz mēnesi ilgušas stīvēšanās Baidens 21. jūlijā tomēr piekrita nekandidēt uz atkārtotu ievēlēšanu un pauda atbalstu Harisai. Kamēr Baidens vēl nebija izstājies no cīņas, aptaujas liecināja par būtisku Trampa pārsvaru un dažas aptaujas norādīja, ka arī Harisai nebūtu īpaši labāki rezultāti, vēsta BBC.

Pēc Baidena izstāšanās Harisas rezultāti aptaujās būtiski uzlabojās, un viņa pārņēma vadību, bet 22. augustā viņa kļuva par Demokrātiskās partijas oficiālu kandidātu prezidenta vēlēšanās. 

538/ABC aptaujā valsts mērogā Harisu atbalsta 47 procenti, bet Trampu — 44. Nacionālās aptaujas rezultāti ir noderīgi, taču negarantē uzvaru vēlēšanās. Ņemot vērā ASV prezidenta vēlēšanu specifiku, kurā katram štatam ir atšķirīgs prezidentu faktiski ievēlošās Elektoru kolēģijas balsu skaits, bet štatā uzvarējušais kandidāts iegūst visas kolēģijas balsis, valsts mēroga balsu vairākums nebūt negarantē uzvaru.

Par to 2016. gadā pārliecinājās demokrātu kandidāte Hilarija Klintone ieguva 65,86 miljonu ASV pilsoņu atbalstu, kamēr Tramps tikai 62,99 procentu atbalstu, taču Tramps uzvarēja “svārstīgajos štatos” un ar 304 Elektoru kolēģijas balsīm pret 227 svinēja uzvaru, kad uzvarai nepieciešams iegūt 270 balsis. Savukārt leģendāri sīvas konkurences vēlēšanās 2000. gadā demokrāts, toreizējais viceprezidents Als Gors ieguva 48,4 procentus balsu (51,0 miljons vēlētāju), bet Džordžs Bušs jaunākais 47,9 procentus (50,5 miljoni vēlētāju), bet vēlēšanu rezultāts izšķīrās Floridas štatā, kur Bušs uzvarēja ar nieka 537 balsu pārsvaru, iegūstot visas štata 25 elektoru balsis, galu galā uzvarot ar 271 pret 266!

Lielākā daļa ASV štatu tradicionāli balso par noteiktas partijas kandidātu, tādēļ vēlēšanu rezultātu izšķir daži štati, kuriem nav izteiktas partejiskās piederības un reizēm uzvarētāju nosaka daži tūkstoši vai pat tikai daži simti vēlētāju balsu.

Pašlaik aptaujas liecina par ļoti sīvu cīņu septiņos svārstīgajos štatos, no kuriem vissvarīgākie ir Pensilvānija (19 elektoru balsis), Džordžijai, Ziemeļkarolīnai (pa 16 balsīm) un Mičiganai (15 balsis), un pirmajos trijos štatos kandidātu atbalsta starpība ir mazāka par vienu procentpunktu, Pensilvānijā un Ziemeļkarolīnā vadībā Harisa, bet Džordžijā — Tramps. Pārējos svārstīgajos štatos lielākoties vadībā Harisa (Mičigana, Viskonsina (10 balsis), Nevada (6 balsis), kamēr Arizonā (11 balsis) līderpozīcijās ir Tramps.

Pensilvānija, Mičigana un Viskonsina ir tradicionālas uz demokrātiem orientētas teritorijas, taču 2016. gada vēlēšanās tajās negaidīti triumfēja Tramps. Baidens tās atguva 2020. gadā, un, ja Harisa spēs to atkārtot, viņai ir lieliskas izredzes uzvarēt vēlēšanās.
Zīmīgi, ka Baidena izstāšanās dienā viņš Trampam aptaujās zaudēja šajos septiņos svārstīgajos štatos vidēji par nepilniem pieciem procentpunktiem.

ASV prezidenta vēlēšanas notiks otrdien, 5. novembrī — likums nosaka, ka ASV prezidenta vēlēšanas notiek pirmajā otrdienā pēc 1. novembra, tātad tās teorētiski var notikt jebkurā dienā no 2. līdz 8. novembrim atkarībā no otrdienas datuma.

Ja Harisa uzvarēs, viņa kļūs par 47. ASV prezidenti un paveiks to, kas neizdevās Klintonei, proti, kļūt par pirmo sievieti ASV prezidenta amatā. Ja uzvarēs Tramps, viņš kļūs par otro ASV prezidentu, kuram izdevies atgriezties Baltajā namā pēc 4 gadu pārtraukuma — šajā gadījumā Tramps būs 45. un 47. ASV prezidents. Līdz šim vienīgajam tas izdevās Groveram Klīvlendam, kurš bija 22. un 24. ASV prezidents, uzvarot 1885. un 1893. gada vēlēšanās.