Snoudens: "Plašā izlūkošana nepalīdzēja novērst Parīzes teroraktus"

"Francija pagājušā gadā pieņēma vienu no uzbāzīgākajiem, plašākajiem izlūkošanas likumiem visā Eiropā, un tas neapturēja uzbrukumu," intervijā raidorganizācijai NOS norādīja Snoudens.

Likums deva policijai un izlūkdienestiem piekļuvi telefona un interneta datiem gadījumos, kad runa ir par cīņu pret organizēto noziedzību un kaujiniekiem.

Runājot par šo likumu, Snoudens vilka paralēles ar pretrunīgi vērtēto ASV Patriotu likumu, kas tika pieņemts pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem.

Likuma atļautā masveida izlūkošana nespēja novērst teroraktu Bostonas maratona laikā 2013.gadā, norādīja Snoudens.

Viņš atsauca atmiņā sarunu ar kādu savu kolēģi dienā, kad notika Bostonas terorakts.

"Es sacīju viņam, ka esmu gatavs derēt gandrīz uz jebko, ka mēs zinājām, kas šie cilvēki ir, ka mums bija kaut kas par viņiem, un vēlāk mēs noskaidrojām, ka tā tas tiešām ir. Problēma ar masveida novērošanu ir tāda, ka cilvēki tiek aprakti zem datiem," norādīja Snoudens.

2013.gadā Snoudens plašsaziņas līdzekļos nopludināja desmitiem tūkstošu slepenu valdības materiālu, no kuriem kļuva zināms, ka ASV izlūkdienests nodarbojies ar politisko un rūpniecisko izspiegošanu iepriekš nepieredzētos apmēros un dienestu izmantotās metodes pārkāpušas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

ASV varasiestādes Snoudenam izvirzījušas apsūdzības spiegošanā un citos noziegumos un anulējušas viņa pasi, līdz ar to viņa ceļošanas iespējas ir ierobežotas.

Sākotnēji Snoudens slēpās Honkongā, bet no turienes devās uz Krieviju, kur gandrīz sešas nedēļas uzturējās Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonā, līdz Krievija viņam piedāvāja patvērumu ar nosacījumu, ka viņš pārtrauks pret ASV vērstās darbības. 2014.gadā Maskava piešķīra viņam uzturēšanās atļauju uz trīs gadiem, kas ļauj viņam arī izbraukt no valsts.

LETA