Politiskā zemestrīce jeb kadru maiņa Ukrainas valdībā: kas īsti notiek?

Pirmdien un otrdien Augstākajā radā saņemti demisijas pieteikumi no vicepremjeres un ministres uz laiku okupēto teritoriju reintegrācijas jautājumos Irinas Vereščukas, vicepremjeres Ukrainas Eiropas un Eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Olgas Stefanišinas, ministra rūpniecības stratēģisko nozaru jautājumos Aleksandra Kamišina, tieslietu ministra Denisa Maļusjkas, vides un dabas resursu aizsardzības ministra Ruslana Streļca un valsts īpašuma fonda priekšsēdētāja Vitālija Kovaļa. Tāpat otrdien Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks savos sociālajos tīklos publicējis paziņojumu arī no ārlietu ministra Dmitro Kulebas. Stefančuks piebilda, ka iesniegumu izskatīs kādā no tuvākajām plenārsēdēm.

Plenārsēdē trešdien deputāti nobalsoja par Olgas Stefanišinas, Aleksandra Kamišina, Ruslana Streļca un Denisa Maļusjkas demisiju. Vienlaikus Rada nepieņēma Irinas Vereščukas un Vitālija Kovaļa demisiju - viņu iesniegumu apstiprināšanai pietrūka dažu balsu. Iesniegums no Dmitro Kulebas sēdē netika likts uz balsošanu. Parlaments sēdi slēdza, tā arī neizskatot lūgumu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kuram tika uzdots jautājums par Dmitro Kulebas gatavoto demisiju un ārlietu ministra iespējamo turpmāko nodarbināšanu, tiešu atbildi nesniedza. "Mums šodien ir vajadzīga jauna enerģija, un šie soļi ir saistīti ar mūsu valsts pastiprināšanos dažādos virzienos," Zelenskis skaidroja pārkārtošanos valdībā.

"Starptautiska politika, diplomātija nebūs izņēmums. Es šodien nevaru prognozēt, ar ko konkrēti nodarbosies viens vai otrs ministrs, un atbildēt, vai viņiem tiks piedāvāti tie vai citi posteņi. Šodien par to vēl ir pāragri runāt," piebilda prezidents. Kā vēsta izdevuma "RBK-Ukraina" avoti, Kuleba varētu piedāvāt amatu Briselē, ES vai NATO pārstāvniecībās - vai arī vēstnieka amatu Beļģijā un Luksemburgā.

Kā ziņoja vairāki Ukrainas mediji, atsaucoties uz "sarunu biedriem prezidenta komandā", Kulebas pēcteča kandidatūra pagaidām nav noteikta, taču visticamākais ārlietu ministra amata kandidāts ir pašreizējā ministra pirmais vietnieks Andrejs Sibiga. Andrejs Sibiga ir kadru diplomāts. Viņš strādājis dažādos amatos Ārlietu ministrijā, no 2016. līdz 2021. gadam bijis Ukrainas vēstnieks Turcijā, bet pēc tam ieņēmis prezidenta biroja vadītāja vietnieka amatu, kur kūrējis ārpolitikas jautājumus.

Demisionējušais ministrs rūpniecības stratēģisko nozaru jautājumos Aleksandrs Kamišins savā "Telegram" kanālā rakstīja: "Turpināšu strādāt aizsardzībā, bet citā lomā." Pēc "Ukrainas patiesības" datiem, Kamišins varētu kļūt par prezidenta padomnieku.

Vicepremjere eirointegrācijas jautājumos Olga Stefanišina, domājams, pēc formālās demisijas atgriezīsies vicepremjera amatā. Ruslana Streļca vietā par ekoloģijas ministri plānots iecelt Svetlanu Grinčuku, kura patlaban ieņem enerģētikas ministra vietnieces amatu, raksta BBC.

Valsts īpašuma fonda priekšsēdētājam Vitālijam Kovalam "Ukrainas patiesības" avoti pareģoja agrārās politikas ministra amatu. Taču plenārsēdē Augstākā Rada neatbalstīja viņa demisiju.
Kultūras ministra pienākumu izpildītāju Rostislavu Karandejevu laikam nomainīs vēl viens prezidenta biroja vadītāja vietnieks Nikolajs Točickis. Viņš ir kadru diplomāts, iepriekš ģenerālkonsuls Sanfrancisko, Ukrainas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Padomē un ekssūtnis Beļģijā un Luksemburgā.

Tāpat, pēc "Ukrainas patiesības" avotu datiem, Augstākā Rada plāno iecelt pastāvīgos ministru amatos daļu no pagaidu pienākumu izpildītājiem: Aleksandru Porhunu par veterānu lietu ministru, bet Matveju Bednovu par jaunatnes un sporta ministru.

Cik nozīmīgas ir šīs pārmaiņas? 

Grūti nosaukt kādu pasaules valsti, kurā paziņojumi par ministru demisiju nebūtu vērienīgas politiskās krīzes pazīme vai vismaz nekļūtu par politisku zemestrīci. Pašreizējā Ukraina pierāda, ka neiespējamais ir iespējams. Pat ņemot vērā to, ka Rada akceptējusi tikai četru ministriju vadītāju demisijas un vēl nav izskatījusi Dmitro Kulebas iesniegumu, kadru rotācija diez vai novedīs pie kaut kādām fundamentālām izmaiņām valsts dzīvē, bet tās iedzīvotāju vairākumam vispār paliks nepamanīta, raksta BBC apskatnieks Svjatoslavs Homenko.

Pirmkārt, par gaidāmajām izmaiņām valdībā varas pārstāvji runā jau vismaz pusgadu - vairākas reizes vairāki avoti ir paziņojuši pat drīzo premjera nomaiņu. Lai nu kā, par to, ka drīzumā nozīmīga daļa personu valdībā tiks nomainītas, runāja jau sen un skaļi - tāpēc šodienas balsojumiem nav pārsteiguma efekta.

Otrkārt, jebkuras kadru rotācijas, negaidītas vai gaidītas, Ukrainā jau sen mirdz uz Krievijas pirms divarpus gadiem sāktā lielā kara traģisko notikumu fona. Treškārt, kāda jēga pārdzīvot par nomaiņu valdībā, ja šīs pašas valdības ietekmes pakāpe uz situāciju valstī ir diezgan ierobežota. Būsim atklāti, Krievijas pilna mēroga iebrukums likumsakarīgi novedis pie Ukrainas pārvēršanas par superprezidentālu republiku, kurā reālās valdības funkcijas pilda prezidenta birojs. Tāpēc Volodimira Zelenska aicinājums no vakardienas uzrunas - "dot jaunu spēku Ukrainas valdības iestādēm" - tas, protams, ir labi, bet pārvērtēt Ministru kabineta sapurināšanu arī nevajadzētu.