Vācijā atsākas politiskā sezona: reģionālās vēlēšanas un atbalsts Ukrainai

Ārpolitikas jautājumi kļuvuši par izšķirošiem jautājumiem reģionālajās vēlēšanās, lai gan ārpolitikas īstenošana ir Berlīnes federālās valdības prerogatīva. Iemesls tam, ka reģionālā līmeņa politiķi pēkšņi ķērušies pie ārpolitikas, ir vēlētāju vidū, īpaši Vācijas austrumu zemēs, plaši izplatītā skepse pret kanclera Olafa Šolca vadītās federālās valdības nostāju Ukrainas jautājumā.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Vācijas atbalsta apjoms Ukrainai ieroču piegādēs, tiešos maksājumos un humānajā palīdzībā sasniedzis aptuveni 23 miljardus eiro, un Berlīne šajā ziņā atpaliek vien no ASV. Taču saskaņā ar Sabiedrisko pētījumu un statistikas analīzes institūta "Forsa" veikto aptauju 34% respondentu valsts austrumos uzskata, ka Vācija, atbalstot Ukrainu, dara pārāk daudz.

Ukrainas karš kā emociju uzkurināšanas instruments

Erfurtes Universitātes politikas zinātnes profesors Andrē Brodočs norāda, ka federālās politikas jautājumi tiek izmantoti, lai priekšvēlēšanu kampaņas laikā uzkurinātu emocijas. "Pat ja šajos jautājumos zemes līmenī nav iespējams kaut ko izdarīt, partijām joprojām ir svarīgi vēlēšanās vienkārši iegūt balsis," sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju MDR atzīst profesors, piebilstot, ka tādi jautājumi kā karš un miers ir ļoti emocionāli un, protams, sniedz lielas iespējas balsu zvejošanai.

Kamēr opozīcijā esošie kristīgie demokrāti (CDU) un to Bavārijas māsaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU) federālā līmenī visumā atbalsta valdības nostāju Ukrainas jautājumā vai pat to kritizē kā nepietiekami konsekventu un aktīvu, Vācijas austrumu zemēs partijas, kas iestājas pret ieroču piegādi Ukrainai un aicina uz sarunām ar Krieviju - labējā eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) un galēji kreisā Zāras Vāgenknehtas savienība (BSW) - kļūst arvien populārākas.

Vāgenknehta, kas pērn pameta galēji kreiso partiju "Die Linke" (Kreisie) un šī gada sākumā nodibināja pati savu partiju, ekonomikā pauž kreiso tradicionālās idejas, ko savieno ar labējiem līdz šim raksturīgo iestāšanos pret imigrāciju un ar prokrieviskām nostādnēm ārpolitikā, kas arī iepriekš bijušas raksturīgas daudziem kreisajiem ekstrēmistiem. Kā liecina aptaujas, Tīringenē par BSW gatavi balsot jau aptuveni 20% vēlētāju, un tas nozīmē, ka partijai, ierindojoties trešajā vietā, būs svarīga loma nākamās reģionālās valdības veidošanā. Arī Saksijā Vāgenknehtas partija aptaujās izvirzījusies trešajā vietā.

"Vēlēšanas austrumos ir arī referendums par karu un mieru," intervijā sabiedriskajam radio "Deutschlandfunk" jūlijā uzsvēra Vāgenknehta, kas pati vēlēšanās gan nestartē, taču aktīvi iesaistījusies kampaņā. Pārformulējot viņas teikto, ikviens, kas atbalsta agresijas upuri Ukrainu, atbalsta karu. Intervijā laikrakstam "Financial Times" viņa nosodījusi Ukrainas ieiešanu Kurskas apgabalā, apgalvojot, ka tas tikai "nocietināšot" karojošo pušu nostāju. Kreiso ekstrēmistu līdere arī apgalvojusi, ka karš sācies vienīgi tāpēc, ka Krievijai "nebija pieņemama Ukrainas pārvēršana par Amerikas militāro priekšposteni".

Kā apgalvo Vāgenknehta, vēlētāji no viņas sagaida, ka viņa gādās, lai nepieaugtu iespēja Vācijai tikt ierautai karā. Arī BSW vadošā kandidāte Tīringenē Katja Volfa izteikusies, ka nedrīkst pieļaut eskalācijas "spirāli". "Mums šis karš ir jāizbeidz un tas jādara diplomātiskiem līdzekļiem," uzsvērusi Volfa, piebilstot, ka Vācijas ieroču piegādes Ukrainai vairs nedrīkst turpināties līdzšinējā veidā.

Kreiso ekstrēmistu nostāja pret Ukrainas karu visumā sakrīt ar pozīciju, ko pauž BSW šķietamie oponenti politiskā spektra labējā flangā - AfD, kas gan Tīringenē, gan Saksijā var cerēt uz 30% balsu. AfD līdzpriekšsēdētājs Tīno Hrupalla intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai ZDF jūnijā izteicās, ka ekonomiskās sankcijas pret Krieviju ir jāatceļ, jo tās primāri kaitē Vācijas tautsaimniecībai. "Vācijai jāņem vērā pašai savas intereses," uzsvēra Hrupalla. "Mēs maksājam pārmērīgas enerģijas cenas, inflācija šaujas debesīs, [un] viss tas ir sankciju rezultāts."

Taču Vēlētāju noskaņojumam cenšas pieskaņoties arī vietējie politiķi, kas pārstāv tradicionālās partijas, kuras vēl salīdzinoši nesen bija absolūti dominējošas uz Vācijas politiskās skatuves. Līdzšinējais Saksijas premjerministrs Mihaels Krečmers, kurš pārstāv CDU, pretēji konservatīvajiem federālā līmenī, aicina samazināt ieroču piegādes Ukrainai, ņemot vērā iztrūkumu federālajā budžetā, un iestājas par diplomātisku līdzekļu izmantošanu kara izbeigšanai.

"Es atkārtoti aicinu uz lielāku diplomātisko piepūli. Mums nepieciešamas alianses, piemēram, ar Ķīnu un Indiju, lai ietekmētu [Krievijas diktatoru Vladimiru] Putinu un panāktu viņa piekrišanu uguns pārtraukšanai," sarunā ar mediju grupas "Madsack" kopredakciju "Redaktionsnetzwerk Deutschland" (RND) vēl jūnijā izteicies Krečmers. Līdzīgus uzskatus pauž arī Brandenburgas līdzšinējais premjerministrs Dītmars Voidke, kas pārstāv sociāldemokrātus (SPD). Savukārt CDU Tīringenes nodaļas līderis Mario Foigts, uzsverot partijas apņemšanos atbalstīt Ukrainu, vienlaikus pauž nepieciešamību pielikt lielākas pūles diplomātijas laukā, lai panāktu kara izbeigšanu. "Vācija vienmēr bijusi miera spēks un diplomātijas spēks, taču šobrīd maz kas no tā notiek," izteicies Foigts.

Paradoksāli, bet līdzšinējais Tīringenes premjerministrs Bodo Rāmelovs, kurš pārstāv "Die Linke", kas, līdzīgi vairumam galēji kreiso, tradicionāli lolojuši simpātijas pret Krieviju un tās diktatoru Putinu un iestājušies pret ieroču piegādēm Ukrainai, šobrīd pauž pretēju viedokli Vāgenknehtas nostājai. "No pirmās dienas esmu iestājies par Ukrainu," pagājušajā nedēļā žurnālistiem norādīja Rāmelovs, piebilstot, ka agresijas upurim jādot iespēja sevi aizstāvēt. "Mūsu pozīcija ir nepārprotama un nebalstās vairuma iedzīvotāju jūtās," piebilda vietējo kreiso līderis, atzīstot, ka "tas var man maksāt arī daudz balsu". Kamēr iepriekšējās vēlēšanās 2019.gadā par "Die Linke" Tīringenē balsoja 31% vēlētāju, šobrīd aptaujas partijai sola vairs tikai 15% balsu.

ASV raķetes

Nesen diskusiju centrā nonācis vēl viens ārpolitikas un drošības jautājums. Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, radusies iecere līdz 2026.gadam Vācijā izvietot ASV tāla darbības rādiusa raķetes "Tomahawk". Pirmo reizi tā publiski izskanēja jūlijā NATO samita laikā Vašingtonā, bet augusta vidū šai iecerei atbalstu izteica arī Šolca pārstāvētās SPD vadība, izsaucot visai pretrunīgas reakcijas sabiedrībā.

Atklāti savu neapmierinātību ar paziņojumu nekavējoties paudis arī ietekmīgais SPD pārstāvis Tīringenes reģionālajā valdībā - iekšlietu ministrs Georgs Maiers. "Šis lēmums mums neatvieglo vēlēšanu kampaņu," radiostacijai "Deutschlandfunk" atzinis Maiers. Viņam tomēr nav iebildumu pret raķešu izvietošanu kā tādu. "Nacionālās drošības intereses ir primāras. Mani satrauc tas, kā tas noticis un kā par to pavēstīts," norādījis politiķis.

Raķešu izvietošanai atbalstu paudis arī Krečmers, kas intervijā privātajiem televīzijas kanāliem RTL un n-tv jūlijā izteicies, ka atbalsta "Eiropas raķešu aizsardzības vairogu", taču brīdinājis, ka "ieroču jautājumā, mazākais, jāinformē iedzīvotāji, tas jāapspriež un apspriešanai jābūt plašai". Vēlāk Krečmers pieļāvis pat iespēju rīkot šajā jautājumā referendumu.

Tikmēr AfD saraksta pirmais numurs Saksijā un pašreizējais partijas frakcijas vadītājs landtāgā Jergs Urbāns paziņojis, ka Krečmers apzināti riskē bīstami eskalēt konfliktu ar Krieviju un izraisīt jaunu bruņošanās sacensību. "Acīmredzami viņam nerūp, ka Vācija vairākas reizes Aukstā kara laikā tikai par mata tiesu izvairījās no kodolkatastrofas," izteicies Urbāns.

Savukārt Vāgenknehta pēdējā laikā vairākkārt izteikusies, ka BSW iesaistīsies kādā no reģionālajām valdības koalīcijām vienīgi tad, ja tās partneri nepārprotami noraidīs plānus Vācijā izvietot ASV raķetes. "Jauna bruņošanās sacensība aprīs miljardus, kas steidzami nepieciešami skolām, slimnīcām, mājokļiem un pensiju paaugstināšanai," apgalvo kreiso ekstrēmistu līdere, kuras partijas iesaistīšanās koalīcijā saskaņā ar aptaujām vismaz Tīringenē būs nepieciešama valdības izveidošanai, ja pārējās partijas joprojām atteiksies sadarboties ar AfD.

Tajā pašā laikā Maiers apsūdzējis BSW Tīringenes vēlētāju maldināšanā, radot tiem viltus priekšstatus, ka reģionālajās vēlēšanās tie varētu ietekmēt lēmumus, kurus jāpieņem federālajai valdībai. "Es neparakstīšu koalīcijas līgumu, kas satur lietas, par kurām mēs nevaram lemt," norāda Meiers. "Vāgenknehtas kundze, protams, zina, ka ar šo jautājumu viņa var iegūt balsis. Taču tā ir vēlētāju krāpšana. Tīringenei nav ietekmes uz Vācijas ārpolitiku."

Tikmēr CDU pārstāvis ārpolitikas jautājumos Roderihs Kīzeveters sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju "Deutsche Welle" (DW) izteicies, ka jautājums par ASV raķešu izvietošanu ir kārtējais piemērs, "cik sakāpinātas Vācijā ir drošības politikas debates, kurās nacionālās drošības vai atturēšanas principi ne visur tiek izprasti politiski, bet ļaudis tā vietā uzreiz reaģē histēriski". Tomēr, viņaprāt, lēmumam par raķešu izvietošanu uz vēlēšanām būs vienīgi ierobežota ietekme.

Šim viedoklim noteikti nepiekrīt valdošās koalīcijas partiju - SPD, zaļo un liberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP) -, kā arī opozīcijā esošās CDU vietējās nodaļas, kam jāpiedalās priekšvēlēšanu kampaņā Vācijas austrumos. Patiesība ir tāda, ka partijas, kas atbalsta Ukrainu tās karā pret Krieviju un iestājas par ASV raķešu izvietošanu Vācijas teritorijā, kādreizējās Austrumvācijas zemēs, kas savulaik atradušās komunistiskā režīma jūgā, nonāk arvien lielākā izolācijā.

Budžeta lāpīšana uz Ukrainas rēķina?

Tikmēr arī Berlīnē sācis izpausties "kara nogurums". 17.augustā laikrakstā "Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung" (FAS) parādījās ziņas, ka Vācijas valdība neplāno piešķirt Ukrainai papildu militāro palīdzību ārpus tiem līdzekļiem, kas "iezīmēti" nākamā gada budžeta projektā. Laikraksts atsaucās uz vēstuli, kuru 5.augustā saziņā ar Šolca kanceleju finanšu ministrs un FDP līderis Kristiāns Lindners nosūtījis Aizsardzības ministram Borisam Pistoriusam (SPD) un ārlietu ministrei Annalēnai Bērbokai (zaļie).

Kā izriet no vēstules, bruņojuma iepirkumi saskaņā ar Ukrainas pasūtījumiem būs iespējami, ja to finansēšanu varēs nodrošināt ar šī un nākamā gada budžetā "iezīmētajiem" līdzekļiem. Ja šī gada budžetā militārajai palīdzībai Kijivai Vācija paredzējusi 7,5 miljardus eiro, tad 2025.gadā šī summa gandrīz divkārt samazināta līdz četriem miljardiem eiro. FAS vēsta, ka turpmāk militāro atbalstu Ukrainai valdība plāno vēl vairāk samazināt, 2026.gadā atvēlot trīs miljardus, bet 2027. un 2028.gadā šim mērķim paredzot vairs tikai pa pusmiljardam. Tiesa gan, Šolcs paudis cerību, ka papildu līdzekļus Kijivas atbalstam varētu iegūt no iesaldēto Krievijas valdības līdzekļu augļiem. Viņš arī atkārtoti paziņojis, ka Vācija nepārtrauks atbalsta sniegšanu Ukrainai, kas tikšot turpināts, "cik ilgi būs nepieciešams".

2025.gada budžets izraisījis nopietnas domstarpības starp Šolca vadītās koalīcijā esošajām partijām. Lai izvairītos no jaunu parādsaistību uzņemšanās, valdība 2022.gadā panāca Bundestāga lēmumu, ar kuru ar atpakaļejošu datumu Covid-19 pandēmijas seku novēršanai atvēlētie, taču neiztērētie līdzekļi tika novirzīti valdības ambiciozās klimata politikas finansēšanai. Tomēr Konstitucionālā tiesa pagājušā gada novembrī šādu praksi atzina par nelikumīgu. Tas šī gada budžetā radīja 17 miljardu eiro lielu iztrūkumu, un nākamā gada tēriņus salīdzinājumā ar 2024.gadu nācies samazināt par 25 miljardiem, lai nepārkāptu konstitūcijā noteiktos valsts parāda griestus - 0,35% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

2025.gada budžets vēl jāapstiprina Bundestāgā, kur tā apspriešana sāksies tikai septembrī, bet galīgais balsojums nav gaidāms agrāk par novembri. Turklāt iespējamā palīdzības ierobežošana Ukrainai izpelnījusies ne tikai opozīcijā esošo konservatīvo (CDU/CSU) nosodījumu, bet arī kritiku pašas valdošās koalīcijas rindās. Piemēram, Bundestāga Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Mihaels Rots, kas pārstāv SPD, norādījis, ka sagatavotais budžeta projekts ir "nāvējošs signāls Ukrainai". Viņš piebildis, ka nedrīkst "mūsu drošību padarīt par atkarīgu no budžeta ierobežojumiem". Savukārt zaļie atklātajā vēstulē valdībai izteikušies, ka vienošanās par budžetu "rada iespaidu, ka Vācijas parāda griesti ir svarīgāki nekā uzbrukumam pakļautas Eiropas valsts dzīvība".

Tas gan nav liedzis Vāgenknehtai jau pierakstīt sev nopelnus par valdības nostājas maiņu jautājumā par palīdzības sniegšanu Kijivai. Intervijā laikrakstam "Financial Times" viņa apgalvojusi, ka valdības nevēlēšanos piešķirt papildu finansējumu Ukrainai nepieciešamā bruņojuma piegādēm izraisījusi BSW lielā popularitāte aptaujās.

Tradicionālajām partijām patiesi var nākties rēķināties ar Vāgenknehtas ietekmes pieaugumu. Īpaši tas jāsaka par CDU, kam austrumu zemēs var nākties sadarboties ar BSW, ja konservatīvie joprojām uzturēs kategoriski noraidošo attieksmi pret sadarbību ar AfD. CDU līderis Frīdrihs Mercs sākotnēji izslēdza jebkādas sadarbības iespējas ar BSW, norādot, ka Vāgenknehta "dažos jautājumos ir labējā ekstrēmiste, bet citos - kreisā ekstrēmiste". Taču vēlāk viņš atkāpās no šīs nostājas, paziņojot, ka par iespējamo sadarbību ar viņas partiju jālemj CDU vietējām nodaļām pašām.

Tajā pašā laikā Vāgenknehtas retorika ne visus spēj iemidzināt. Nesenā petīcijā pilsoņtiesību aktīvisti norādījuši, ka BSW izplata Kremļa dezinformāciju, un aicinājuši citas partijas "nepārprotamāk norobežoties" no viņas partijas un tās "nacionālā sociālisma" idejas.

Avoti: DW, EURACTIV, AFP, OSW, FT, "The Local", NYT.