"Netuvojieties no aizmugures, nekaitiniet!": Krievija publicē padomus okupantu karavīru sievām, kā palikt veselu ādu un dzīvām

Trīs Krievijas nekomerciālās organizācijas “Ceņim Žizņ” (Cienām dzīvi), “Soratņik” (Līdzgaitnieks) un “GaGaRa” sagatavojušas padomu krājumu sievām, kuru vīri pašlaik karo un slepkavo Ukrainā. Pašlaik šo krājumu izplata tiešsaistē ar labdarības organizācijām Tatarstānā un Čelabinskas apgabalā, bet drukātās versijas izplata karavīriem frontē, kā arī izplata ar Tatarstānas psihiatriskās slimnīcas starpniecību.

“Jūsu vīriem bija nepieciešams laiks, lai pielāgotos kara apstākļiem, un atgriešanās pielāgošanās mierīgai dzīvei arī nebūs ātra,” teikts metodiskajā pamācībā. “Psihei ir jāveic ievērojams darbs, lai atkal atgrieztos uz miera takas.”

Ko tad iesaka okupantu armijā karojošo militārpersonu un dažādu salašņu laulātajām draudzenēm nedarīt, lai viņas saglabātu veselu ādu no iespējamās vīra agresijas?
Pats galvenais, nepienākt viņam no mugurpuses vai ar asām kustībām, vēlams, vispirms klusā balsī runāt un tikai pēc tam pietuvoties vai pieskārties. Nevajag lūgt stāstīt par dienestu, maz, ko viņš tur sastrādājis. Nevajag kritizēt.

Kādas ir iespējamās vīra uzvedības izmaiņas? Vēlme pēc agresīva un bieža seksa, jūtu trūkums, kāre pēc alkohola, taču jārēķinās arī ar iespējamu fiziskas saskares nepaciešanu. Sievām ar izpratni jāizturas pret vīra ieradumu gulēt apģērbtam un zābakos, vēlmi uzstādīt restes pat augsta stāva dzīvokļa logā vai pastiprināt mājas apsardzi — “tajā slēpjas drošuma vajadzība, kas bija zaudēta karadarbības apstākļos”.

Sievas aicinātas pievērst uzmanību pat vismazākajām aizkaitinājuma pazīmēm un mainīt sarunas tēmu. “Ja jūtat, ka nevarat kontrolēt savas negatīvās emocijas, korekti apspriediet to ar viņu, meklējiet palīdzību no tuviniekiem vai psihologa,” teikts padomu krājumā.

Tiesa, Krievijas medijos atzīst, ka ar labiem padomiem nebūt ne vienmēr ir līdzēts, un sociālajos tīklos sievietes sūdzas par savu vīru uzvedību. “Viņš jebkurā brīdī var uzkliegt, aizvainot. Kad zvanu, viņš atbild un prasa: “Ko tev vajag?” Ne vienmēr, protams, ir tāda attieksme, bet gadās. Bieži, kad iedzēris, ar vārdiem ļoti aizvaino. Un es pēc tam raudu. Es cenšos pievērt acis uz to visu. Uz visiem aizvainojumiem, pazemojumiem, negribu viņam bendēt nervus, jo tur nav viegli. Es saku “mīlu, ilgojos”, bet viņš it kā nedzird. Taču cik tas ir sāpīgi. Kāpēc mīļotais cilvēks tā izturas?” kāda sieviete žēlojusies soctīklā “VKontakte”, bet komentāros daudzas atzīst, ka atrodas līdzīgā situācijā.

Kamēr Krievijas diktators Vladimirs Putins, viņa propagandisti un vienkāršie “patrioti” redz, kā cerētā zibenskara uzvara pārvēršas ilgstošā, asiņainā gaļasmašīnā ar miglainām perspektīvām, aizvien biežāk parādās ziņas par “specoperācijas varoņu” pastrādātajām zvērībām pašu mājās. Tā kā Krievijas armijā masveidā vervē ne tikai rūdītus noziedzniekus, bet acīmredzamus nezvērus, šādu gadījumu pēc viņu atgriešanās mājās kļūs tikai vairāk, un diez vai praktisko padomu bukleti kaut ko glābs.