Populārs Beļģijas rakstnieks un "intelektuālis" atzīstas alkās griezt ebreju rīkles

“Es redzu attēlu, kurā raudošs un kliedzošs palestīniešu zēns, pilnīgi zaudējis prātu, sauc pēc mātes, kura guļ zem gruvešiem, un es iedomājos, ka puisēns ir mans dēls Romāns, un māte ir mana draudzene Lena, un es kļūstu tik dusmīgs, ka gribu iztriekt asu nazi caur katra satiktā ebreja rīkli,” raksta Bruselmans.

“Protams, jums vienmēr jāatceras: ne katrs ebrejs ir slepkavniecisks bastards, un, lai piešķirtu formu šai domai, es iztēlojos vecu ebreju vīrieti, kurš iet pa manu ielu, ģērbies izmazgātā kreklā, neīstas kokvilnas biksēs un vecās sandalēs, un man viņu ir žēl un gandrīz sariešas asaras acīs,  bet mirkli vēlāk es novēlu viņam būt ellē,” turpina Bruselmans.

Viņš ir zināms ar provokatīvu un neķītru, aizvainojošu valodu, taču šis jau uzskatāms par naida noziegumu.

Dīvainākais, ka Bruselmans šos izteikumus mēģina iztēlot par satīru. “Mēs zinām, ka viņš ir šokējošs žurnālists, kurš pārkāpj robežas,” komentē Eiropas Ebreju asociācijas vadītājs, rabīns Menahems Margolins. “Bet publiski izteikt vēlmi iedurt nazi rīklē jebkuram ebrejam, ar kuru viņš sastopas, ir psihopātiski. Ņemot vērā viņa popularitāti un nekaunību, tas ir aicinājums arī citiem rīkoties tāpat.”

Asociācija paziņojusi, ka sūdz tiesā Bruselmanu par “kūdīšanu uz slepkavību” un pieprasa viņa atstādināšanu no minētā žurnāla. Eiropas rabīnu konferences prezidents Pinčass Goldšmits, bijušais Maskavas galvenais rabīns, nosoda Bruselmanu un “Humo” par "toksiskas vides radīšanu, kas var novest pie reālas vardarbības”.

Bruselmans apsūdzības nosaucis par “pilnīgi trakām” un klāsta, ka viņa iztēlošanās par nazi ebrejiem rīklē ir metaforiska. “Ar savu sleju es gribēju teikt, ka tad, kad kaut kas tiek nodarīts jūsu mīļajiem bez iemesla, jūs esat dusmu pārņemts,” viņš paudis Beļģijas ziņu dienestam VRT.

Arī žurnāla vadība aizstāv naida sleju. “Ar tādiem satīriskiem rakstniekiem kā Hermanis Bruselmans, rakstīto nekad nevajadzētu uztvert 100% burtiski,” paziņojis galvenais redaktors. “Tāpēc redakcija neiejaucās mūsu autora tekstā.” Ja tā, arī nacistiskās Vācijas preses antisemītiskās karikatūras un pamfleti vērtējami tikai kā joks.

Izraēlas atbildes trieciens “Hamas” kontrolētajai Gazas joslai izraisījis asu kritiku daudzviet pasaulē un arī antisemītisma vilni – tā, it kā nebūtu bijis 7. oktobra slaktiņš, kad teroristi noslepkavoja vairāk nekā 1200 cilvēku un sagrāba 251 ķīlnieku, no kuriem daudzi jau miruši.

 “Unia”, Beļģijas pretdiskriminācijas valsts iestāde, arī iesniegusi sūdzību pret Bruselmanu. “Robežas ir pārkāptas,” teic “Unia” preses pārstāve Kerola Poncina. “Mūsuprāt, tas, ko viņš rakstīja, nepārprotami ir antisemītisms.”

2000. gadā Latvijā toreiz iznākošais žurnāls “Kapitāls” publicēja rakstu “Žīdi valda pasauli”, un tas nepavisam nebija antisemītisks, bet gan pozitīvi aprakstīja ebreju lomu mūsdienu pasaules biznesā. Skandālu sacēla zīmējums uz žurnāla vāka, kur ortodoksāls ebrejs ar rokām bija aptvēris zemeslodi.

“Žurnāla vāks izskatās kā 62 gadus veca nacistu publikācija,” toreiz “Jerusalem Post” radio paziņoja Latvijas Ebreju kopienas priekšsēdētājs Grigorijs Krupņikovs.

Atšķirībā no Beļģijas darboņiem “Kapitāla” redaktors Guntis Rozenbergs atkāpās no amata, nosūtīja Krupņikovam atvainošanos, turklāt tikās arī personiski.