Pasaulē

Atklāts, kas izraisīja Irānas prezidenta helikoptera avāriju

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv / LETA

Irānas izmeklēšanas komisija konstatējusi, ka helikoptera avāriju, kurā 19. maijā gāja bojā Irānas prezidents Ebrahims Raisi, izraisījuši slikti laikapstākļi un lidaparāta pārslodze, jo helikopterā atradušies par diviem cilvēkiem vairāk, nekā atļauts.

Atklāts, kas izraisīja Irānas prezidenta helikopte...

Helikopters, kurā atradās 63 gadus vecais Raisi, ārlietu ministrs Hoseins Amirs-Abdollahians un citas amatpersonas, 19.maijā avarēja kalnainā un mežainā apvidū Austrumazerbaidžānas provincē. Visi astoņi cilvēki, kas atradās helikopterā, avārijā gājuši bojā.

Irānas drošības spēki ir "pilnīgi pārliecināti, ka notikušais bija nelaimes gadījums," trešdien vēstīja ziņu aģentūra "Fars", citējot par izmeklēšanas rezultātiem informētu avotu drošības spēkos.

Irānas armija jau maijā bija paziņojusi, ka nav nekādu liecību par noziedzīgu aktivitāti saistībā ar šo avāriju. "Ajatollas Raisi helikoptera avārijas lietu ir pilnīgi pabeigušas regulējošās un drošības institūcijas," ziņoja "Fars". "Drošības un izlūkošanas aģentūras ir pabeigušas savas detalizētās izmeklēšanas, un ir pillnīgi skaidrs, ka notikušais ir nelaimes gadījums," piebilda "Fars".

Ziņu aģentūra kā galvenos avārijas cēloņus minēja sliktus laikapstākļus un helikoptera nespēju pacelties, jo tajā bija papildu pasažieri, kas neatbilda drošības protokoliem. Izmeklēšanā konstatēts, ka helikoptera avārijas laikā tajā bija par diviem pasažieriem vairāk, nekā pieļāva ieteicamā lidaparāta ietilpība. Izmeklēšanas gaitā tika izslēgta "elektronisko sistēmu slāpēšanas un uzlaušanas" iespējamība, un arī "netika konstatētas nekādas ķīmisku un kaitīgu vielu pazīmes", ziņoja "Fars".

Raisi tautā tika dēvēts par "Teherānas miesnieku"

Savu iesauku Raisi nopelnīja kā Irānas galvaspilsētas Teherānas prokurora vietnieks, kurš bija iesaistīts pēc toreizējā ajatollas Homeinī pavēles veiktajā ieslodzīto politisko pretinieku sodīšanā ar nāvi. Operācijā, kas sākās 1988. gada 19. jūlijā un ilga apmēram piecus mēnešus vairākās valsts pilsētās, tika nogalināti vairāki tūkstoši ieslodzīto, tostarp sievietes un pat 13 gadus veci bērni, iespējams, līdz pat 30 000 cilvēku. Milzīgā skaita dēļ ieslodzītos pa grupām iekrāva kravas automašīnās un pakāra ceļamkrānos ar pusstundas intervālu.

Jāpiebilst, ka Raisi, kurš bija astotais Irānas prezidents, bija jau otrais savu pilnvaru laikā mirušais Irānas prezidents. 1981. gadā bumbas sprādzienā tika nogalināts otrais Irānas prezidents Mohamads Ali Radžai, kurš savā amatā pabija nieka 28 dienas un zaudēja dzīvību kopā ar premjerministru Mohamadu Džavadu Bahonaru.