Ukrainas eksperti atklāj 5 galvenos Kurskas ofensīvas mērķus

"Tas nenoliedzami bija pārdrošs un veiksmīgs solis!" piebilst Ukrainas Drošības un sadarbības centra priekšsēdētājs Serhijs Kuzans. Bet bijusī Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Alīna Frolova norāda, ka "šis solis ir mainījis stāsta naratīvu un, ofensīvas rezultātā, ir mainījusies Ukrainas stratēģiskā pozīcija." 

Neskatoties uz paralēlēm ar Krievijas sākotnējo iebrukumu Ukrainas teritorijā, Kijiva apgalvo, ka tās mērķis nav okupēt Krievijas teritorijas daļas. Ukraiņu drošības eksperti atklāj, ka ofensīvas mērķi ir vairāki, tai skaitā: izveidot bufera zonu, mainīt Krievijas karaspēka izvietojumu, radīt spiedienu agresorvalsts sabiedrībā, iegūt kara gūstekņus un radīt sev labvēlīgu augsni pārrunām. Ukrainas armija iegāja Krievijas Kurskas apgabalā 6. augustā, kā arī darbojas kaimiņu Belgorodas apgabalā. 9. augustā Krievija izsludinājusi pretteroristisko operāciju Kurskas, Belgorodas un Brjanskas apgabalos, kā arī rīko masveida evakuācijas.

Bufera zonas izveidošana

To, ka Kijiva ir iecerējusi izveidot "drošības zonu" Kurskas apgabalā, lai aizsargātu Sumu un citus Ukrainas apgabalus no Krievijas apšaudēm, iepriekš paziņoja ministre valsts reintegrācijas jautājumos Irina Vereščuka. Arī Kuzans apstiprina, ka "uzbrukums daļēji ticis veikts, lai pasargātu Sumi apgabalu.

Kopš vasaras sākuma Krievija Sumu reģionā veikusi vairāk nekā 2000 gaisa uzbrukumus, tai skaitā 250 gadījumos ar planējošajām aviācijas bumbām. "Mēnešiem ilgi Ukraina uztraucās, ka Krievija plāno plašakus uzbrukumus, atspiežot Ukrainas karaspēku no ieņemtajām pozīcijām. Domāju, ka mainot cīņas stratēģiju, Ukrainas būs nedaudz vieglāka situācija savu pozīciju aizstāvēšanā," norāda Kuzans.

Krievijas karaspēka izvietojuma maiņa

Pēc Ukrainas ofensīvas, Krievijas militārā pavēlniecība uz Kurskas apgabalu jau ir pārvietojusi teju 5000 karavīru, kas bija izvietoti Ukrainā. To vidū ir arī brigāde no Doņeckas apgabala, kur Krievijas karaspēks ilgstoši īsteno ofensīvu. Pārējie uz Kurskas apgabalu nosūtītie papildspēki tika atvilkti no šobrīd Krievijas Federācijai mazāk svarīgiem frontes posmiem. Vairāki eksperti norāda, ka šis pastiprinājums Krievijas armijai nav pietiekams, lai piespiestu Ukrainas karaspēku atkāpties no Kurskas apgabala poīcijām, un Krievijai šim nolūkam būtu jāizmanto vairāk nekā 20 000 labi apmācītu karavīru.

"Kurskas ofensīvas galvenais mērķis ir novērst Krievijas uzmanību no tās okupētajām teritorijām Ukrainā," norāda Ukrainas bijušas Drošības dienesta darbinieks Ivans Stupaks. Viņš norāda, ka "labā ziņa ir tā, ka šis mērķis nes panākumus, bet sliktā - Krievijas virzība it īpaši Pokrovskas pilsētas virzienā vēl nepalēninās".

Palielināts spiediens Krievijas sabiedrībā

Pēc Ukrainas iebrukuma Kurskas apgabalā palielinājies spiediens Krievijas sabiedrībā. Krievijas autoratīvais līderis Vladimirs Putins vēl 12. augustā vēstīja, ka "ar Ukrainu neplāno uzsākt miera sarunas, jo tā uzbrūk civiliedzīvotājiem, pilsētas infrastruktūrai un cenšas radīt draudus Krievijas kodolenerģijas objektiem". Interesanti, ka Kremļa saimnieks apsūdz Ukrainas bruņotos spēkus tajā, ko Krievijas armija pēc viņa pavēles dara Ukrainā jau kopš 2022. gada 24. februāra.

Turklāt, gandrīz divas nedēļas pēc tam, kad Ukrainas karaspēks izlauzās cauri plānām robežaizsardzībām un iebruka Krievijas Kurskas apgabalā, Maskava joprojām nav nosūtījusi uz Kursku tādus militāros spēkus, kādi būtu nepieciešami, lai atvairītu Kijivas iebrukumu. Kurskas apgabalā notiek masveida evakuācija un Krievijas varasiestādes apstiprina, ka no tā evakuēti aptuveni 200 tūkstoši cilvēku. Krievijas sabiedrībā pieaug gan palīdzības lūgumi no vietējiem iedzīvotājiem, gan kritika pret valdības darbu, nespējot aizsargāt savus iedzīvotājus un novērst Ukrainas ofensīvu. 

Krievijas "Telegram" kanālos daudz aktīvāk tiek kritizēts arī Krievijas ģenerālštabs un tiek prasīta atbildība no amatpersonām, kas šādu uzbrukumu pieļāva. Tikmēr Krievijas telekanālos Kremļa propagandisti dara visu, lai Kurskas notikumus iespēju robežās marginalizētu, lai sabiedrībā nebūtu panikas un cilvēkiem nerastos sajūta, ka Kremlis nekontrolē notiekošo. Piemēram, valsts galvenais propagandists Vladimirs Solovjovs svētdienas raidījumā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" vēstīja, ka Ukrainas mērķis nav tikai militārs, bet tā esot arī informatīvās destabilizācijas operācija". "Tādēļ Krievijas varas iestādēm ar vislielāko bardzību jāvēršas pret trauksmes cēlājiem medijos un sociālajos tīklos," norādīja propagandists. Solovjovs atsaucās uz Staļina teikto, ka kara laikā panikotāji pielīdzināmi dzimtenes nodevējiem un ir nošaujami.

Krievijas karavīru sagūstīšana

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka "vēsturiski, kad Ukrainai ir izdevies gūt vadību cīņās, tā ir saņēmusi gūstā vairākus krievu karavīrus, kas nākotnē atvieglo sarunas ar Krieviju par savu cilvēku atbrīvošanu". Izņēmums nav arī Kurskas ofensīva. Kijiva ziņo, ka Kurskas apgabalā gūstā saņemti jau simtiem Krievijas karavīru, un to apliecina arī drona uzņemtie kadri, kas iemūžinājuši neskaitāmus Krievijas armijas karavīrus, kas labprātīgi padevušies un tikuši, ar aizsietām acīm, nogādāti Ukrainā.

"Situācija ir mainījusies un sarunas par karagūstekņu apmaiņu piedāvā uzsākt arī Maskava. Mums vairs nav nepieciešams pastarpināti runāt ar Kataru un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, lai lūgtu Krievijai atgrizt mūsu karagūstekņus," norāda Kuzans.

Labvēlīga augsne pārrunām

Ja Ukraina neplāno Krievijā ieņemto teritoriju paturēt ilgtermiņā, bet spēs to noturēt pietiekami ilgi, tā var tikt izmantota kā līdzeklis Ukrainas teritoriju atbrīvošanai. Neparedzēta rīcība un pārsteiguma moments itin bieži strādājis Ukrainas labā.

"Simetriskā karā mums nav izredžu stāties pretī Krievijai, mums ir jāveic asimetriskas darbības," norāda Alīna Frovola. Savukārt, Kuzans uzsver ātruma nepieciešamību Ukrainas armijas darbībā norādot, ka "Krievija, ņemot vērā tās lielo apjomu, cīnās lēnām, bet Ukrainai ir priekšrocības tik ilgi, kamēr pastāv kustība". “Mūsu temps Kurskas apgabalā ir piecas reizes ātrāks nekā 100 tūkstošu cilvēku lielajai armijai!" norāda eksperts, uzsvērdams, ka "lai gan krievi Ukrainā vēl aizvien virzās uz priekšu, Ukraina drīzumā neplano atkāpties no uzbrukuma Krievijai".

Ukrainas bruņotie spēki Kurskas apgabalā iebruka 6. augusta rītā un pēc stāvokļa uz 15. augustu pārņēma savā kontrolē 1150 kvadrātkilometrus Krievijas teritorijas un 82 apdzīvotas vietas. Tāpat Ukrainas militārpersonas varētu būt sagūstījušas aptuveni 2 tūkstošus cilvēku, ieskaitot steidzamā dienesta karavīrus.