Kas turpmāk jāņem vērā potenciālajiem braucējiem uz Baltkrieviju, lai uz daudziem gadiem neiesēstos cietumā?
Tik tikko no Baltkrievijas tiesu sistēmas ķetnām ir izsprukuši četri Latvijas iedzīvotāji, kuri bija braukuši uz festivālu, taču nākotnē jārēķinās ar jauniem riskiem.
Personām, kuras ieradīsies Baltkrievijā, būs jārēķinās, ka diktatoram Aleksandram Lukašenko, kā arī viņa ģimenes locekļiem nedrīkstēs izteikt nekādus draudus vai pret viņiem pielietot vardarbību arī tad, kad Lukašenko formāli vairs nebūs Baltkrievijas prezidents. Šādus grozījumus Baltkrievijas kriminālkodeksā ir ierosinājis Lukašenko un nav jāšaubās, ka valsts parlaments tos apstiprinās.
Citu grozījumu skaitā Lukašenko ierosinājis papildināt Baltkrievijas kriminālkodeksu ar 366.1 pantu, kas paredz ar brīvības ierobežošanu no 3 līdz 5 gadiem vai brīvības atņemšanu no 3 līdz 8 gadiem sodīt par “vardarbību vai vardarbības draudiem, mantas iznīcināšanu vai bojājumu” attiecībā ne tikai uz pašreizējo valsts prezidentu, bet arī bijušo prezidentu un viņa ģimenes locekļiem.
Aleksandrs Lukašenko tika ievēlēts 1994. gadā, pēc viņa sestās "pārvēlēšanas" 2020. gada augustā Baltkrieviju daudzus mēnešus plosīja nemieri, apsūdzot Lukašenko rezultātu viltošanā, lai atņemtu uzvaru opozīcijas kandidātei Svjatlanai Cihanouskai. Protestus Lukašenko apspieda ar izteiktu nežēlību, sitot un šaujot uz demonstrantiem ielās, vairākus cilvēkus nogalinot, kā arī izveidojot filtrācijas nometnes, kur ieslodzītos spīdzināja. Daudzas rietumvalstis, to skaitā Eiropas Savienības dalībvalstis, ASV un Lielbritānija viņu neatzīst par likumīgu Baltkrievijas prezidentu.
Medijos plaši ziņoja par "nāves eskadroniem", kas deviņdesmitajos gados likvidēja Lukašenko nevēlamos opozicionārus, to skaitā bijušo iekšlietu ministru Juriju Zaharanku un Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Viktoru Hančaru.
Pagājušajā nedēļā Lukašenko aicināja savus pavalstniekus pierast pie domas, ka viņš nevaldīs mūžīgi, kaut gan vēl nekur prom iet negrasās. Medijos mēdz apgalvot, ka viņš par savu mantinieku ir izraudzījies savu jaunāko dēlu Nikolaju un gaida, līdz Pekinas universitātē studējošais 19 gadus vecais dēls nobriedīs. Jāpiebilst, ka Koļu tēvs ņem uz publiskiem pasākumiem, oficiālām ceremonijām un vizītēm jau kopš 2008. gada, un viņš savulaik ticies ar sava laika līderiem, piemēram, ASV prezidentu Baraku Obamu, pāvestu Benediktu XVI, Venecuēlas prezidentu Ugo Čavesu, Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu, 2010. gadā pat piedalījies ANO Ģenerālajā asamblejā, bet 2020. gadā pavadījis tēvu uz Uzvaras dienas parādi Maskavā. 2013. gadā Lukašenko jau publiski izteicās, ka viņa Koļa nākotnē kļūs par valsts prezidentu.
Pagaidām bijušajā Padomju Savienībā tikai divās valstīs — Azerbaidžānā un Turkmenistānā — valsts vadītāja amats ir nodots mantojumā dēlam. 2003. gadā ilggadējais Azerbaidžānas Komunistiskās partijas vadītājs un vēlākais trešais valsts prezidents Heidars Alijevs savu amatu nodeva dēlam Ilhamam, kurš valda joprojām, bet 2022. gadā ilggadējais Turkmenistānas prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs savu amatu nodeva dēlam Serdaram.
