Krievijā sēros par citu "Kursku" - to, kura pamatīgi iedragāja Putinu pirms 24 gadiem
Laikā, kad Ukrainas bruņotie spēki triecienā ir pārņēmuši kontroli pār daļu no Kurskas apgabala teritorijas Krievijā, Vladimiram Putinam, iespējams, būs piespiedu kārtā jāatcerās par citu "Kursku", kuras stāsts arī izvērtās Krievijai un Putinam traģisks, kā arī Kremļa melu, puspatiesību caurvīts.
Runa, protams, ir par zemūdenes "Kursk" traģēdiju, kura notika 2000. gada 12. augustā. Krievijas bruņoto spēku flotes lepnums todien nogrima Barenca jūrā, līdzi paņemot visus 118 apkalpes locekļus un pamatīgi satricinot gan Krievijas, gan starptautisko sabiedrību.
Zemūdenes “Kursk” liktenis bija skaudrs piemērs tam, cik ievainojami un bīstami var izrādīties lielvalstu arsenāla draudīgākie ieroči, nekompetences un paviršības rezultātā. Traģēdija arī uzskatāmi parādīja, ka - tāpat kā PSRS laikos - nopietnas krīzes priekšā Krievijas valsts vadība vispirms izmēģinās melus un tikai tad, piespiedu kārtā ar sabiedrību runās daudz maz atklāti.
Ziemeļu flotes lepnums
"K-141 Kursk” bija PSRS Jūras kara flotes vajadzībām projektēta un būvēta “Project 949 Antey” klases (NATO klasifikācija: “Oscar II-class”) atomzemūdene.
Tās konstruēšana gan sākās vien 1990. gadā – laikā, kas Krievijai un kaimiņvalstīm, kā zināms, bija īpaši sarežģīts. Ekspluatācijā vareno “K-141” nodeva 1994. gadā, kad to mantoja nule izveidojušās Krievijas Federācijas Jūras kara flote. Par zemūdenes bāzes ostu kļuva Vedjajevo, Murmanskas apgabalā, pašos Krievijas ziemeļos.
“Kursk” tika būvēta, lai kaujā spētu stāties pretī un iznīcināt visu aviācijas bāzeskuģa grupu, kas ir ASV Jūras kara flotē un Lielbritānijas Karaliskās jūras kara flotē lietots operatīvais formējums. Beigās gan, kā zināms, zemūdene neizturēja "kauju" ar skaudro tā laika realitāti Krievijas bruņotajos spēkos.
Tās garums bija 154 metri, maksimālais ātrums – 39 mezgli, jeb 59 km/h (zem ūdens), ko garantēja divi OK-650b atomreaktori, divas tvaika turbīnas un divi septiņu-asmeņu propelleri. “Kursk” bruņojumā ietilpa “SS-N-19/P-700 Granit” spārnotās raķetes (24) un torpēdas.
Sprādzienu fiksē visā Ziemeļeiropā
Liktenīgās dienas rītā par nenogremdējamu uzskatītā “Kursk” veica manevrus militāro mācību “Summer-X” ietvaros.
Tās bija pirmās šāda līmeņa Krievijas Jūras kara flotes mācības desmit gadu laikā, kopš PSRS sabrukuma. Tajās piedalījās 30 kuģi un trīs zemūdenes, ieskaitot “Kursk”.
Pulksten 8.51 (pēc vietējā laika) zemūdene lūdza atļauju veikt torpēdas mācību palaišanu un saņēma apstiprinošu atbildi.
Pēc kāda laika “Kursk”, saskaņā ar plānu, gatavojās palaist divas mācību torpēdas mācību manevros iekļautā karakuģa “Pyotr Velikiy” virzienā. Pulksten 11:29 (pēc vietējā laika), zemūdenes apkalpe ielādēja pirmo 65. tipa (“Type 65”) torpēdu bez kaujas galviņas.
Pēc 34 sekundēm Norvēģijas Ģeoloģisko un fizikālo pētījumu fonds (NORSAR) konstatēja seismisko notikumu 1,5 baļļu stiprumā pēc Rihtera skalas.
Dati kā incidenta vietu uzrādīja precīzas koordinātas uz ziemeļaustrumiem no Murmanskas apgabala, 160 kilometrus no Norvēģijas un 80 kilometrus no Kolas pussalas (Krievija).
Precīzi pulksten 11:31:48 (pēc vietējā laika) seismogrāfi visā Ziemeļeiropā piefiksēja seismisko notikumu 4,5 baļļu stiprumā pēc Rihtera skalas, kas pielīdzināms 2-3 tonnu dinamīta sprādzienam. Šoreiz tika noskaidrots, ka satricinājums noticis vienā dziļumā ar jūras gultni.
Pēcāk kļūs skaidrs, ka satricinājumu avots ir zemūdene “Kursk”, uz kuras bija notikuši torpēdu, kā arī torpēdu palaišanas sistēmas izraisīti sprādzieni nopietnu sistēmas un torpēdu kvalitātes problēmu dēļ.
Sprādzienus piefiksēja arī zemūdenes “Karelia” apkalpe, taču kapteinis notiekošo noturēja par daļu no militārajām mācībām. Zemūdenes ziņojums flotes vadībai sākumā tika ignorēts.
Putina prioritāte bija militārie noslēpumi, nevis jūrnieki
Tālāko notikumu gaitu Jauns.lv detalizēti aprakstīja iepriekš, taču īsā versija būtu apmēram šāda:
Sākumā pie šīs nelaimes, kā jau ierasts, tika vainots NATO. Tad, pēc vairākiem Krievijas mēģinājumiem izglābt jūrniekus, tika negribīgi un novēloti pieļauts, ka iesaistās speciālisti no Rietumiem. Viņu darbs arī tika būtiski traucēts, piemēram, ārvalstu nirēji nedrīkstēja iekļūt zemūdenē. Tiem tika ļauts vien palīdzēt izgriezt caurumus zemūdenes karkasā, taču iekšā drīkstēja iekļūt krievu nirēji.
Viena no smagākajām Krievijas traģēdijām pēc PSRS sabrukuma noslēdzās pēc desmit dienām – 22. augustā, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izsludinot 23. augustu par sēru dienu.
Nav šaubu, ka notikumi Barenca jūrā un tas, kā uz šo incidentu un tā attīstību reaģēja Krievijas prese, sabiedrība un ārvalstis, atstāja būtisku iespaidu uz Putinu, kurš 2000. gada augustā pēc ievēlēšanas aizvadīja tikai ceturto mēnesi amatā, kurā nu kopumā ir pavadījis jau 16 gadus.
Tobrīd Krievijas prezidentu piemeklēja kas tāds, ko šajās dienās Krievijas publiskajā telpā ir teju neiespējami iztēloties - kritika no mediju un sabiedrības puses.
Arī iepriekšējos gados "Kursk" traģēdija tās gadadienā Krievijā tika pieminēta. Atliek vien sagaidīt un uzzināt, kā būs šogad, taču grūti noliegt, ka sērot par "Kursku" dienās, kad Ukrainas bruņotie spēki pazemo agresorvalsts armiju tās teritorijā, varētu būt īpaši nepatīkami.
“Kursk” stāsts visā tā pilnībā ir stāsts gan par 118 jūrnieku traģisku bojāeju, gan arī par Krievijas kā valsts trauslumu laikā, kad PSRS mantiniece piedzīvoja straujas pārmaiņas.
Reaģējot uz šo incidentu, arī jaunā vara nolēma iet jau gana iestaigātu taku – slēpt, sagrozīt informāciju un arī melot. Laika gaitā kļuva zināms, ka traģēdija ir skaidrojama ar vairākām zemūdenes, kā arī tās aprīkojuma kvalitātes problēmām, apkalpes nekompetenci, līdzekļu trūkumu un citiem faktoriem, kas bija cieši saistīti ar tā brīža kopējo situāciju Krievijā.
