Pasaulē
2024. gada 10. augustā, 21:14

Smieties vai raudāt? 30 gadus valdošais Baltkrievijas diktators Lukašenko aicina baltkrievus pierast pie domas, ka viņš nav mūžīgs. Nē, viņš vēl nekur prom doties negrasās!

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko aicina izlutinātos Baltkrievijas iedzīvotājus pierast pie domas, ka varbūt kādreiz viņiem būs cits prezidents.

Smieties vai raudāt? 30 gadus valdošais Baltkrievi...

Diktatoram viesojoties Šklovas rajona agropilsētiņā Gorodišče, vietējās iedzīvotājas lūdza, lai viņš turpina mūžīgi valdīt Baltkrievijā un balotējas uz jaunu prezidenta pilnvaru laiku.

"Jūsu [valdīšanas] laikā klājas labi, Klusi, mierpilni, mierīgi," pateicīgo pavalstnieku teikto citē izdevums "SB. Belarusj segodņa".

Uz to diktators atbildēja, ka baltkrievi ir izlaidušies, pierodod pie viņa gādīgās saimniekošanas. "Es jau sāku publiski teikt jums visiem: jums ir jāpierod pie tā (es jūs nedaudz izlaidu), ka prezidents būs cits. Nē, es nesaku, ka rīt, parīt vai tamlīdzīgi jūs pametīšu. Taču dzīvē visādi notiek. Jums ir jāpierod pie tā, ka es neesmu mūžīgs, tāpat kā jūs," sacīja Lukašenko, piebilstot, ka vēl daudz darāmā, lai atstātu valsti drošībā. "Lūk, aiziešu, dzīvošu kaut kur ciemā jums blakus, un jūs atcerēsieties un pateiksieties, ka nekļuva sliktāk."

Aleksandrs Lukašenko tika ievēlēts 1994. gadā, pēc viņa sestās "pārvēlēšanas" 2020. gada augustā Baltkrieviju daudzus mēnešus plosīja nemieri, apsūdzot Lukašenko rezultātu viltošanā, lai atņemtu uzvaru opozīcijas kandidātei Svjatlanai Cihanouskai. Protestus Lukašenko apspieda ar izteiktu nežēlību, sitot un šaujot uz demonstrantiem ielās, vairākus cilvēkus nogalinot, kā arī izveidojot filtrācijas nometnes, kur ieslodzītos spīdzināja. Daudzas rietumvalstis, to skaitā Eiropas Savienības dalībvalstis, ASV un Lielbritānija viņu neatzīst par likumīgu Baltkrievijas prezidentu.

Medijos plaši ziņoja par "nāves eskadroniem", kas deviņdesmitajos gados likvidēja Lukašenko nevēlamos opozicionārus, to skaitā bijušo iekšlietu ministru Juriju Zaharanku un Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Viktoru Hančaru.