Nigēras hunta seko Mali kolēģu piemēram un sarauj diplomātiskās attiecības ar "agresīvo" Ukrainu

Nigēras valdības pārstāvis Amadu Abdramans paziņoja, ka Nigēra vērsīsies ANO Drošības padomē par "Ukrainas agresiju".

Nigēras pašreizējā hunta, kas nāca pie varas pagājušā gada apvērsumā, apsūdzējusi Ukrainu "teroristisku organizāciju atbalstīšanā".

Jauns.lv jau ziņoja, ka Rietumāfrikas valsts Mali svētdien paziņojusi par diplomātisko attiecību saraušanu ar Ukrainu, to apsūdzot teroristu atbalstīšanā — tuaregu nemiernieki, kurus Kremļa atbalstītā Mali hunta dēvē par "teroristiem", ar Ukrainas palīdzību nesen likvidēja prāvu Krievijas iesūtīto "Vagner" algotņu skaitu.

Krievijas “Āfrikas korpuss”, ko galvenokārt veido bijušie “Vagner” algotņi, bija cietis lielākos zaudējumus Āfrikā. Mali ziemeļos pie Alžīrijas robežas krievu un valdības militāristu kolonna uzdūrās slēpnim, uzbrucēji bija tuaregi, kuri cīnās par neatkarīgas Azavādas valsts izveidi.

Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrejs Jusovs bija apstiprinājis, ka tuaregi "saņēma nepieciešamo informāciju un ne tikai informāciju, kas palīdzēja veikt veiksmīgu militāro operāciju pret Krievijas kara noziedzniekiem. Protams, par detaļām mēs nerunāsim, turpinājums sekos."

Krievijas militārie propagandisti vairākas dienas daudzināja, ka separātistus gaida drīza sagrāve. Viņi 2012. gadā pasludināja savu valsti un kopš tā laika kontrolē Mali ziemeļus.

Pirmās Mali armijas un krievu “Āfrikas korpusa” kopīgās operācijas dienas bija veiksmīgas, un naktī uz 26. jūliju algotņu kolonna grasījās ieiet Alžīrijā. Apmēram divus kilometrus no robežas viņus pārsteidza smilšu vētra, un dumpinieki izmantoja situāciju. Krievijas avoti lēš, ka varētu būt 20 līdz 50 kritušo, bet BBC avots, kurš agrāk dienējis “Vagner”, teic, ka vismaz 82. Likvidēto vidū varētu būt Antons Jeļizarovs, viens no “Vagner” komandieriem.

Tuaregi ziņoja, ka iznīcināts un iegūts daudz ieroču un aprīkojuma, arī saņemti gūstekņi. Separātistu alianses kontā vietnē “X” ievietota uzruna Ukrainai: “Mēs, CSP-DPA bruņotie spēki, vēlamies paust savu solidaritāti jūsu cīņai pret krievu noziedzniekiem. Esam sagūstījuši daudz “Vagner” algotņu un vēlamies šos gūstekņus nodot jums kā atbalsta un solidaritātes apliecinājumu. Tāda žesta nolūks ir palīdzēt jūsu cīņā par taisnīgumu un brīvību.”

Vāgnerieši ieradās Mali 2021. gadā, pēc tam, kad valstī notika apvērsums un varu sagrāba armijas hunta. Jaunā vara ir sarāvusi saites ar Franciju, valsti atstāja vairāk nekā 5000 franču karavīru, un vietā uzaicināti “Vagner” algotņi. Pašlaik krievu “Āfrikas korpuss” darbojas Sīrijā, Lībijā, Mali un Burkinafaso.

Toreiz "Vagner" vēl piederēja "Putina pavāram" Jevgeņijam Prigožinam, kura algotņi un cietumos savervētie noziedznieki pēc Krievijas cerētā zibenskara izgāšanās Ukrainā bija galvenais krievu okupantu triecienspēks, līdz 2023. gada 23. jūnijā viņš sarīkoja dumpi pret Putinu un ar saviem spēkiem devās uz Maskavu, pa ceļam ieņemot Rostovu. Dumpis gan ātri izčākstēja, kaut gan Putins televīzijas uzrunā stāstīja par valsts nodevību, konkrēti neminot ne "Vagner", ne Prigožinu, pat klīda runas, ka Putins aizbēdzis no Maskavas. Ar Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko starpniecību Prigožinam ļāva doties uz Baltkrieviju, bet tieši pēc diviem mēnešiem 23. augusta aviokatastrofā Krievijā viņu paredzami likvidēja kopā ar visu "Vagner" vadību.