Tuvākajās stundās iespējama kopš Aukstā kara vērienīgākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem? Kremlis cer žurnālistu iemainīt pret slepkavu

1. augusta rītā Kaļiņingradā nolaidās lidmašīna, kas jau iepriekš izmantota Krievijas un ASV ieslodzīto apmaiņā, vēsta Krievijas mediji. Lidmašīna An-148 ar numuru RA-61727, jas ietilpst prezidenta gaisa flotē "Rossija", sešos no rīta izlidoja no Maskavas Vnukovas lidostas un pēc divarpus stundām nolaidās Kaļiņingradā, bet pēc divām stundām aizlidoja atpakaļ uz Maskavu, liecina "Flightradar24" dati.

Lidmašīnu ar šo borta numuru 2022. gada decembrī izmantoja līdz šim pēdējā Krievijas un ASV ieslodzīto apmaiņā Apvienotajos Arābu Emirātos, kur par narkotiku kontrabandu notiesāto WNBA basketbolisti Graineri Krievija saņēma 10 gadus ASV cietumā nosēdējušo bēdīgi slaveno "nāves tirgoni" Viktoru Butu, vēsta "Radaratlas.com". Viktors Buts ātri pēc atgriešanās dzimtenē tika ievēlēts Uļjanovskas apgabala likumdošanas sapulcē.

Savukārt An-148 lidmašīnas ar borta numuriem RA-61712 un RA-61716 2022. gada aprīlī izmantoja kokaīna tirgoņa Konstantīna Jarošenko apmaiņā pret ASV studentu Trevoru Rīdu, bet 2016. gadā notiesātās ukraiņu lidotājas Nadeždas Savčenko apmaiņā pret Ukrainas Donbasā arestētajiem krievu karavīriem Jevgeņiju Jerofejevu un Aleksandru Aleksandrovu. Uzskata, ka lidmašīnas ar borta numuriem RA-61727 un RA-61712 apkalpo Krievijas Federālo drošības dienestu.

Slovēnijas televīzijas kanāla N1 ziņojumā norādīts, gaidāmajā vērienīgajā ieslodzīto apmaiņā Krievija vēlas saņemt Vācijā ieslodzīto specdienestu aģentu Vadimu Krasikovu, kurš izcieš mūža ieslodzījumu par Vācijā dzīvojušā bijušā čečenu komandiera Zelimhana Hangošvili nogalināšanu Berlīnē gaišā dienas laikā, ar velosipēdu piebraucot pie viņa un nošaujot apkārtējo acu priekšā. 56 gadus vecais Krasikovs bija Krievijas Federālā drošības dienesta specvienības "Vimpel" virsnieks, liecina izmeklēšanas grupas "Bellingcat" dati.

Apmaiņā varētu būt iesaistīts nesen Krievijā par spiegošanu notiesātie "The Wall Street Journal" žurnālists Evans Gerškovičs, kurš aiz restēm atrodas kopš 2023. gada marta un šā gada 19. jūlijā saņēmis 16 gadu ieslodzījumu, bijušais ASV jūras kājnieks Pols Vilans, kurš aiz restēm atrodas kopš 2018. gada decembra un 2020. gada 15. jūnijā saņēma 16 gadu ieslodzījumu. N1 norāda, ka apmaiņā varētu būt iesaistīts Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko apžēlotais Vācijas pilsonis Riko Krīgers, kuram Baltkrievijā par "terorismu Ukrainas izlūkdienestu uzdevumā" bija piespriests nāvessods.

Pati Slovēnija izraidīs divus cilvēkus, kas tika notiesāti par spiegošanu Krievijas labā. 2022. gada decembrī arestētie Anna un Artjoms Duļcevi, kuri izlikās par Argentīnas pilsoņiem, bija atzinuši savu vainu un varētu tikt iekļauti vērienīgajā ieslodzīto apmaiņas darījumā.

Rietumos nereti izskanējuši minējumi, ka Gerškoviča nesenais bargais notiesājošais spriedums bijis domāts plānotajai apmaiņai paredzētā "ķīlnieku fonda" papildināšanai, lai apmaiņā saņemtu rietumvalstu cietumos sēdošos Krievijas spiegus vai pasūtījuma slepkavību pastrādātājus.

Kremlis nav komentējis iespējamo sagatavošanos ieslodzīto apmaiņai, taču iespējams, ka tajā varētu tikt iesaistīti arī ieslodzītie Krievijas diktatora Vladimira Putina opozionāri, no kuriem pazīstamākie ir Arktikas kolonijā nomocītā Alekseja Navaļnija līdzgaitnieki Iļja Jašins, kuram 2022. gada decembrī par Krievijas armijas zvērību Bučā atspoguļošanu jeb "Krievijas armijas diskreditāciju" piespriests astoņarpus gadu ieslodzījums, un Vladimirs Kara-Murza, kuram 2023. gada 17. aprīlī piespriests 25 gadu ieslodzījums par "valsts nodevību" un "Krievijas armijas diskreditāciju".

Jāpiebilst, ka Navaļnija līdzgaitniece Marija Pevčiha pēc viņa nāves paziņoja, ka gandrīz bija noslēgušās sarunas par Navaļnija apmaiņu pret Krasikovu. 16. februārī Navaļnijs pēkšņi nomira 47 gadu vecumā Jamalas-Ņencu autonomā apgabala kolonijā Nr. 3. Zīmīgi, ka Putins nekad publiski neminēja Navaļnija vārdu, viņu dēvējot gan par "šo personāžu", "Berlīnes pacientu", "cilvēku, kuru jūs minējāt" un citādi, bet nekad vārdā. Putina paranojai pievienojās arī citas amatpersonas, pēc iespējas, cenšoties šo vārdu neminēt, un visādi izgrozīties ar citādiem apzīmējumiem. Navaļnija vārdu Kremļa saimnieks publiski minēja tikai labu laiku pēc viņa nāves.

Jāatgādina, ka 2020. gada 20. augustā Krievijas Federālā drošības dienesta aģenti mēģināja Navaļniju noindēt ar nervu paralītisko vielu "Novičok", un viņam kļuva slikti lidojumā no Tomskas uz Maskavu. Pēc lidmašīnas avārijas nosēšanās Omskā, viņu vairākas dienas turēja vietējā slimnīcā, līdz Putins ļāva aizvest ārstēšanai uz Vāciju. Šajā laikā Krievijas amatpersonas un propagandisti sacentās asprātībā par Navaļnija pēkšņās saindēšanās iemesliem, taču nekad neatzina savu vainu viņa noindēšanas mēģinājumā. 2021. gada 17. janvārī Navaļnijs atgriezās Krievijā, viņa reisu speciāli nosēdināja citā Maskavas lidostā, lai varētu bez viņa atbalstītāju klātbūtnes uzreiz arestēt.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu pārkāpšanu. 2022. gada gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023. gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu" un "terorismu". Vienlaikus tika iznīcināts viņa vadītais Korupcijas apkarošanas fonds, par "ekstrēmistiem" un "teroristiem" pasludinot tā darbiniekus un atbalstītājus. Lielā mērā Putina žulti izraisīja Navaļnija organizācijas izveidotā dokumentālā filma par naudas kārē apsēstā diktatora pasakainajām bagātībām un savdabīgo gaumi, kuras publicēšanas laiks sakrita ar Navaļnija atgriešanos. Šai filmai bija vairāk nekā simts miljonu skatījumu. 

Medijos vēsta, ka kopš 26. jūlija no Krievijas kolonijām un izmeklēšanas izolatoriem ir pazuduši septiņi politiskie ieslodzītie — bez Jašina un Kara-Murzas (viņu ar "Novičok" mēģināja noindēt pat divreiz!) viņu skaitā ir bijusī Navaļnija Ufas štaba vadītāja Lilija Černišova, bijusī Navaļnija Tomskas štāba koordinatore Ksenija Fadejeva, māksliniece Saša Skočiļenko, cilvēktiesību aizstāvis Oļegs Orlovs un par "valsts nodevību" notiesātais Vācijas un Krievijas pilsonis Kevins Liks.

Savukārt no ASV Federālā cietumu biroja pazuduši dati par Krievijas pilsoņiem Vladislavu Kļušinu, Aleksandru Viņņiku, Maksimu Marčenko un Vadimu Konošenko.

Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atteicās komentēt iespējamo apmaiņas sagatavošanu, savukārt Baltā nama Nacionālās drošības padomes stratēģisko komunikāciju koordinators Džons Kērbijs paziņoja, ka ASV turpina strādāt pie jaunas apmaiņas un ASV prezidents Džo Baidens tai pievērš lielu uzmanību, vēsta Krievijas izdevums "Vedomosti".

2023. gada decembrī ASV Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers paziņoja, ka Krievija noraidīja ASV priekšlikumu par Gerškoviča un Vilana atbrīvošanu. 2024. gada februārī Putins apgalvoja viņu intervējušajam amerikāņu prokremliskajam žurnālistam Takeram Karlsonam, ka Gerškoviča apmaiņa ir iespējama, ja ASV izrādīs pretimnākšanu, un norādīja uz cilvēku "kurš patriotisku apsvērumu dēļ vienā no Eiropas galvaspilsētām likvidēja bandītu" un sēž ASV sabiedrotās cietumā, acīmredzami dodot mājienu par Krasikovu.

Aģentūra "Reuters" 19. jūlijā kā iespējamo apmaiņas materiālu norādīja arī krievu hakerus Vladimiru Dunajevu un Romanu Seļezņovu. ASV cietumu datu bāzē Dunajeva datu vairs neesot, kaut gan par Seļezņovu vēl ir, vēsta "Meduza".