Ungārijai atspēlējas atkarība no Krievijas naftas
Ungārijai sāk dārgi maksāt enerģētiskā atkarība no Krievijas – tuvākajās nedēļās draud degvielas un elektroenerģijas deficīts, jo Ukraina apturējusi tranzītu pa "Lukoil" apsaimniekoto cauruļvadu "Družba".
Tas 1490 kilometru garumā šķērso Ukrainu, un, bombardējot Ukrainas enerģētikas objektus, skolas un slimnīcas, savu vadu agresori saudzē.
Budapešta var mēģināt vienoties par naftas importa palielināšanu pa Horvātijas cauruļvadu "Adria" un ķerties pie stratēģiskajām rezervēm, kuru pietiks 90 dienām.
Kremlim draudzīgais premjers Viktors Orbāns nav pūlējies nocelt valsti no Krievijas naftas adatas un visiem spēkiem centies bremzēt sankcijas pret Maskavu enerģētikas nozarē.
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto paziņojis, ka Ukrainas “prettiesiskās” darbības apdraud valsts enerģētisko drošību, un kritizē Kijivu. Nav gan skaidrs, kāpēc Ukrainai būtu jāgādā par agresoru biznesu, kas turklāt papildina Krievijas kara kasi. Vietā arī atgādināt, ka Ungārija liegusi savu teritoriju ieroču tranzītam uz Ukrainu un regulāri bloķējusi Eiropas Savienības palīdzību Kijivai.
Naftu no "Lukoil" vada vairs nesaņem arī Slovākija. Pārstrādes rūpnīca "Slovnaft" zaudējusi vairāk nekā pusi naftas, līdz šim tā saņēma 500 000 tonnu mēnesī.
Kopumā pa cauruļvadu "Družba" Ungārija, Slovākija un Čehija iepirka 1,1 miljonu tonnu Krievijas naftas mēnesī. Ungārija un Slovākija – katra pa 450 000 tonnu, Čehija ap 200 000 tonnu. Minēto vadu 1960. gados uzbūvēja PSRS, lai apgādātu Austrumeiropas satelītvalstis. "Lukoil" pa "Družbu" pumpēja vairāk nekā trešdaļu apjoma, kompānijai ir līgums ar Ungārijas uzņēmumu "MOL" par četru miljonu tonnu naftas piegādi gadā līdz nākamajam gadam.
