Britu valdību vadīs premjers no strādnieku ģimenes

Liberāldemokrātu partija ieguvusi 61 mandātu, Naidžela Farāža pret Eiropu, NATO un imigrantiem noskaņotā “Reform UK” 13 vietas. Pēc konservatīvo zaudējuma premjers Riši Sunaks atkāpies no amata, un karalis Čārlzs III vietā iecēlis leiboristu līderi Kīru Stārmeru, kurš, kā jau politiķiem pieņemts, sola pārmaiņas.

Proletāriska izcelsme

Stārmers pirms četriem gadiem leiboristu vadībā nomainīja visai kreiso Džeremiju Korbinu, kurš savos uzskatos bija tuvs marksismam-ļeņinismam. Stārmera mērķis bija atgriezt partiju centriskākās pozīcijās, un pēc 14 gadiem opozīcijā tai izdevies gūt ievērojamu vēlētāju atbalstu.

Stārmers dzimis 1962. gadā Londonā, vēlāk ģimene pārcēlās uz Sarejas grāfisti. Viņš bija viens no četriem bērniem strādnieku ģimenē, tēvs bija atslēdznieks rūpnīcā, māte – medmāsa, pārliecināti leiboristu atbalstītāji. Dēlu nosauca par godu partijas dibinātājam un pirmajam līderim, skotu ogļracim Kīram Hārdijam, raksta BBC.

Nākamā premjera bērnība nav bijusi ļoti viegla, pēc paša vārdiem, tēvs bija aukstas, noslēgtas dabas, māte lielu daļu mūža cietusi no autoimūnas slimības – sistēmiskā artrīta jeb Stilla slimības, galu galā bijusi piekalta ratiņkrēslam un pat nespējusi runāt, viņai amputēja kāju.

Jurists ar sera titulu

Stārmers iestājās vietējā leiboristu nodaļā 16 gadu vecumā, kādu laiku viņš rediģēja radikāli kreiso žurnālu “Sociālistiskās Alternatīvas”. Tādas idejas rietumvalstīs bieži raksturīgas tiem, kas reāli nav pieredzējuši ne čekas represijas, ne kolhozus, ne plānveida ekonomikas radīto deficītu.

Jaunais politiķis bija pirmais savā ģimenē, kurš iestājās universitātē, Līdsā un Oksfordā studēja tieslietas, vēlāk strādāja par advokātu, specializējoties cilvēktiesībās, strādāja pie nāvessoda atcelšanas Karību un Āfrikas valstīs. Deviņdesmitajos gados Stārmers pārstāvēja divus ekoaktīvistus, pret kuriem prasību tiesā par apmelošanu iesniedza “McDonald’s” tīkls.

2008. gadā Stārmeru iecēla par Karaliskā prokuroru dienesta direktoru – galveno prokuroru Anglijā un Velsā. Šo posteni viņš ieņēma līdz 2013. gadam. Lepošanās ar proletārisko izcelsmi Stārmeram neliedza 2014. gadā pieliekties ceļos tagadējā karaļa, tolaik Velsas prinča, priekšā, lai saņemtu bruņinieka un sera titulu.

Vēlu ienāca politikā

Par tiešām politiķi Stārmers kļuva vēlu, jau pēc 50 gadu sliekšņa, kad 2015. gadā viņu ievēlēja Kopienu palātā. Toreizējais leiboristu līderis Korbins iecēla Stārmeru par ēnu kabineta iekšlietu ministru, bet pēc balsojuma par izstāšanos no Eiropas Savienības par breksita lietu sekretāru.

2019. gada vēlēšanās leiboristi cieta lielāko sakāvi kopš 1935. gada, un Korbins atkāpās. Vietā nāca Stārmers, kurš izlaipoja, piedāvājot saglabāt Korbina aizsākto radikālismu un sargāties no pārliecīga pagrieziena uz centra pusi.  

Tomēr, kļuvis par līderi, Stārmers atcēla Korbinu no deputāta amata antisemītiska skandāla dēļ. Leiboristu partijā spriež, ka patiesībā Stārmera plāns ir uz parlamentu virzīt tikai mērenu uzskatu piekritējus.

Solījumi un realitāte

Jaunais premjers jau ir atteicies no daudzām naudas izteiksmē dārgām idejām, atsaucoties uz valsts slikto finanšu stāvokli, tostarp no plāna nacionalizēt elektroenerģijas un ūdens apgādi, arī bezmaksas augstskolu izglītību valdība nevarēšot atļauties. Vienlaikus iecerēts ieviest PVN maksai par izglītību privātskolās.

Stārmers gan sola nākamo piecu gadu laikā pārņemt valsts īpašumā gandrīz visus dzelzceļa pasažieru pārvadājumus, izveidojot jaunu uzņēmumu “Great British Railways”.

2021. gadā leiboristi solīja zaļajai enerģētikai tērēt 28 miljardus mārciņu (33 miljardi eiro) gadā, tagad summa samazināta līdz astoņiem miljardiem. Palikusi apņemšanās būvēt jūras vēja spēkstacijas un attīstīt elektroauto akumulatoru rūpnīcas. Stārmers solīja pilnībā pārtraukt fosilās degvielas izmantošanu elektrības ražošanai līdz 2030. gadam, bet daudzi eksperti uzskata, ka tas nav iespējams.

Turpinās sniegt atbalstu Ukrainai

Lielbritānija arī jaunā premjera vadībā turpinās atbalstīt Ukrainu, ko viņš ir apliecinājis telefonsarunā prezidentam Volodimiram Zelenskim. Stērmers ir solījis ievērot konservatīvo valdības apņemšanos militārajai palīdzībai Ukrainai tērēt vismaz trīs miljardus mārciņu gadā un palielināt Lielbritānijas aizsardzības izdevumus līdz 2,5% no IKP.

Atšķirībā no daudziem kreisajiem Stārmers atbalstīja Izraēlas uzsākto karu pret “Hamas” un tās tiesības uz pašaizsardzību, saniknojot desmitiem paša partijas deputātu. Februārī viņš gan aicināja uz tūlītēju “ilgstošu uguns pārtraukšanu”.

Vienu priekšvēlēšanu solījumu Stārmers pilda – viņš jau ir apturējis iepriekšējās valdības plānu nelegālos imigrantus pārvest uz nometni Ruandā. Šī iecere bija ļoti dārga – pirmo 300 patvēruma meklētāju nosūtīšanu uz Ruandu britu nodokļu maksātājiem izmaksātu vairāk nekā 540 miljonus sterliņu mārciņu (630 miljoni eiro), ziņoja Nacionālais audita birojs.

Misters Noteikums

Neraugoties uz jaunības degsmi, par īstu revolucionāru Stārmeru saukt nevar, viņš pat uzsver savu tieksmi ievērot likumos noteikto kārtību, un kāds kolēģis viņu pat iesaucis par Misteru Noteikumu. Vienīgais Stārmera zināmais pārkāpums – jaunībā policija viņu pieķēra pārdodam saldējumu bez atļaujas un konfiscēja preci.

Kaut arī Stārmers var šķist gaužām neinteresants, viņš intervijā “Guardian” paudis: “Es neieredzu zaudēt. Daži cilvēki saka, ka galvenais ir piedalīties, bet es neesmu no šīs nometnes.”

2007. gadā Stārmers apprecējās ar Viktoriju Aleksandru, kura strādā Nacionālajā veselības dienestā, viņiem ir divi bērni. Brīvajā laikā nākamais premjers labprāt spēlē minifutbolu un ir Londonas “Arsenal” fans.