ES pagarinās ierobežojošus pasākumus pret Krieviju
Eiropas Savienība (ES) ir nolēmusi pagarināt ierobežojošus pasākumus pret Krieviju, ceturtdien pēc ārkārtas Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmes, žurnālistiem sacīja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.
ES izlēmusi pagarināt personu sarakstu pret kuriem noteikts ceļošanas aizliegums, darbību līdz septembrim, teica Mogerīni. Tāpat lēmums pieņemts vienbalsīgi, visām ES valstīm vienojoties. Mogerīni arī norādīja, ka turpināsies arī visi iespējamie diplomātiskie pasākumi, lai atrisinātu Ukrainā notikušos pasākumus.
Ārkārtas ES Ārlietu padome tika sasaukta pēc separātisko grupējumu veiktajiem bruņotajiem uzbrukumiem Mariupolē un citur Ukrainas austrumos. Mogerīni norādīja, ka Padomē pārrunāti notikumi Ukrainā, kā arī pieņemti lēmumi par tālāku ES rīcību šajā jautājumā.
"Es vēlos pateikties visiem ministriem par to konstruktīvo pieeju, kas ļāva mums aizvadīt ļoti labu diskusiju un pieņemt vienbalsīgu lēmumu," uzsvēra ES augstā pārstāve. "Mēs turpinām atbalstītu visus diplomātiskos pasākumus, kas šobrīd norisinās, kā arī pieņēmām lēmumus par tālāku ES rīcību," teica Mogerīni.
ES dalībvalstu ministri vienojušies pagarināt ierobežojušus pasākumus, kas attieksies uz personām un iestādēm, par kuru sarakstu tika nolemts aizvadītā gada martā līdz šā gada septembrim. Papildus tam ES ir izlēmusi vienas nedēļas laikā vienoties par ierosinājumu "Melnajā sarakstā" iekļaut papildus personas un iestādes. "Lēmums tiks pieņemts nākamajā Ārlietu padomē, kas norisināsies 9.februārī," teic ES augstā pārstāve.
Tāpat ES vienojusies uzsākt gatavošanos tālākiem pasākumiem pret Krieviju, lai panāktu Minskas vienošanās ieviešanu. "Tas bija labas diskusijas rezultāts," norādīja Mogerīni. Mēs ceram, ka tas palīdzēs nodrošināt papildus spiedienu uz Krieviju, lai izvairītos no negatīviem soļiem, kurus esam pieredzējuši aizvadītajās dienās," norādīja Mogerīni.
ES dalībvalstu ministri nosodīja Krievijas varasiestāžu veikto policijas reidu Krimas tatāru telekanāla ATR telpās, norādot, ka tas ir jaunākais gadījums, kad pret Krimas tatāriem tiek vērsta iebiedēšana un vajāšana un vēl viens piemērs, kad tiek ierobežota mediju brīvība Krimā.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Briselē ceturtdien notiek ES Ārlietu padomes ārkārtas sanāksme, kas tiek sasaukta saistībā ar Ukrainas separātisko grupējumu veiktajiem bruņotajiem uzbrukumiem Mariupolē un citur Ukrainas austrumos.
Latvija jau 24. janvārī aktīvi aicināja iespējami drīz sasaukt ES ārkārtas Ārlietu padomi. Ārlietu padome skatīs arī jautājumu par Eiropas Savienības attiecībām ar Krieviju, ņemot vērā atbalstu, ko Krievija turpina sniegt separātistiem Ukrainas austrumos. Latviju Ārlietu padomē pārstāv Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs lūdzis augsto pārstāvi darba kārtībā iekļaut jautājumu par cīņu ar Krievijas propagandu. Ministrs piedāvājis apsvērt iespēju pieņemt lēmumu par ES līmeņa komunikācijas komandas izveidi un uzdevumu Eiropas Komisijai izstrādāt stratēģiju līdzsvarotai mediju vides nodrošināšanai ES, kā arī tās kaimiņu reģionos.
