Tramps ar Putinu apspriež, cik lielu daļu Ukrainā okupēto teritoriju varētu saglabāt Krievija

Sīkāk par to, kādā formātā notiek šīs sarunas un kādā stadijā tās ir, kā arī par kurām teritorijām ir runa, "Politico" nesniedz. Vienlaikus, pēc izdevuma avotu teiktā, Tramps apsver iespēju slēgt vienošanos ar Putinu, pēc kuras NATO atteiksies no tālākas paplašināšanās uz austrumiem, vēsta "Meduza".

Konflikta risināšanu Ukrainā laikraksts dēvē par daļu no vērienīgāka Trampa plāna, kas skar NATO. Izdevuma sarunu biedri apgalvo, ka ASV ar Trampu diez vai pilnībā izstāsies no NATO, taču iespējamā nākamā prezidenta plāni paredz pāreju uz alianses "divu līmeņu sistēmu".

Tā nozīmē, ka valstis, kas nav sasniegušas 2% no IKP izdevumu mērķi, "neizmantos dāsnos tēriņus aizsardzībai un ASV drošības garantiju", infomrē"Politico" avoti. Laikraksts norāda, ka tas vērtējams kā Ziemeļatlantijas līguma 5. panta pārkāpums, kas garantē kolektīvo aizsardzību gadījumā, ja uzbrukts kādam no alianses dalībniekiem.

Vienlaikus, pēc izdevuma sarunu biedru teiktā, ASV plāno virs Eiropas saglabāt "kodollietussargu", atstājot savus gaisa spēkus un bāzes Vācijā, Anglijā un Turcijā. Tomēr lielākā daļa kājnieku, bruņutehnikas, materiāltehniskā nodrošinājuma un artilērijas "galu galā nonāks eiropiešu rokās".

Kopumā Trampa jaunā pieeja NATO jomā "būs līdzvērtīga revolūcijai", ko Eiropa "ir pilnīgi nespējīga īstenot pārskatāmā nākotnē", raksta "Politico".

"Mēs gribam, lai NATO būtu aktīva, bet mēs gribam, lai eiropieši ir līderi. Tā bija oriģināla ideja. Tā bija Dvaita Eizenhauera ideja," laikrakstam sacīja Elbridžs Kolbijs, kurš vadīja Trampa nacionālās aizsardzības stratēģijas izstrādi un pretendē uz augstu amatu viņa jaunās ievēlēšanas gadījumā.

Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrejs Jermaks, komentējot Trampa plānus savas vizītes laikā Vašingtonā, paziņojis, ka Ukraina nav gatava iet uz kompromisu ar Krieviju un atdot kādu teritoriju kara pārtraukšanai.

Tramps sava prezidenta termiņa laikā vairākkārt kritizējis NATO dalībvalstis par nepietiekamu, viņaprāt, ieguldījumu alianses uzturēšanā (lielāko daļu šo izdevumu nes ASV) un rosinājis tām tērēt nevis 2% no IKP, bet 4%. Turklāt pat 2% rādītāju līdz 2024. gadam sasniedz ne visi alianses dalībnieki – daži no viņiem tērē mazāk.

Sākoties jaunai ASV prezidenta kampaņai 2024. gada vēlēšanu priekšvakarā, NATO dalībnieki sāka paust satraukumu par alianses likteni Trampa ievēlēšanas gadījumā un jo īpaši — par militārās palīdzības Ukrainai saglabāšanu. Pats Tramps savās runās vairākkārt izteicies, ka, ja kļūs par prezidentu, tad varēs karu Ukrainā pabeigt 24 stundu laikā.

2024. gada aprīlī "Politico" ziņoja, ka Rietumvalstis apspriež iespēju Ukrainas aizsardzības kontaktgrupu, kas koordinē militāro palīdzību, nodot NATO kontrolē, lai saglabātu piegādes Trampa ievēlēšanas gadījumā. 2. jūlijā laikraksts "The Wall Street Journal" pastāstīja, ka uz labējo partiju pozīciju nostiprināšanās Eiropā un Trampa iespējamās uzvaras fona NATO dalībvalstis sagatavojušas virkni pasākumu, kas vērsti uz ilgtermiņa atbalstu Ukrainai. To skaitā ir ierēdņa nosūtīšana uz Ukrainu, kurš būs atbildīgs par militārās palīdzības koordināciju un jaunas pavēlniecības dibināšanu Vācijas pilsētā Visbādenē piegāžu koordinēšanai.