Atklāti pasaulē senākie kapi
Paleontologi paziņojuši, ka atraduši pasaulē senāko zināmo kapavietu. Šeit apbedīti gan nav cilvēki, bet mūsu sugas radinieki, par kuriem agrāk uzskatīja, ka viņi nebija spējīgi uz rituālu uzvedību.
Slavenā paleoantropologa Lī Bergera pētnieku komanda pavēstījusi, ka 2023. gadā viņi atklājuši vairāku Homo naledi īpatņu fosilijas, apraktas apmēram 30 metrus dziļā pazemē netālu no Johannesburgas. Naledi nozīmē “uzlecošā zvaigzne”, tā nosaukta alu sistēma, kur 2013. gadā atrasti pirmie kauli.
“Šie ir vissenākie hominīdu apbedījumi, par vismaz 100 000 gadu vecāki, nekā Homo sapiens zināmie,” norāda pētnieki. Šis ir kārtējais atklājums, kas raisa jaunus jautājumus par cilvēka evolūciju, jo parasti uzskatīts, ka lielāku smadzeņu attīstība ļāva veikt sarežģītas, jēgpilnas darbības, piemēram, aprakt mirušos. Vecākie līdz šim atklātie Homo sapiens apbedījumi atrasti Tuvajos Austrumos un Āfrikā, tie ir aptuveni 100 000 gadu seni, bet Homo naledi savus aizgājējus apbedījuši pirms vismaz 200 000 gadu.
Šī hominīdu suga bijusi krustcelēs starp pērtiķiem un mūsdienu cilvēkiem, to smadzenes bija tikai apmēram apelsīnu lielumā, augums sasniedza pusotru metru. To kājas bija piemērotas staigāšanai, pirksti ļāva satvert darbarīkus. Pēc zinātnieku domām, apzināti izraktās un vēlāk aizbērtās bedrēs aprakti vismaz pieci īpatņi. Pētnieki arī norāda, ka apbedījumi nav vienīgā pazīme, ka Homo naledi bija spējīgi uz sarežģītu emocionālo un kognitīvo uzvedību.
Uz alas virsmām ir atrasti gravējumi, kas veido ģeometriskas formas. “Tas nozīmētu, ka cilvēki ne tikai nav unikāli simbolisma attīstībā, bet, iespējams, pat nav izgudrojuši šādu uzvedību,” intervijā ziņu aģentūrai AFP teic Bergers.
Iespējams, Homo sapiens nepieder monopols uz apbedīšanas rituāliem un varbūt pat ticējumiem par pēcnāves dzīvi. Nu jau ir arī zināms, ka savus mirušos apbedīja neandertālieši.
