Pasaulē vecākajam vīnam ir vairāk nekā 2000 gadu

2019. gadā kāda ģimene, remontējot savu māju Karmonā, Andalūzijā, savā īpašumā negaidīti uzdūrās seno romiešu kapenēm – astoņām apbedījumu nišām. Izdevums “Journal of Archaeological Science” vēsta, ka tās izveidotas mūsu ēras pirmā gadsimta pirmajā pusē.

Sešās nišās bija ievietotas no stikla, svina, kaļķakmens un smilšakmens darinātas urnas ar mirstīgajām atliekām. Uz divām iegravēti vārdi – Senicio un Hispanae.

Vēl vienā stikla urnā kopā ar kremētiem vīrieša kauliem atradās zelta gredzens un pieci litri vīna, kas cauri gadu tūkstošiem saglabājies šķidrā veidā, vienīgi no baltvīna tas bija pārtapis sarkanbrūnā krāsā. Ķīmiskās analīzes neuzrādīja ceriņskābe, kas ir sarkanvīna sadalīšanās blakusprodukts, tādējādi secināts, ka vīns darīts no baltajām vīnogām.

Kordovas universitātes zinātnieki secinājuši, ka sākotnēji vīns bijis līdzīgs šerijam. Nav zināms, ko par to teiktu mūsdienu vīnziņi, jo tik vērtīgu atradumu glāzēs nelies. Visdrīzāk vīns tomēr zaudējis savas kādreizējās īpašības, turklāt glabājies kopā ar mirstīgajām atliekām.

Pirms šā atklājums vecākais zināmais vīns bija datēts laikā no 325. līdz 350. gadam, atrasts romiešu kapenēs Špejerē Vācijas dienvidrietumos 1867. gadā.