Zinātnieki atklājuši, kur radies visvecākais vīns
Zinātnieki ir atklājuši, ka vecākais vīns pasaulē var būt radies Itālijā, atrodot 6000 gadu vecu raudzētu vīnogu pēdas Sicīlijas rietumu piekrastes tuvumā.
Zinātnieku komanda izpētīja nosēdumus terakotas krūkās, kas atrastas alā Kronio kalnā netālu no Agridžento pilsētas. Šī vieta "iespējams, bija svētvieta, kur tika ziedots dieviem", pastāstīja Katānijas Universitātes ķīmiķis Enriko Greko.
"Fakts, ka krūkas atradās alā, paglāba tās no aprakšanas un ļāva saglabāties to saturam, lai gan tas gadsimtu gaitā ir sacietējis," teica Greko.
Vairākas analīzes metodes, tai skaitā kodolmagnētiskā rezonanse, atklāja vīnskābes klātbūtni, kura ir galvenā skābe vīnogās.
"Mēs izslēdzām gaļas vai eļļas taukainos nosēdumus, un, tā kā nebija nekādu vīnogu sēkliņu vai miziņu pēdu, mēs secinājām, ka tā ir no raudzētām vīnogām," teica Greko.
Arheologi pēc tam datēja šos nosēdumus, salīdzinot krūkas ar citiem traukiem tuvākajos arheoloģiskajos objektos.
Šis atradums ir nozīmīgs, jo raudzētās vīnogas ir datējamas ar 4.gadu tūkstoti pirms mūsu ēras, kas ir apmēram 3000 gadus pirms iepriekš konstatētajām vīnkopības pēdām Itālijā.
"Kad mēs publicējām savu rakstu, mēs neiedomājāmies, ka tas varētu būt vecākais jebkad atklātais vīns, tomēr šī informācija vedina mūs domāt, ka tas tā varētu būt," sacīja Greko.
Greko bija starptautiskā zinātnieku grupā, kuru vadīja Dienvidfloridas Universitātes arheologs Davide Tanazi. Šī grupa izdarīja minēto atklājumu un sava pētījuma rezultātus publicēja izdevumā "Microchemical Journal".
Zinātnieki gan izsakās piesardzīgi par to, vai šis tiešām ir visvecākais vīns pasaulē.
"Ir bijuši atklājumi no tā paša laika perioda Armēnijā, bet šķiet, ka tur dzēriens bija tapis no raudzētiem granātāboliem, nevis vīnogām," teica Greko. "Ir arī senākas pazīmes par rīsu raudzēšanu Ķīnā," viņš piebilda.
