foto: AFP/Scanpix
Ķīna pārdēvē uiguru ciemus saskaņā ar partijas ideoloģiju
“pāraudzināšanas centrs” Siņdzjanā. Šeit ir vismaz 10 000 ieslodzīto – lielākais cietums Ķīnā un viens no lielākajiem pasaulē.
Pasaulē
2024. gada 19. jūnijs, 20:55

Ķīna pārdēvē uiguru ciemus saskaņā ar partijas ideoloģiju

Māris Puķītis

Jauns.lv

Ķīnas varasiestādes pārdēvē simtiem uiguru ciemu un pilsētu, lai dzēstu no publiskās atmiņas to kultūras, vēstures un reliģisko mantojumu, vēsta britu izdevums “The Guardian”, atsaucoties uz “Human Rights Watch” un Norvēģijā bāzētās organizācijas “Uyghur Hjelp” dokumentiem.

Siņdzjanas pamatiedzīvotāji uiguri ir apmēram 12 miljonu liela tjurku tauta, galvenokārt ir musulmaņi. Siņdzjanā dzīvo arī kazahi, kirgīzi, uzbeki un citu tautu pārstāvji, kuru reliģija ir islāms. Tomēr pēdējās desmitgadēs Siņdzjanā apmetušies uz dzīvi daudzi ķīnieši no citiem reģioniem, un uiguri vairs nav Siņdzjanas iedzīvotāju vairākums.

Ap 630 uiguru apdzīvotu vietu pārdēvētas no 2009. līdz 2023. gadam. No vismaz 25 ciemu nosaukumiem izņemts termins “hoja”, kas sūfismā apzīmē reliģiska skolotāja titulu; desmit ciemiem “haniqa”, sūfismā reliģiskas ēkas veids; 41 ciemam “mazar”, kas nozīmē svētnīcu.

Varasiestādes arī likvidējušas vietvārdus, kas atsaucās uz uiguru karaļvalstīm, republikām vai līderiem no laika pirms 1949. gada, kad dibināta Ķīnas Tautas Republika. Siņdzjanā vairs nav ciematu ar vārdiem “xelpe” vai “khalifa” (valdnieks), vai “meschit” (mošeja) to nosaukumos.

Ciemati pārsaukti ķīniešu mandarīnu valodā, norādot uiguriem, ka te saimnieks ir Pekina un Komunistiskā partija, turklāt jaunie nosaukumi bieži atspoguļo Ķīnā vienīgās atļautās partijas ideoloģiju. 

2018. gadā Aq Meschit (Baltā mošeja) pārsaukts par Vienotības ciematu, 2022. gadā Dutara (uiguru tautas mūzikas instruments) par Sarkanā karoga ciematu. Kāda sieviete, kas bija atbrīvota no “pāraudzināšanas nometnes”, pērkot autobusa biļeti uz mājām, uzzināja, ka tāds ciemats vairs nepastāv.

“Tā ir daļa no plašākiem Ķīnas valdības centieniem jaukt kopā islāmu ar terorismu,” teic “Human Rights Watch” Āzijas nodaļas direktore Elaine Pīrsone. “Viņi uzskata, ka jebkas, kas izklausās islāmiski vai arābiski, ir drauds, tāpēc viņi pārdēvēja šīs vietas, lai tās vairāk atbilstu [Ķīnas Komunistiskās partijas] ideoloģijai.” Tāpat arī nojauktas vai citām vajadzībām pārveidotas daudzas mošejas. 

Reihans Asats, uiguru cilvēktiesību jurists, kura brālis 2016. gadā pazuda Siņdzjanas aizturēšanas nometnē, “The Guardian” paudis, ka šī ir daļa no Pekinas “visaptverošā mērķa pilnībā izskaust uiguru kultūru un cilvēkus un radīt aparteīda sistēmu”.

“Viņu ciemu nosaukumi kalpo ne tikai kā vēstures liecības, bet arī iemieso kopienas saites, atšķirīgo pilsētas kultūru un vērtības. Valsts uzspiestās izdzēšanas un aizstāšanas politikas mērķis ir atraut uigurus no mūsu vēstures, kultūras un civilizācijas,” teic Asats.

Vietvārdu pārdēvēšanas praksi Ķīna pirmo reizi izmēģināja Tibetā. Turklāt pagājušajā gadā Ķīnas valdība dokumentos sāka saukt Tibetu par “Xizang” – Sizangu.

Kopš 2014. gada, kad terorisma apkarošanas vārdā Pekina uzsāka kampaņu pret uiguriem un citiem musulmaņiem, miljoniem cilvēku bijuši ieslodzīti “pāraudzināšanas nometnēs” un cietumos, bet reliģiskas darbības kriminalizētas, piemēram, Korāna lasīšana un pat bārdas audzēšana. Daudzi ir spīdzināti, pazuduši, sievietes ir ar varu sterilizētas. 

2021. gadā “Human Rights Watch” paziņoja, ka Ķīnas valdība ir pastrādājusi noziegumus pret cilvēci. 2022. gadā ANO augstais cilvēktiesību komisārs konstatēja, ka Ķīnas valdība ir veikusi ilgstošus cilvēktiesību pārkāpumus, iespējams, līdz pat noziegumu līmenim pret cilvēci.

Par uiguru apspiešanu trauksmi ceļ rietumvalstis, kamēr musulmaņu valstīs nav dzirdams sašutums par represijām pret ticības brāļiem un māsām. Klusē pat talibi un Irānas mullas, Jemenas hutiem svarīgs ir naids pret Izraēlu, un viņi ir solījušies neapšaudīt Ķīnas kuģus.