Ukrainas miera samits: kas tika nolemts, un kuras valstis deklarāciju neparakstīja
Vairāk nekā 2 gadus pēc Krievijas veiktā iebrukuma Ukrainā, līderi un augsta līmeņa amatpersonas no 93 valstīm tikās divu dienu miera samitā Šveices kalnu kūrortā Birgenštokā, lai risinātu lielāko konfliktu, kas skāris Eiropu kopš Otrā pasaules kara sākuma.
Sarunas tika organizētas, balstoties uz kopīgām pozīcijām starp Zelenska 2022. gadā piedāvāto desmit punktu miera plānu un ANO rezolūcijām par karu. Valstis dalījās trīs darba grupās, kas apsprieda kodoldrošību; humanitāros jautājumus un pārtikas nozares drošību. Sesiju laikā tika apspriesti karagūstekņu, civiliedzīvotāju un bezvēsts pazudušo Ukrainas iedzīvotāju likteņi, kā arī bērnu repatriācija no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām.
Samita laikā valstu līderi parakstīja deklarāciju, kurā ir ietverti vairāki punkti, jeb priekšnoteikumi miera panākšanai Ukrainā. Deklarācijā norādīts, ka Ukraina ir suverēna un teritoriāli nedalāma valsts, kā arī minēts, ka Ukrainai likumiski pienākas tiesības un suverēna kontrole pār Zaporižjas atomelektrostaciju, kuru šobrīd okupējis Krievijas karaspēks. Tāpat deklarācijā minēts, ka Krievijai un Ukrainai jāveic pilnīga karagūstekņu apmaiņa, kā arī Krievijai jāatgriež Ukrainai no valsts nolaupītie un nelegāli deportētie ukraiņu bērni.
Deklarāciju parakstīja 80 valstu pārstāvji, tai skaitā Turcija, kas nereti darbojas kā starpnieks starp Krieviju un Ukrainu. Tomēr deklarāciju atteicās paraksītīt sekojošas valstis: Apvienotie Arābu Emirāti, Armēnija, Bahreina, Brazīlija, Dienvidāfrikas Republika, Indija, Indonēzija, Lībija, Kolumbija, Meksika, Saūda Arābija, Taizeme un Vatikāns.
Samitā valstis nespēja vienoties jautājumā par to, kad tieši un kā miera sarunās būtu jāiesaista Krievija. Samita noslēgumā tika izteikta doma par iespējamu otrā miera samita rīkošanu, kurā Ukraina ar starptautiski saskaņoto miera plānu varētu iepazīstināt Krieviju. Šveices prezidente Viola Amherda savā noslēguma runā sacīja: "Galvenais jautājums, kas mūs šobrīd nomāc: kad un kā šajā procesā iekļaut Krieviju? Ilgstošam risinājumam sarunās jāiesaista abas puses."
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka Putina piedāvātais "miera plāns", kas ietver 4 Ukrainas apgabalu okupāciju bijusi provokācija. "Viņš šajā gadījumā absolūti provocēja valstis, paziņojot, ka viņš negrasās beigt karu, bet turpinās sagrābt teritoriju. Ja Krievija pametīs Ukrainas leģimitīvo teritoriju, varam sākt miera sarunas kaut rīt," vēstīja Zelenskis.
I thank all participants of the first Peace Summit for taking the first steps towards peace together. pic.twitter.com/9WFIhjKKF4
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) June 16, 2024
Jau ziņots, ka dienu pirms Ukrainas miera samita, Putins nāca klajā ar savām neiespējamajām "miera plāna" idejām, norādot, ka Krievija būs gatava pārtraukt karu, ja Ukrainai pilnībā izvedīs savu karaspēku no Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas teritorijas, kā arī ja Rietumu valstis pilnībā atcels visas Krievijai piemērotās sankcijas un Ukrainai atteiksies no jebkādiem drošības garantiem vai aliansēm ar citām valstīm, tai skaitā atteiksies no plāna iestāties NATO".
Ukrainas miera samitā noslēgumā Kanādas premjerministrs Džastins Trudo vēstīja, ka "brīdī, kad tiks panākts taisnīgs un ilgtspējīgs miers, sabiedroto valstis palīdzēs Ukrainai atgūties no kara radītajām sekām." Viņš uzsvēra, ka Krievijas uzsāktais karš ir nelegāls un tas ir jāizbeidz nekavējoties. Tomēr viņš atzina, ka miera panākšana nebūs viegla.
