foto: CHINE NOUVELLE/SIPA
Teju 90% balsstiesīgo! Beļģijas pilsoņu aktivitāte Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijai liek nokaunēties
Beļģijā un Luksemburgā ar pilsoņa pienākuma izpildi viss ir kārtībā.
Pasaulē
2024. gada 14. jūnijs, 13:12

Teju 90% balsstiesīgo! Beļģijas pilsoņu aktivitāte Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijai liek nokaunēties

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Vai valstis, kuras mēs - relatīvi jaunpienācēji Eiropas Savienībā (ES) - mēdzam apskaust par augsto labklājības līmeni, mēģina mums kaut ko pavēstīt ar savu aktivitāti vēlēšanās?

Kā ik gadu, kopā ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātiem saņemam arī statistiku par ES pilsoņu aktivitāti šajā demokrātijas izpausmē. Latvijā, kā arī daudzās citās ES valstīs, balsi atdevušo procents drīzāk ir iemesls kaunēties, nevis lepoties. Pavisam citādi ir Beļģijā un Luksemburgā. Arī Malta, šķiet, saprot, ka iespēja vēlēt ir jāizmanto.

Uz vēlēšanām ierodas teju visa valsts

Oficiālie dati par EP vēlēšanām norāda, ka salīdzinoši nelielajā "Vecās Eiropas" valstī Beļģijā šogad savu balsi atdevuši 89,82% balsstiesīgo. Kas interesanti - Beļģijā jau kopš 1979. gada EP vēlēšanās piedalās ap 90% vēlētāju. Visvairāk bijis 1984. gadā (92,09%), bet vismazāk - 2019. gadā (88,47%). Lieki piebilst, ka Latvijā par šādu vēlētāju aktivitāti nevar sapņot pat parlamenta vēlēšanās, kur nu vēl EP vēlēšanās.

Beļģijā vēlēšanās uzvarējuši konservatīvie nacionālisti - partija “Jaunā flāmu alianse”, kas ieguva 22% balsu. Radikālākā separātistu partija “Vlaams Belang” ("Flāmu Intereses") ieguva 17,5% balsu.

No Beļģijas neatpaliek arī Luksemburga. Šogad EP vēlēšanās savu balsi atdeva 82,29% balsstiesīgo. Arī Beļģijas kaimiņvalstij, gadiem ritot, vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās saglabājusies 90% līmenī. Tieši šogad gan tā bijusi vismazākā.

Kontekstā ar Latviju un mūsu niecīgo 33,82% aktivitāti jāpiemin Malta, kas EP pirmo reizi arī vēlēja 2004. gadā. Mums toreiz vēlēšanās piedalījās vien 41,34%, bet Maltā - 82,39%. Šogad Maltā uz EP vēlēšanām atnāca 73% balsstiesīgo. Visnožēlojamākā statistika visā EP vēlēšanu vēsturē gan ir Slovākijai - 2004. gadā uz pirmajām EP vēlēšanām šajā valstī ieradās vien 16,97% balsstiesīgo.

Jau vēstīts, ka EP vēlēšanās Latvijā uzvarējusi "Jaunā vienotība" (JV), otrajā vietā atstājot Nacionālo apvienību (NA), un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputāta mandātiem. Savukārt "Apvienotais saraksts" (AS), "Latvijas attīstībai" (LA), "Latvija pirmajā vietā" (LPV), "Progresīvie" (P) un "Saskaņa" (S) vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam.