Pateicoties Maskam, Brazīlijas indiāņu cilts piekļuvusi pie interneta - un "uzsēdās" uz soctīklu un pornogrāfijas adatas

Pateicoties Īlona Maska izveidotās satelītu sistēmas “Starlink” piedāvātajam lielātruma interneta pieslēgumam, apmēram 2000 marubo cilts pārstāvji, kuri gadu simtiem mitinājās mazās mājiņās Itui upes piekrastē Amazones baseinā, kopš pērnā gada septembra guvuši ieskatu mūsdienu pasaulē, un krituši par upuri tās kārdinājumiem.

Protams, jaunā tehnoloģija deva indiāņiem vēl nepieredzētas iespējas — piemēram, viņi nu var ātri sazināties ar radiniekiem vai izsaukt glābējus ārkārtas situācijās, taču civilizācija atnesusi arī ne tik patīkamas izmaiņas cilts dzīvē. Tā vietā, lai darītu kaut ko noderīgu, indiāņi visu dienu pavadīja šūpuļtīklos, “pielipuši” pie sociālajiem tīkliem mobilajos telefonos. Vēl vairāk, jaunieši atraduši pornogrāfiskus materiālus un sāk uzvesties seksuāli agresīvi, vēsta “The New York Times”. Marubo ciemu asociācijas vadītājs Alfredo Marubo norāda, ka jaunieši audzināti kultūrā, kur pat publiska skūpstīšanās ir nepieņemama, bet tagad viņi savstarpējos čatos dalās ar pornogrāfiskiem materiāliem. “Mēs baidāmies, ka viņi gribēs to izmēģināt,” viņš saka.

Cilts vecākais, 73 gadus vecais Cainama Marubo stāsta, ka sākumā visi bija laimīgi, kad pie viņiem parādījās interneta, bet “tagad iet uz slikto pusi”. “Interneta dēļ jaunatne kļuvusi slinka. Viņi apgūst balto cilvēku dzīvesveidu," viņš sūkstās. Citi baidās, ka bērni internetā spēlē vardarbīgas spēles, un var kaut ko līdzīgu pamēģināt paši.

Cits cilts vadītājs Enoke Marubo stāsta, ka ciltij nācies ierobežot interneta lietošanu, jo tas “tik ļoti mainījis mūsu ikdienu, ka kļuvis kaitīgs”. Nu marubo cilts locekļi internetā var “sērfot” tikai divas stundas no rīta un piecas pēcpusdienā, kā arī visu svētdienu. “Ciemā ja tu nemedī, nezvejo un neko neaudzē, tad tu neēd," viņš norāda.

Turklāt sociālie tīkli palielinājuši sociālo attālumu starp cilvēkiem, un daudzi indiāņi vispār pārstājuši klātienē tikties ar radiniekiem. Cilvēki sāka izplatīt par citiem melīgus baumas kopējos čatos, un daži marubo indiāņi virtuālajā vidē saskārās ar ņirgāšanos un kļuva par krāpnieku upuriem. Visticamāk, tas ir saistīta ar to, ka indiāņi, atšķirībā no pilsētniekiem, uzreiz guva piekļuvi internetam ar visiem tā draudiem, savukārt pilsētnieki bijuši iesaistīti tehnoloģiju attīstības procesā un iemācījušies filtrēt kaitīgo informāciju.

Laikraksts norāda, ka Enoke strādāja kopā ar Brazīlijas aktīvisti Floru Dutru, lai nodrošinātu internetu cilts vajadzībām. Viņi sazinājās ar amerikāņu filantropi Elisoni Reno, kura ciltij ziedoja 20 “Starlink” termināļus.

“Starlink” pieder ap 60 procentiem no apmēram 7500 satelītu, kas riņķo ap Zemi, un tas ir palīdzējis nodrošināt interneta pieslēgumu daudzās grūti pieejamās vietās pasaulē. Brazīlijā šī tehnoloģija pirmo reizi kļuva pieejama 2022. gadā, bet tikai pērn sasniedza attālākos Amazones reģionus.

Amazones reģions ir pēdējais, kas Amerikā piedzīvojis eiropiešu ieceļotāju un viņu pēcteču ietekmi, kas sākās 1492. gadā, kad pēc Kristofora Kolumba atklājuma eiropieši sāka masveidā iekarot un kolonizēt Ameriku, pārsteidzot vietējos ar neredzētām tehnoloģijām.

Pateicoties blīvajai veģetācijai un milzīgajam izmēram, pasaulē lielākā lietus meža reģions līdz XIX gadsimtam palika izolēts, līdz sākās gumijas ražošanas bums. Pēdējo gadu desmitu laikā pieprasījums pēc dažādām precēm, galvenokārt naftas, koksnes un lauksaimniecībai izmantojamās zemes pastiprināja civilizācijas saskari ar izolētajām ciltīm, tām atnesot gan daudzus mūsdienu pasaules labumus, piemēram, internetu un medicīnu, gan ļaunumu — jaunas slimības, pret kurām indiāņiem nav imunitātes, alkoholismu, rasismu, seksuālu izmantošanu, verdzību un masu slaktiņus.

Rietumu civilizācijas ietekmē visā Amazones reģionā tiek izspiesta tradicionālā kultūra. Šis process ir redzams džungļu pilsētās visā Amazones baseinā, kur vietējie iedzīvotāji regulāri skatās Holivudas grāvējus, Meksikas ziepju operas un Anglijas premjerlīgas futbolu.

Kaut gan marubo pirmā vadone sieviete Tamaseja Marubo baidās, ka telefonos iegrimušie jaunieši novērsīsies no cilts tradīcijām, civilizācijas labumi ir nenoliedzami: piemēram, tagad var nekavējoties izsaukt medicīnisko palīdzību, nevis kā agrāk paļauties radio signālu garo raidīšanas procesu no viena ciema uz citu, lai beidzot sasniegtu varas iestādes. Enoke Marubo uzsver, ka internets “jau izglābis dzīvības” un tas “nesīs daudz vairāk labuma nekā ļaunuma”.

“Vadoņu nostāja ir skaidra. Mēs nevaram dzīvot bez interneta,” saka Enoke Marubo.