Rinkēvičs intervijā FT: Krievija cenšas radīt iespaidu, ka tā ir visvarena problēmu radīšanā, un pārbauda mūsu spēju adekvāti atbildēt
Krievija ir apguvusi hibrīdkara mākslu, slēpjot savas pēdas, kad plāno un īsteno dažāda veida “pelēkās zonas” uzbrukumus Eiropā, kamēr rietumvalstu valdības saskaras ar grūtībām, cenšoties atbildēt uz aizvien pieaugošo Krievijas sabotāžas mēģinājumu kampaņu gan pret militāro, gan civilo infrastruktūru visā Eiropā, konstatē laikraksts “Financial Times”.
Publikācijā norādīts, ka šo bieži vien Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) militārās izlūkošanas darbinieku rīkoto “pelēkās zonas” uzbrukumu mērķis ir veicināt nesaskaņas starp Ukrainas sabiedrotajiem, traucēt tai militārās piegādes un pārbaudīt Rietumu apņēmību turpināt atbalstīt Ukrainas cīņu pret Krievijas iebrukumu.
“Krievija cenšas dot vēstījumu, ka tā ir visvarena un var radīt sarežģījumus mūsu sabiedrībās ... lai iedvestu bailes un rastu veidus, kā padarīt mūsu dzīvi nepanesamu,” intervijā “Financial Times” sacīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. “Šādi tiek pārbaudīta arī mūsu reakcija, jo, ja mēs neatbildēsim, šie uzbrukumi palielināsies.”
Viņš norādīja, ka NATO sabiedrotie cenšas izdomāt, kā reaģēt tā, lai nevajadzētu aktivēt tā dēvēto 5. pantu, kas attiecas uz alianses dalībnieku savstarpējo aizsardzību. “Mēs nešausim raķetes uz Krieviju dēļ neliela mēroga incidenta.”
Šāda problēma Ukrainas Rietumu sabiedrotajiem kļuvusi aktuāla pēc neseniem incidentiem, tostarp ar Ukrainu saistītās noliktavas dedzināšanu Lielbritānijā, sabotāžas sazvērestību pret ASV militārajām bāzēm Vācijā, mēģinājumus izraisīt Eiropas dzelzceļa signālu tīklu darbības traucējumus un GPS signālu traucējumus pasažieru lidmašīnām Baltijas jūras reģionā, turklāt aktīvi notiek Krievijas “ļaunprātīgas dezinformācijas” kampaņa pret Parīzes olimpiskajām spēlēm.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pagājušajā nedēļā norādīja, ka “burtiski ikviens sabiedrotais” NATO ārlietu ministru apspriedē Prāgā izteicās par Krievijas aktivizētiem hibrīduzbrukumiem pret tuvējām NATO dalībvalstīm, tostarp veicot piegāžu noliktavu dedzināšanu un sabotāžas aktus, jūras robežu un demarkācijas zīmju ignorēšanu Baltijas jūras reģionā, rīkojot arvien vairāk kiberuzbrukumu un turpinot izplatīt dezinformāciju. “Mēs zinām, kas viņiem padomā, un reaģēsim pēc nepieciešamības gan individuāli, gan kolektīvi,” viņš paziņoja.
Taču neatrisinātā problēma ir tāda — kā reaģēt, norāda FT. Kā izteicies kāds Rietumu aizsardzības padomnieks, Krievijai ir ļoti attīstīta hibrīdkara leksika, un tā to sistemātiski piemēro visiem iespējamiem ieročiem, vai tie būtu "informācija, psiholoģiskās operācijas vai lietas, kas uziet gaisā". Turklāt Krievija “pastāvīgi novēro mūsu reakciju un pārbauda, kuras no tās darbībām ir efektīvas, un pēc tam turpina atkal”. Problēma ir tā, ka incidenti bieži vien izskatās nejauši un pret mērķiem, kas nav saistīti ar Ukrainu – piemēram, nesenais ugunsgrēks IKEA veikalā Lietuvā, par ko Polijas premjerministrs Donalds Tusks izteicās, ka tas varētu būt ārzemju sabotieru darbs.
Cita problēma ir tā, ka incidentus bieži vien pastrādā starpnieki, apgrūtinot to saistību ar Krieviju. Kremlis vienmēr ir noraidījis jebkādas Eiropas valdību apsūdzības hibrīdkara piekopšanā. Kāds Rietumu pretizlūkošanas darbinieks izteicās, ka Krievija sākusi intensīvāk izmantot starpniekus pēc simtiem Krievijas diplomātu un spiegu izraidīšanas no Eiropas valstīm, tostarp iesaistot arī kriminālo aprindu pārstāvjus. Kaut gan tas liecina par Kremļa iespēju sekmīgu ierobežošanu, tas rada jaunus riskus — iespējami saistītie upuri un materiālais kaitējums, jo starpnieki neesot tik prasmīgi šajā jomā, piemēram, sprāgstvielu lietošanā. Jo īpaši šādam riskam ir pakļauta Polija, kas spēlē galveno lomu Rietumu militārajās piegādēs Ukrainai.
Pašlaik NATO cenšas šos uzbrukumus atpazīt, kā arī nostiprināt kritisko infrastruktūru pret uzbrukumiem, kā arī izglītot sabiedrību par dezinformācijas kampaņām. Grūtākais posms ir reaģēšana uz šādiem uzbrukumiem, jo nepieciešams atturēt agresoru ar efektīviem pasākumiem, vienlaikus izvairoties no, kā teica kāda Rietumu militārpersona, “neētiskiem vai nelikumīgiem līdzekļiem, kādus izmanto Krievija”.
Viens iespējamais līdzeklis ir Čehijas ārlietu ministra Jana Lipavska ierosinātā Krievijas diplomātu vīzu ierobežošana, lai viņi nevarētu ceļot ārpus savas akreditācijas valsts. “Mums tiešām ir jārīkojas,” viņš teica FT. Kaut arī Prāga pēdējo gadu laikā ir izraidījusi lielāko daļu Krievijas diplomātu, atstājot tikai septiņus Čehijas galvaspilsētā Prāgā, simtiem turpina būt akreditēti Vīnē, no kurienes viņi var ceļot jebkur Eiropā, "un es to nevaru apturēt", viņš teica.
Agresīvāka atbilde varētu ietvert simetrisku informācijas kampaņu pašā Krievijā, kas liktu iedzīvotājiem apzināties Ukrainas kara izmaksas. "Ja esat vidusmēra krievs, nevienai dienai nevajadzētu paiet bez atgādinājuma par lielo kritušo Krievijas karavīru skaitu,” iesaka bijušais ASV valsts departamenta padomnieks Eliots Koens, kurš tagad darbojas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrā.
Taču Rietumu amatpersonas apzinās, ka galvenā problēma saglabājas šāda — Krievijas “pelēkās zonas” uzbrukumi ir neparedzami, daudzveidīgi un asimetriski, tāpēc analoģiska atmaksa rada konfrontācijas ar Krieviju saasināšanās risku.
Kā piemēru Edgars Rinkēvičs minēja zemūdens kabeļa pārraušanu Baltijas jūrā. Viena iespējamā atbilde varētu būt NATO jūras patruļu pastiprināšana. Radikālāk būtu slēgt Baltijas jūru Krievijas kuģiem, lai gan tas būtu faktiski līdzvērtīgi “kara pieteikumam”.
“Mums jāspēj apspriest visus [atmaksas] instrumentu veidus,” teica Rinkēvičs. “Es nesaku, ka tos visus var izmantot. Taču ja mēs sevi ierobežosim bez jebkādām diskusijām, mēs tikai izraisīsim Krievijas turpmākas radošas darbības, un viņi ir hibrīdkara speciālisti.”
