Vēsturiskais izaicinājums: Ķina mēģinās nolaisties uz Mēness otrās puses
foto: Shutterstock
Ilustratīvs attēls.
Pasaulē

Vēsturiskais izaicinājums: Ķina mēģinās nolaisties uz Mēness otrās puses

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/BBC

Maijā no Ķīnas palaists kosmosa kuģis gatavojas nolaisties Mēness otrajā pusē - neizpētītā vietā, uz kuru gandrīz neviens nemēģina doties.

Vēsturiskais izaicinājums: Ķina mēģinās nolaisties...

“Chang'e 6” misijas mērķis ir pirmo reizi vēsturē ievākt vērtīgus iežus un augsni no vēl neizpētītā reģiona. Zonde varētu iegūt dažus no Mēness senākajiem iežiem no milzīga krātera tā dienvidu polā.

Taču nolaišanās ir saistīta ar riskiem, jo ir ļoti grūti sazināties ar kosmosa kuģiem, kad tie sasniedz Mēness otro pusi, kas nav redzama no zemes. Kopš palaišanas no "Wenchang" kosmosa stacijas 3. maijā kosmosa kuģis “Chang'e 6” ir riņķojis ap Mēnesi, gaidot nolaišanos.

Svētdien misijas nosēšanās komponents atdalīsies no orbitālā aparāta un mēģinās nolaisties. Ja tas izdosies, tam vajadzētu pavadīt līdz trim dienām uz mēness, vācot materiālus no virsmas.

“Visi ir ļoti satraukti, ka mēs varētu apskatīt iežus, kurus vēl neviens nav redzējis,” skaidro Džons Pernets-Fišers, kurš Mančestras Universitātē specializējas Mēness ģeoloģijā. Viņš ir analizējis citus Mēness iežus, kas atvesti no amerikāņu "Apollo" misijas un iepriekšējām Ķīnas misijām. Taču viņš saka, ka iespēja analizēt iežus no pavisam cita Mēness apgabala varētu sniegt atbildes uz fundamentāliem jautājumiem par to, kā veidojas planētas.

Lielākā daļa līdz šim savākto iežu ir vulkāniskas izcelsmes, līdzīgas tām, kādas varētu atrast Islandē vai Havaju salās. Taču mēnesim otrajā pusē varētu būt atšķirīgs ķīmiskais sastāvs.

“Tas palīdzētu mums atbildēt uz patiešām lieliem jautājumiem, piemēram, kā veidojas planētas, kāpēc veidojas garoza, kāda ir ūdens izcelsme Saules sistēmā?” viņš saka.

Saskaņā ar Ķīnas Nacionālās kosmosa pārvaldes datiem misijas mērķis ir savākt aptuveni 2 kg materiāla, izmantojot urbi un mehānisko roku. Zondes uzdevums ir apmeklēt trieciena krāteri, ko sauc par Dienvidpola-Aitkena baseinu, kas ir viens no lielākajiem zināmajiem Saules sistēmā.

No turienes tā varētu savākt materiālu, kas nācis no Mēness mantijas - Mēness iekšējiem dziļumiem, saka profesors Pernet-Fišers. Mēness dienvidu pols ir nākamais izpētes mērķis. Ķīna vēlas izprast šo reģionu, jo pastāv liela iespēja, ka tajā ir ledus.