Kolumbijā saka ardievas asiņainai "izpriecai" vēršu cīņām

Likums vēl jāparaksta prezidentam Gustavo Petro, taču tas uzskatāms par formalitāti, ņemot vērā prezidenta atbalstu aizlieguma ieviešanai. Viņš sociālajā vietnē “X” apsveica Kongresa lēmumu, uzsverot, ka “tie, kuri izbauda dzīvnieku nāvi, galu galā izbaudīs cilvēku nāvi, gluži kā tie, kas dedzināja grāmatas, pārvērtās par cilvēku dedzinātājiem.”

Aizlieguma pretinieki apgalvo, ka tas atņems maizi ne tikai vēršu audzētājiem, bet arī daudzajiem ielu tirgotājiem pie arēnām. Lai mazinātu jaunā likuma ietekmi, noteikts triju gadu pārejas periods, kurā ar vēršu cīņām saistītajiem uzņēmējiem piedāvās palīdzību citu ienākumu avotu atrašanā. Nākotnē vēršu cīņu arēnas izmantos kultūras un sporta pasākumiem, vēsta BBC.

Vēršu cīņas Kolumbijā, gluži kā citās Latīņamerikas zemēs, ieviesa spāņu kolonizatori, un tās kļuva ļoti iecienītas, tūkstošiem skatītāju piepildot arēnas ne tikai galvaspilsētā Bogotā, bet arī Medeljinā un citās pilsētās.

Cīņa par šīs tradīcijas atcelšanu Latīņamerikā ir bijusi ilga un grūta. Čīle vēršu cīņas aizliedza drīz pēc neatkarības iegūšanas 1818. gadā, Kubā to atcēla amerikāņu spēki 1898. gadā un aizliegums saglabājās pēc Kubas neatkarības iegūšanas 1902. gadā, Argentīnā to aizliedza 1899. gadā, bet kaimiņvalstī Urugvajā — 1912. gadā. Līdzīgi rīkojās arī Brazīlija, Paragvaja un citas valstis.

Pretēji rīkojās Meksika, kas vēršu cīņas aizliedza 2022. gadā, bet šogad atkal atļāva, un vairāk nekā 40 000 skatītāji sapulcējās pasaules lielākajā vēršu cīņas arēnā Mehiko, lai noskatītos šo asiņaino priekšnesumu.

Bez Kolumbijas un Meksikas vēršu cīņas spāņu gaumē, kad dzīvnieku nogalina skatītāju acu priekšā (pretēji citām versijām, kurās vērsi nenogalina), Latīņamerikā ir legālas Peru, Ekvadorā un Venecuēlā.