"Kas kontrolē Gotlandi, tas kontrolē Baltijas jūru!" Zviedrija pastiprinājusi salas aizsardzību Krievijas draudu dēļ
Zviedrija Krievijas draudu dēļ pastiprinājusi aizsardzību Baltijas jūrā esošajā Gotlandes salā, intervijā RND paziņojis Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieks Mikaels Bīdens.
"Gotlande ir Zviedrijas teritorija, tāpēc Zviedrijai ir pienākums to aizstāvēt, un Gotlandei ir tiesības tikt aizstāvētai. Bija laiki, kad mēs samazinājām savu militāro klātbūtni Gotlandē tik ļoti, ka tur palika tikai brīvprātīgie iekšējās aizsardzības spēki. Tie mierīgie laiki ir beigušies," paziņoja Bīdens.
Bīdens piebilda, ka karš Ukrainā mainīja politisko situāciju Eiropā, un Zviedrijai nācās nopietni pārbruņot Gotlandi.
"Mēs pašlaik apsargājam salu ar pastāvīgi dislocētām vienībām un uz laiku izvietojam tur papildspēkus, ja apdraudējuma situācija palielinās. Kas kontrolē Gotlandi, tas kontrolē Baltijas jūru. Šobrīd tie esam mēs," viņš piebilda.
Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieks uzsvēra, ka Gotlande atrodas militārpersonu aizsardzībā un nepieciešamības gadījumā viņi var izmantot salu uzbrukuma operācijām.
"Mēs esam ļoti ieinteresēti, lai jūras ceļš būtu atvērts un kontrolētu to, kas notiek virs un zem ūdens. No Gotlandes mēs varam palīdzēt citām NATO valstīm Baltijas jūrā dzīvot drošībā. Bet, ja Putins iebruks Gotlandē, viņš varēs apdraudēt NATO valstis no jūras. Tās būs miera un stabilitātes beigas Ziemeļu un Baltijas reģionā," viņš uzsvēra.
Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ar abām acīm skatās uz Gotlandi.
"Putina mērķis ir iegūt kontroli pār Baltijas jūru. Iespējams, viņš uzmana arī Ālandu arhipelāgu. Krievi uzmanīgi vēro, kas notiek pie Baltijas jūras ieejām un izejām. Putinam, tāpat kā mums, tas ir svarīgi, lai Baltijas jūra paliktu atvērta un droša," viņš teica.
Bīdens piebilda, ka gadījumā, ja Krievija pārņems kontroli pār Baltijas jūru un slēgs to, tam būs milzīga ietekme gan uz Zviedriju, gan uz visām pārējām Baltijas jūras piekrastes valstīm.
"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Baltijas jūra kļūst par Putina rotaļu laukumu, kur viņš biedē NATO dalībvalstis," uzsvēra militārpersona.
Gotlandes sala
Gotlande ir ne tikai Zviedrijas lielākā sala, bet arī stratēģiski svarīgs priekšpostenis Baltijas jūrā.
2022. gada janvārī salā tika izjaukts miers: Krievijas desanta kuģu pulcēšanās pie tās krastiem lika Zviedrijas valdībai steidzami pārvest karaspēku uz Gotlandi. Incidents bija spilgts atgādinājums par ģeopolitisko spriedzi reģionā.
Sala atrodas netālu no nozīmīgiem jūras ceļiem, kas savieno Baltijas valstis ar pārējo pasauli, un tā var kalpot arī kā tramplīns kuģniecības kontrolei reģionā. Gotlandē atrodas liela Zviedrijas militārā bāze Visbijas garnizons, salā atrodas arī Visbijas lidostas lidlauks.
"Financial Times" iepriekš ziņoja, ka Zviedrijas iestāšanās NATO bija nozīmīgs notikums, kas iezīmē būtisku alianses ietekmes paplašināšanos Ziemeļeiropā. Šai attīstībai ir tālejošas sekas, īpaši Krievijai, kuras Baltijas jūras flote un naftas eksporta ceļi atradīsies tiešā NATO teritorijas tuvumā.
Zviedrija un Somija nolēma iestāties NATO pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Somija aliansei pievienojās jau 2023. gada aprīlī, savukārt Zviedrija šī gada martā kļuva par NATO 32. dalībvalsti.
