Ļaužu jūra pavada pēdējā gaitā helikoptera katastrofā bojā gājušo Irānas prezidentu Ibrahimu Raisi
Irānā sākušās atvadas no helikoptera katastrofā bojā gājušā Irānas prezidenta Ibrahima Raisi, ārlietu ministra Hoseina Amira-Abdollahiana un pārējiem upuriem. Atvadu ceremonijā ielās izgāja milzums iedzīvotāju.
Irānas šiītu teokrātiskā vadība ar masu pasākumiem cenšas ne tikai godināt aizgājējus, bet arī mobilizēt iedzīvotājus un demonstrēt savas varas nesatricināmību cīņā pret iekšējiem un ārējiem ienaidniekiem.
Piemēram, 2020. gada 3. janvārī ASV triecienā Bagdādē nogalinātā viena no ietekmīgākajiem Irānas cilvēkiem, Irānas Revolucionārās gvardes vienības “Kudsas spēki” komandiera, ģenerāļa Kasema Soleimani bērēs ielās izgāja apmēram miljons irāņu, kamēr nekas nevar mēroties ar Irānas revolūcijas līdera un Irānas Islāma Republikas dibinātāja, ājatollas Rūhollāha Mūsavī Homeinī izvadīšanu 1989. gada jūnijā, kurā piedalījās apmēram 10 miljoni irāņu jeb viena sestdaļa no toreizējā valsts iedzīvotāju skaita.
Atvadu procesija sākās Tebrīzas pilsētā Irānas ziemeļrietumos, kur notika liktenīgā helikoptera avārija. Pēc tam katastrofas upuru ķermeņus nogādās uz šiītu svēto pilsētu Kumu, pēc tam uz galvaspilsētu Teherānu, kur plānotas vērienīgas ceremonijas. Irānas viceprezidents Mohsens Mansuri paziņojis, ka šajā dienā visā valstī pasludināta brīvdiena, bet kopš pirmdienas valstī izsludinātas piecu dienu sēras. Salīdzinājumam, pēc Rūhollāha Mūsavī Homeinī nāves 1989. gadā izsludināja 40 dienu sēras.
Ibrahimu Raisi un pārējos bojāgājušos apbedīs 23. maija vakarā imama Rezas mauzolejā Raisi dzimtajā pilsētā Mešhedā Irānas ziemeļaustrumos, un atvadu lūgšanu veiks pats Irānas augstākais līderis ājatolla Ali Hameneji, kurš šajā amatā ir kopš Rūhollāha Mūsavī Homeinī nāves. “Ķermeņus pārvedīs uz svēto pilsētu Mešhedu, kur notiks atvadu ceremonija un apbedīšana,” paziņoja Mansuri.
Jau ziņots, ka Irānā 19. maijā sliktos laika apstākļos avarēja helikopters, kurā atradās prezidents Ibrahims Raisi, ārlietu ministrs Hoseins Amirs-Abdollahians un Austrumazerbaidžānas provinces ģenerālgubernators Maleks Rahmati, prezidenta apsardzes priekšnieks Sardars Musavi, Irānas augstākā vadītāja pārstāvis Austruazerbaidžānā Mohamas Ali Ale-Hašemi, miesassargs un trīs apkalpes locekļi. Avārija notika kalnainā un mežainā apvidū Austrumazerbaidžānas provincē.
Ne visi sēroja par Raisi nāvi ne tikai sakarā ar pēdējo gadu represijām pašā Irānā vai irānas aktīvo dalību Krievijas agresijā Ukrainā, Ibrahimam Raisi jau sen bija iesauka “Teherānas miesnieks” par viņa darbību Irānas galvaspilsētas Teherānas prokurora vietnieka amatā, piedaloties pēc toreizējā Irānas augstākā vadītāja, ājatollas Homeinī pavēles veiktajā ieslodzīto politisko pretinieku sodīšanā ar nāvi. Operācijā, kas sākās 1988. gada 19. jūlijā un ilga apmēram piecus mēnešus vairākās valsts pilsētās, tika nogalināti vairāki tūkstoši ieslodzīto, tostarp sievietes un pat 13 gadus veci bērni, iespējams, līdz pat 30 000 cilvēku. Milzīgā skaita dēļ ieslodzītos pa grupām iekrāva kravas automašīnās un pakāra ceļamkrānos ar pusstundas intervālu.
Jāpiebilst, ka Raisi, kurš bija astotais Irānas prezidents, bija jau otrais savu pilnvaru laikā mirušais Irānas prezidents. 1981. gadā bumbas sprādzienā tika nogalināts otrais Irānas prezidents Mohamads Ali Radžai, kurš savā amatā pabija nieka 28 dienas un zaudēja dzīvību kopā ar premjerministru Mohamadu Džavadu Bahonaru.
