Pie Lukašenko aizbēgušais poļu tiesnesis stāsta par atsūtītajiem algotajiem slepkavām

Šādi aizbēgušais Varšavas Otrās administratīvās tiesas tiesnesis Šmits komentēja Polijas Augstākās administratīvās tiesas lēmumu par viņa tiesiskās imunitātes atcelšanu, kas, pēc bēgļa ieskata, nozīmē nāves spriedumu.

Aizbēgušais tiesnesis apgalvoja, ka daudzas reizes saņēmis gan telefoniskus, gan personiski paustus draudus, un Polijā viņam draud likvidācija, taču Baltkrievijā Rietumu specdienestu “garās rokas” nespēšot līdz viņam aizsniegties.

Otrdien Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka Šmitam bija piekļuve valsts noslēpumam. "Mums ir jāapzinās, ka Baltkrievijas dienesti strādā ar personu, kurai bija tieša piekļuve (bijušajam) tieslietu ministram (..) un vairākiem slepeniem dokumentiem," kas nekādā gadījumā nedrīkstētu nonākt svešu izlūkdienestu rīcībā, žurnālistiem sacīja Tusks.

Šmitam bija ciešas saites ar partiju "Likums un taisnīgums" (PiS), kas atradās pie varas līdz pagājušā gada nogalei. Pēc viņa bēgšanas uz Baltkrieviju prokuratūra sāka pret viņu izmeklēšanu par iespējamo spiegošanu. Polijas slepenie dienesti atsevišķi paziņoja, ka pārbauda, kādai tieši slepenai informācijai tiesnesim bijusi piekļuve.

Par spiegošanu Polijā draud vismaz astoņu gadu cietumsods.

Tusks žurnālistiem sacīja, ka tiesnesim ir senas saites ar Baltkrieviju, un runa nav tikai par pēdējiem mēnešiem. Tusks brīdināja, ka Baltkrievijas un Krievijas slepenie dienesti pirms jūnija sākumā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām varētu vērsties pret ES valstīm. "Mums nevajadzētu lolot ilūzijas par mērķi, ko Maskava un Minska ir izvirzījušas tuvākajiem mēnešiem," brīdināja Tusks.

Tiesa paziņojusi, ka Šmits paņēma atvaļinājumu no 22. aprīļa līdz 10. maijam, bet viņa atlūgums nav saņemts, vēsta izdevums “belsat.eu”.

Polijā Šmits kļuva slavens 2019. gadā sakarā ar “heiteru afēru” (afera hejterska), kur pazīstamākā figurante bija viņa toreizējā sieva Emīlija Šmita, kura vāca, publicēja soctīklos un izsūtīja medijiem kompromitējošus materiālus par tiesnešiem, kuri nav piekrituši strīdīgajai tiesu reformai. Izmeklētāji paziņoja, ka kompromitējošos materiālus viņai nodeva Tieslietu ministrijas darbinieki, bet “troļļu fermas” aktīvi iesaistījās toreizējā valdības kampaņā pret citādi domājošajiem. Eiropas Savienība (ES) un ASV secināja, ka šīs reformas grauj Polijas tiesu neatkarību.

Pašu Tomašu Šmitu tik uz laiku atstādināja no darba, bet vēlāk viņš atsāka pildīt savus pienākumus. Pēc vadības maiņas 2024. gada pavasarī Vroclavas prokuratūra atsāka skandāla izmeklēšanu un izveidoja īpašu izmeklēšanas grupu. Par to kļuva zināms 18. aprīlī, bet jau 22. aprīlī Šmits paņēma atvaļinājumu, norāda “belsat.eu”.

Baltkrievijā Šmits aktīvi sāka piedalīties propagandas raidījumos, tostarp pie Krievijas galvenā propagandista Vladimira Solovjova, šaustot dzīvi “nedemokrātiskajā Polijā”, slavinot "miermīlīgo" Krieviju un Baltkrieviju. 

Šmits 6. maijā paziņoja, ka apsūdzības spiegošanā ir safabricētas, kā arī pauda pārliecību, ka Polijas varasiestādes "ASV un Lielbritānijas ietekmē ved valsti uz karu".

Baltkrievijas propagandas aģentūra "Belta" tajā pašā dienā ziņoja, ka Šmits ir lūdzis patvērumu Baltkrievijā.

Pirms Tomaša Šmita bēdīgu slavu izpelnījās cits poļu bēglis uz Baltkrieviju — kāds poļu karavīrs Emils Čečko, kurš 2021. gada decembrī dezertēja un lūdza patvērumu Baltkrievijā. Viņš apgalvoja, ka bēga no Polijas, jo nepiekrītot Polijas valdības politikai. Polijā pret viņu ierosināja krimināllietu par dezertēšanu un izsludināja viņu meklēšanā. Polijā viņam draudēja līdz 10 gadu ieslodzījums par dezertēšanu, bet 2021. gadā viņam jau piesprieda sešu mēnešu ieslodzījumu par vardarbību pret paša māti un gadu aizliedzot viņai tuvoties.

Baltkrievijas televīzijas kanālos Čečko stāstīja, kā Polijas karavīri apšauj Baltkrievijas masveidā ievestos Tuvo Austrumu migrantus, kuri mēģināja izlauzties pāri robežai, turklāt pats esot piedalījies šajās apšaušanās. 2022. gada 12. janvārī Baltkrievijas Izmeklēšanas komiteja paziņoja par Čečko teikto, ka cits poļu karavīrs viņam izstāstījis par vairāk nekā 240 cilvēku apšaušanu pie robežas.

2022. gada 17.martā Čečko atrada pakārtu savā dzīvoklī Minskā, un Baltkrievijas medijos ātri par viņu aizmirsa.