Krievijas imigranti "izēd" turkus no viņu dzimtās Antaljas
Vairāk nekā divu gadu laikā pēc Krievijas uzsāktā kara daudzi ukraiņi un arī krievi aizbēguši uz Turciju. Vietējos tas nepriecē – ievērojami augušas īres cenas, raksta BBC.
It īpaši tas jūtams Antaljā, kūrortā, ko dēvē par “mazo Krieviju”. Pilsētas mērs Muhitins Bočeks lēš, ka no divarpus miljoniem iedzīvotāju ap 200 000 runā krieviski. Krievi veido lielāko ārzemnieku kopienu, seko kazahi un ukraiņi. Pēc Turcijas Iekšlietu ministrijas datiem, uzturēšanās atļauja Antaljā ir 32 000 krievu un 14 000 ukraiņu.
Īre kļuvusi piecreiz dārgāka
Kopš kara sākuma īres cenas tikai divu mēnešu laikā pieauga piecas reizes. Pērn ārzemnieki šeit nopirka vairāk īpašumu nekā turki, Krievijas pilsoņi vien – 90 000 māju un dzīvokļu. Īpašumu cenas kopš 2022. gada marta Antaljā pieauga gandrīz četras reizes.
Pilsētas un reģionālās plānošanas speciālists Bugra Gokče BBC stāsta, ka agrāk vidējā īres cena par dzīvokli bija 3600 turku liru, tagad – ap 14 000 liru. Gokče atzīst, ka vietējie vairs nevar atļauties dzīvot dzimtajā pilsētā: “Ja valdība turpinās līdzšinējo politiku, pēc gadiem pieciem Antaljā turku vairs nebūs.”
Mine Polata strādā suvenīru veikalā. Viņas sešu cilvēku ģimene dzīvo mājā ar divām guļamistabām: “Nams ir briesmīgā stāvoklī, bet mums nav citas izejas. Mēs esam kļuvuši par imigrantiem savā valstī.” Djenai Kanai (66) jāiztiek ar 9500 liru pensiju, un viņa izlikta no mājokļa, jo nespēja maksāt īri. Tagad pensionāre mitinās pamestā veikalā, kuru īrē par 4000 liru.
Vietējā strādā par grašiem
Divdesmit trīs gadus vecā Diljana dzīvo sīriešu bēgļu rajonā, viņa pati ir turciete. “Es nenosodu sīriešus, ka viņi pārcēlās pie mums, jo viņiem uz galvām krita bumbas. Bet krieviem ir pavisam cita situācija. Viņiem ir nauda, un viņi pārbrauc pie mums tikai tāpēc, ka te ir lēti,” Diljana izsakās skarbi.
“Viņi var dzīvot šeit veselu gadu par savu mēneša algu. Bet mums jāstrādā, rokas nenolaižot. Es, piemēram, nevaru atlikt pat 100 liru mēnesī. Katru reizi, kad eju uz tirgu, es tur atstāju 1000 liru,” Diljana strādā frizētavā par 300 lirām dienā. Viņa neatceras, kad pēdējo reizi saviem mazajiem bērniem pirkusi gaļu.
Vietējai ekonomikai no ienācējiem liela labuma nav. Antaljas politiķis, Nacionālās kustības partijas izpilddirektors Demets Seleks apgalvo, ka krievi apmetas savās kopienās, ar saviem veikaliem un pat taksometru šoferiem. “Viņi nopērk veselu dzīvojamo kompleksu un izīrē mājokļus tikai krieviem. Tas ir nepareizi,” saka Seleks.
Naidīga attieksme
BBC tirgū sastaptā Ukrainas pilsone Irina uz Antalju pārcēlās jau pirms astoņiem gadiem: “Es braucu autobusā un izdzirdēju, kā blakus sēdošās vietējās sievietes žēlojās par ārzemniekiem. Es vērsos pie viņām turciski, bet viena no viņām teica: “Mums būs daudz labāk, ka jūs aizbrauksiet.” Pirmo reizi ko tādu dzirdēju, un tas mani ļoti satrieca.”
Daudzas ārzemnieces, līdzīgi kā Irina, ja nav darba atļaujas, pelna iztikai ar manikīru, pedikīru, skropstu kopšanu, izbraucot pie klientēm mājās. Ik reizi, izbraucot ārpus sava ārzemnieku “geto”, viņa sastopoties ar naidīgiem skatieniem.
Nesen Irina apģērbu veikalā gribējusi ieiet pielaikošanas kabīnē, bet ceļā nostājusies turciete un pateikusi darbiniecei: “Es iešu pirmā, es esmu turciete, bet viņa – ārzemniece, lai pagaida.” Irina atstājusi nolūkoto apģērbu un aizgājusi, veikala darbinieki noraudzījušies bez neviena vārda. “Agrāk viss nebija tik slikti,” saka sieviete.
Daudzi jau aizbraukuši
Protams, pavisam citādas tagad ir attiecības starp krieviem un ukraiņiem. Krievijas pilsone Natālija, kas māca angļu valodu, atzīst, ka daži ukraiņu draugi norobežojušies, kāda ģimene atteikusies no viņas pakalpojumiem.
“Agrāk mēs šeit bijām kā viena ģimene, bet tagad pat manā ģimenē notiek strīdi,” atzīst Natālija. Par savu attieksmi pret Krievijas agresiju viņa gan neizsakās. Arī Natālija cieš no īres cenu lēciena, ar 1000 dolāru mēnesī vairs nepietiek, ģimene neapmeklē restorānus, reti pērk gaļu un zivis.
2022. gadā varas iestādes apturēja uzturēšanās atļauju izsniegšanu desmit Antaljas rajonos, nevarēja pagarināt arī esošās, atcelti vienkāršotie noteikumi tūristu vīzas saņemšanai Krievijas un Ukrainas pilsoņiem. Ja nevar sniegt pierādījumus par pastāvīgiem ienākumiem savā valstī, uzturēšanās atļauju nepagarina. Gandrīz visi Natālijas draugi, kas ilgu laiku dzīvoja Antaljā, jau ir pametuši Turciju.
Turki izīrē un pārceļas uz laukiem
Antaljas Nekustamā īpašuma aģentu palātas pārstāvis Ismails Čaglars zina teikt, ka pilsētā darbojas 300 nereģistrētu aģentu ārzemnieku pārvaldītiem īpašumiem. Pēc kara sākuma krievi un ukraiņi saskārās ar mākleriem, kas runāja viņiem saprotamā valodā, taču izmantoja nezināšanu un prasīja par īri piecreiz lielāku cenu.
“No kara aizbēgušie cilvēki viņiem noticēja, par ko arī pārmaksāja. Bet savukārt turku mākleri un īpašnieki to ieraudzīja un arī pacēla cenu,” skaidro Čaglars. Ir gan arī viedoklis, ka situāciju izmantoja turki – nolēma īpašumu dārgi izīrēt ārzemniekiem, bet paši pārcēlās uz laukiem. Turklāt daudzās vietējās aģentūrās parādījušies krieviski runājoši darbinieki.
