Pārsteidzoši — arī lapsa bijusi cilvēka labākais draugs!
Zinātnieki secinājuši, ka senatnē lapsas cilvēku dzīvē varēja spēlēt tādu pašu lomu, kā mūsdienās suņi. Dienvidamerikā tieši kūmiņi bijuši cilvēka labākie draugi.
Pierādījumus tam arheologi atraduši izrakumos Patagonijā, Argentīnā, kur gandrīz pilnībā saglabājies lapsas skelets uziets ap 1500 gadu senā cilvēka apbedījumā. Kopumā jau 1991. gadā atrastajā kapu laukā atrastas 24 cilvēku mirstīgās atliekas.
Dzīvnieka DNS un kaulu analīze liecina, ka lapsa dzīvojusi vienā apmetnē ar medniekiem vācējiem un barojusies kopā ar viņiem. Tās uzturā bijis daudz augu valsts barības, līdzīgi apbedītajiem cilvēkiem, kamēr savvaļā lapsas daudz vairāk ēd gaļu.
Noskaidrots, ka šī lapsu suga bija Dusicyon avus, vācu aitu suņa izmērā, svēra 10 līdz 15 kilogramu. Tā izmira pirms apmēram 500 gadu, drīz pēc tam, kad spāņu konkistadori ieveda Patagonijā suņus.
Vēl vienas šīs lapsas kauli bija atrasti vēl senākā kapā citā Argentīnas daļā pirms gandrīz desmit gadiem. Iespējams, arī tā bija piejaucēta lapsa, taču nav veiktas vajadzīgās analīzes.
“Tas ir ļoti rets atradums: šķiet, cilvēkiem no pirmatnējās kopienas šī lapsa bija patiešām tuva,” teic Ofēlija Lebrasera no Oksfordas universitātes Arheoloģijas skolas. “Nedomāju, ka saikne bija tīri simboliska; drīzāk dzīvniekā tiešām redzēja tuvu draugu, biedru.”
Jau agrāk apbedījumos visā Argentīnā un Peru ne reizi vien atrasti lapsu zobi, bet gandrīz viss skelets ir ļoti rets atklājums. Pētījumu veica Oksfordas zinātnieki kopā ar Argentīnas doktori Sintiju Abonu no Evolūcijas institūta, tas publicēts britu Karaliskās biedrības žurnālā “Royal Society Open Science”.
