ISW: Šoigu cenšas piespiest Franciju mazināt atbalstu Ukrainai
Krievijas īsteno vērienīgu nformācijas operāciju, lai iebaidītu Rietumus un mazinātu to atbalstu Ukrainai, vēsta ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
Operācijā iesaistījušies vairāki Krievijas vadības redzamākie cilvēki, tai skaitā arī Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs, aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Viskrasākie uzbrukumi tiek vērsti pret Franciju - aktīvi draudi valstij sākās jau kopš prezidenta Emanuela Makrona aicinājumiem palielināt palīdzību drošības jomā, ko Rietumi sniedz Ukrainai.
Beidzamā konfrontācija notika 4. aprīlī retā Šoigu un Francijas aizsardzības ministra Sebastjana Lekornī tālruņa sarunā, kurā tika apspriesta karadarbība Ukrainā, iespējamās Krievijas un Ukrainas miera sarunas, kā arī 22. martā notikušais terorakts Piemaskavā.
Šoigu sarunu laikā "spieda uz" Kremļa naratīvu norādot, ka pie slaktiņa vainojami esot Ukrainas spēki un izteica aizdomas, ka tajā vainojami arī Francijas drošības dienesti.
"Viņa teiktais neatbilst realitātei. Draudi, iebiedēšana un manipulācijas ir daļa no Krievijas karadarbības arsenāla," pēc notikušās sarunas medijiem paziņoja Francijas Prezidents Emanuels Makrons.
Macron laughs off Shoigu's ridiculous remarks suggesting Paris had a role in Moscow attack.
— Yasmina (@yasminalombaert) April 4, 2024
“It makes no sense and doesn’t fit with reality to say that France could be behind it (the Moscow attack) and that the Ukrainians are behind it,” he said. “But it’s a manipulation of… pic.twitter.com/5AZuJGAnig
Peskovs savukārt postulējis, ka Krievijas un NATO attiecības jau ir "nolaidušās līdz tiešas konfrontācijas līmenim" un ka NATO "jau ir ievilkta konfliktā ap Ukrainu". Kremļa preses sekretāra izteikumi ir pastiprinājums naratīvam par NATO un Rietumu "eksistenciālajiem draudiem" Krievijai, uzskata ISW.
Tā, visticamāk, ir daļa no Krievijas refleksīvās kontroles kampaņas, kurā tiek izmantoti draudīgi izteikumi, lai ietekmētu svarīgu lēmumu pieņemšanu par Rietumu palīdzību Ukrainai un tos aizkavētu, skaidro domnīcas eksperti. Šis Kremļa naratīvs, šķiet, ir mēģinājums kā provokatīvas prezentēt NATO aizsardzības darbības, kas veiktas, reaģējot uz klajo Krievijas agresiju.
Lavrovs informācijas operācijas virzījis, imitējot ieinteresētību sarunās. Ārlietu ministrs izmantojis tikšanos ar nerietumu valstu vēstniekiem, lai nosodītu Ukrainas "miera formulu", vienlaikus postulējot, ka Krievija ir gatava sarunām, balstoties Kremlim izdevīgos nosacījumos, norāda ISW.
