Zinātnieki radījuši plastmasu, kas nevairos atkritumus

Parastā plastmasa sairst sīkās, pat mikroskopiskās daļiņas, kas nonāk vidē un ir atrastas gan Everesta virsotnē un Marianas dzelmē, gan cilvēku artērijās un plaušās. Jaunākie pētījumi atklājuši, ka vidēji katrs litrs veikalā nopērkamā pudeļu ūdens satur vairāk nekā 240 000 nanoplastmasas daļiņu, bet lielākā daļa gaļas un augu izcelsmes alternatīvu satur mikroplastmasu, kas var veicināt vēzi.

“Mēs cenšamies atrast aizstājējus jau esošajiem materiāliem un pārliecināties, ka tie bioloģiski noārdās to lietderīgās lietošanas beigās, nevis uzkrājas vidē. Tas nav vienkārši,” saka ķīmijas profesors, pētījuma līdzautors Maikls Burkarts.

Idejas aizsākums rodams 2016. gadā, kad trīs Kalifornijas universitātes profesori nolēma pārvērst aļģes degvielā, kas turpinājās ar centieniem radīt pirmos bioloģiski noārdāmos apavus. Viņiem izdevās izgatavot polimēru, ko nosauca par TPU-FC1, un 2022. gadā izlaist pirmās bioloģiski noārdāmās poliuretāna apavu zoles, izgatavotas no aļģu degvielas.
Jaunākajos pētījumos komanda sasmalcināja augu izcelsmes polimērus mikrodaļiņās un pārbaudīja, vai kompostā esošie mikrobi sadala materiālu. Bionoārdāmo materiālu nozares standarts paredz, ka produktam mazāk nekā sešu mēnešu laikā jāsadalās vismaz par 90 procentiem.

Pēc 90 dienām bija atrodami 32 procentus no aļģu izcelsmes mikroplastmasas, pēc 200 dienām tikai trīs procenti – pārējais materiāls bija bioloģiski noārdījies. Pēdējais solis bija pārbaudīt, vai polimērs ir sadalījies atpakaļ līdz augu izejvielām, kas sākotnēji izmantotas tā izgatavošanai.

“Šis materiāls ir pirmā plastmasa, kas, kā mēs to izmantojam, nerada mikroplastmasu,” uzsver pētījuma līdzautors Stīvens Meifīlds, Bioloģijas zinātņu skolas profesors un uzņēmuma “Algenesis” līdzdibinātājs. Projekta komanda jau sadarbojas ar inženieriem, lai no jaunās plastmasas ražotu mobile telefonu korpusus.