Vai slaktiņš varēja notikt Ļepsa koncertā? Nianses un teorijas par teroraktu "Crocus City Hall"
foto: EPA/Scanpix
Teroraktiem parasti seko teorijas - kā leģitīmas, tā propagandistu un sazvērestību piekritēju iedvesmotas. Tā noticis arī pēc 22. marta incidenta Piemaskavā.
Pasaulē

Vai slaktiņš varēja notikt Ļepsa koncertā? Nianses un teorijas par teroraktu "Crocus City Hall"

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Rezonanse, ko izsauc terorakti, neizbēgami noved pie visdažādāko - gan sazvērestību teoriju, gan faktos balstītu - versiju rašanos, ar kuru palīdzību kā eksperti, tā sabiedrība mēģina skaidrot notikušo. 22. marta notikumi "Crocus City Hall" Krievijā nav izņēmums, turklāt šajā gadījumā novērojami arī ļoti skaļo un jaudīgo Kremļa propagandas kanālu mēģinājumi "stumt" savu ideju par notikušo.

Vai slaktiņš varēja notikt Ļepsa koncertā? Nianses...

Aplūkojot šo viedokļu vētru, jāsāk ar saprāta balsi. Tāpat kā vairumā teroraktu, arī šoreiz īsi pēc uzbrukuma atradās kāds, kurš uzņēmās atbildību.

Šoreiz - nu jau daudzus gadus piemirstais radikālo islāmistu grupējums "Islāma valsts", jeb precīzāk - tā atzars "ISIS-Khorasan", kurš ir aktīvs Afganistānā. Šo versiju apstiprina ASV un virkne ekspertu.

Ir arī videomateriāli, kuru saturs liek domāt, ka konkrētie vīrieši tik tiešām ir saistīti ar grupējumu un visnotaļ tradicionālā veidā gatavojušies šim uzbrukumam. Videoklipā pausti arī iemesli - atmaksāt Krievijai par tās iepriekšējiem uzbrukumiem islāmticīgajiem.

Versija, kurai vajadzētu uztraukt mūziķus, - Putina mīluļus

Un te nu arī nonākam pie pirmās no interesantākajām teorijām. Šoreiz - par to, ka 22. marta notikumiem, iespējams, bija jānotiek krietni ātrāk.

Pētnieciskais žurnālists, ar "Bellingcat" saistītais Kristo Grozevs sociālajos tīklos pārpublicēja fotoattēlu fotoattēlā, kas liek uzdot daudz jautājumu par notikušo.

Konkrētajā bildē redzama fotokamera, kurā profilā uzbildēts viens no aizturētajiem - Shamsidins Fariduni, bilde tapusi 7. martā.

Saskaņā ar kādu no "Crocus City Hall" darbiniekiem, todien Fariduni staigājis apkārt un centies sarunas veidā izzināt vairāk par šīs ēkas plānojumu.

Ar šo visu saistībā būtiskas ir divas nianses. Visupirms, 8. martā šajā vietā bija plānots Kremļa dziedoņa Grigorija Ļepsa koncerts, savukārt 10. un 11. martā - fanātiskā Putina atbalstītāja, pašreizējās krievu agresijas himnas "Esmu krievs" (Ja russkij) autora "Shaman" koncerti.

Otrkārt - ASV pēkšņais paziņojums par Krievijā gaidāmu, teroristu uzbrukumu tika publicēts 7. martā un tajā bija stingrs ieteikums nedoties uz publiskiem pasākumiem tuvāko 48 stundu laikā.

"Rjazaņas cukurs"

Nez vai abiem mūziķiem - Putina mīluļiem - kopš notikušā izdodas viegli aizmigt, zinot, ka kā Rietumos, tā arī bez šaubām daudzās Krievijas pilsoņu "virtuvēs" prevalē vēl kāda cita teorija, kuru par sazvērestību iedvesmotu vis nenosaukt.

Proti, ka tieši Putins stāv aiz 22. marta notikumiem.

Teju vai vienlaikos ar pirmajām ziņām par notikušo Piemaskavā sociālo tīklu saturs pārpildījās ar atsaucēm uz "Rjazaņas cukura incidentu".

Tie, kuri Vladimiru Putinu Krievijas prezidenta krēslā atminas jau no 1999. gada, zinās, ka konkrētais incidents saglabājies vēsturē kā ļoti milzīga norāde uz to, ka Putinam, izmantojot ar valsts drošības dienestu spējas, ir pa spēkam sarīkot valstī traģēdijas, lai stiprinātu savu varas pozīciju un caur šoku, sērām un naidu mobilizētu sabiedrību karam.

Tajos laikos Krievijas mediji vēstīja par to, ka valstī plosās islāma teroristi, kuri spridzina dzīvojamās mājas. Tas bija viens no iemesliem, lai Putins atkārtoti vestu Krieviju karā pret Ičkērijas Čečenu republiku.

Vienu šādu incidentu, kā šķita, izdevās novērst. Rjazaņā likumsargi, pateicoties vērīgiem iedzīvotājiem, aizturēja vairākas personas, kuras tika pamanītas namā nesam sprāgstvielu maisus.

Vladimirs Putins uzteica brašos pilsoņus un turpmāk nodarbojās ar Groznijas bombardēšanu, savukārt, izskanot, ka aizturētajiem ir saikne ar Krievijas Federālo drošības dienestu (FSB), tribīnē kāpa tā direktors - Nikolajs Patruševs (kurš šobrīd ir Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretārs).

Nekāda terorisma neesot bijis, tas esot bijis FSB mācību uzdevums, maisos nevis sprāgstviela heksogēns, bet gan cukurs, viņš teica.

Jautājumu, lieki piebilst, radās daudziem. Tie pilnībā nav atbildēti līdz pat šai dienai un pa šo laiku Krievijā ir noticis ne viens vien terorakts, kura aprises liek aizdomāties par Kremļa lomu.

Krievijas specdienestu veterāna novērojumi

Resurss "Gulagu.net" publicējis visnotaļ interesantu sarunu ar pērn no Krievijas aizmukušo Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) pulkvedi Igoru Saļikovu.

Saļikovs uzsver, ka, balstoties uz viņa avotiem Krievijas specdienestos, notikumi Piemaskavā visticamāk ir Kremļa rokudarbs, taču tas, ko pasaule redzēja 22. marta vakarā bija tālu no Kremļa dienestu iecerētā scenārija.

Sarunā ar "Gulagu.net" Saļikovs uzsver, ka policijas rīcība konkrētajā dienā esot pilnībā neizprotama, turklāt savādi rīkojušies arī paši teroristi.

Saļikovs uzsver, ka uzbrucēju grupai neesot bijis granātmetēju (tipiski lietoti ir Krievijas/PSRS ražojuma RPG-7), kas esot ļoti, ļoti netipiski "Islāma valsts" uzbrucēju gadījumā.

Vēl Saļikovs pamanījis, ka tas, kā teroristi darbojas ar krievu ražojuma AK triecienšautēnēm liecinot par nopietnu prakses un iemaņu trūkumu. Tas, savukārt, neesot atbilstoši tam, kā "Islāma valsts" sagatavo šāda veida uzbrukumiem.

Konkrēti bijušā GUR pulkveža uzmanību pievērsusi arī informācija par kādu kļūmi, kura radosies vienam no teroristu ieročiem - patrontelpas, magazīnas un ekstrakcijas lodziņa apvidū iestrēgst patrona.

"Tas var notikt tikai divos gadījumos - vai nu triecienšautenes magazīna pielādēta neprasmīgi ar 31 nevis 30 patronām, kā nepieciešams, vai arī aizslēgs, pielādējot ieroci kaujai, ticis pavadīts ar roku. Jebkura no šīm versijām raksturo absolūti neapmācītu šāvēju," paskaidro Saļikovs.

Viņš norāda arī uz ko citu, ko ievērojis vairums - "Islāma valsts" teroristi parasti ierodas gatavi nomirt, tērpušies spridzekļu vestēs un iesaistās kaujās ar likumsargiem, kuri reaģē uz izsaukumu.

Te gan jāsaka, ka vēsturē ir gadījumi, kuri liek domāt citādi. Vēl 2015. gada teroraktos Francijā septiņi "Islāma valsts" uzbrucēji tika iznīcināti notikuma vietā, bet divi atlikušie - slēpās piecas dienas, līdz tika nogalināti.

Saļikovs gan paliek pie sava - 22. marta uzbrukums ar lielu iespējamību ir Kremļa dienestu inscenēts, taču līdz galam neizdevies notikums.

Viņaprāt, Kremļa mērķis varētu būt bijis nostādīt sevi upura lomā un sākt diskusijas par "starptautisku pretterorisma koalīciju".

Saļikovs arī runā par Krievijas specdienestu līderu iekšējām cīņām un it kā pastāvošu "apetīti" pievākt biznesmeņa Arasa Agalarova turību un biznesu. Agalarovam, kā zināms, pieder "Crocus City Hall" un Saļikovs netic, ka terorakta lokācija izvēlēta nejauši.

Putins neatlaidīgi vaino Ukrainu

Pēdējos skaļajos notikumos Krievijā nereti bijis novērojams, ka valsts iestāžu reakcija ir ļoti novēlota. Tā tas bija arī šoreiz, Putinam vairākkārt pārceļot savu runu. Pastāv pieņēmumi, ka tas darīts, jo vēstījums esot bijis jāsaskaņo, ņemot vērā sarežģītos apstākļus - terorakts noticis neilgi pēc ASV brīdinājuma, kuru Putins publiski kritizēja, domāts arī par to, kā sasiet notikušo ar Ukrainu.

Rezultātā Putina runu Krievijas sabiedrība sagaidīja vien dienu vēlāk. Tās saturs - izteikti garlaicīgs un paredzams.

Arī norādes, ka teroristi bēguši cauri "speciāli uz Ukrainas robežas sagatavotu logu", bija gaidāmas un tika sagaidītas. Pirms tam gan ASV steidzās ar paziņojumu, ka absolūti nekas neliecina par Ukrainas iesaisti notikušajā.

Daži gan, iespējams, pamanīja, ka pat daļa prominentu Krievijas opozicionāru uz brīdi bija pieļāvuši, ka uzbrukumu sarīkoja Ukraina vai arī tās pusē karojošās brīvprātīgo krievu vienības, kuras šobrīd darbojas Belgorodas apkārtnē.

Kremļa mediji un aktīvisti, tostarp sociālajos tīklos, turpina uzsvērt, ka notikušais tiek "izmeklēts" [Krievijas gadījumā šo vārdu vienmēr nākas likt pēdiņās], paturot prātā "iespējamo saistību ar Ukrainu".

Neveikli iznāca Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko ierēdnim, medijem apgalvojot, ka pēc uzbrukuma galvenais esot bijis "neļaut uzbrucējiem aizmukt uz Baltkrieviju".

Par uzbrukumu Piemaskavā:

Jau vēstīts, ka 22. martā bruņoti uzbrucēji atklāja uguni koncertzālē "Crocus City Hall", kas atrodas Krasnogorskā, 22 kilometru attālumā no Maskavas centra. Apšaude sākās neilgi pirms rokgrupas "Piknik" koncerta, kam bija jāuzstājas kopā ar Ļeņingradas apgabala simfonisko orķestri. 

Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir apstiprinājusi 137 cilvēku bojāeju. Vainīgie tika notverti un aizturēti (kopā 11 cilvēki, no kuriem četri - šāvēji, Tadžikistānas izcelsmes) nākamās dienas pirmajā pusē un projām bija bēguši baltā "Renault" markas automobilī.

Uzmanību gan sev pievērsuši arī atbildīgie Krievijas dienesti, kuri, spriežot pēc pašu filmētiem, fotografētiem materiāliem, ir spīdzinājuši aizturētos. Publicēti ir materiāli, kuros redzams, kā drošībnieks aizturētajam nogriež un mēģina iebarot auss daļu. Pēcāk parādījies foto, kurā redzams, ka, domājams, kādā sporta zālē cits aizturētais tiek spīdzināts ar elektrošoku.

Tiek norādīts, ka šīs bildes publicētas ar acīmredzamu mērķi - demonstrēt šo attieksmi pret uzbrucējiem. Lieki piebilst, ka Rietumos šādu likumsargājošo iestāžu rīcību iedomāties būtu teju neiespējami.

Tiesas zālē uzbrucēji ieradās ar jaunām rētām uz sejas, kuru viņiem nebija aizturēšanas brīdī. Viens no teroristiem tika iestumts ratiņkrēslā un knapi izrādīja dzīvības pazīmes.

Tikmēr, pieprasot pasaules līdzjūtību, pati Krievija ne uz mirkli nav pārtraukusi pastrādāt savus ieplānotos teroraktus Ukrainā. Kremļa armija joprojām bombardē šo valsti, nežēlojot arī civiliedzīvotājus un dižojoties par šo medijos, kuros tik ļoti nosoda un sēro par Piemaskavā notikušo.