Francija tuvākajās dienās izlems par "Mistral" piegādi Krievijai
Process, kura rezultātā Francijā uzbūvētais "Mistral" klases kuģis tiks nodots Krievijai, var tikt uzsākts jaunnedēļ, ceturtdien Krievijas ziņu aģentūrai "Interfax" apliecināja informācijas avots diplomātu aprindās.
"Komanda par "Mistral" kuģa nodošanu no Elizejas pils var tikt dota jau nākamās nedēļas sākumā, lai marta pirmajā pusē kuģis jau pilnībā būtu gatavs nodošanai Krievijas pusei," sacīja ziņu aģentūras sarunbiedrs.
Minskas sarunu veiksme ļaus Parīzei saglabāt reputāciju sabiedroto acīs, gan arī apstiprināt uzticama bruņojuma piegādātāja labo slavu, skaidroja avots.
Tagad radies pamats, lai nekavējoties sāktu pirmā "Mistral" kuģa nodošanas procesu Krievijai, viņš norādīja.
Līgums par divu "Mistral" klases kuģu piegādi starp Francijas uzņēmumu DCNS un Krievijas "Rosoboronexport" tika noslēgts 2011.gadā. Līguma summa ir 1,2 miljardi eiro, un militāri tehniskajā jomā abu valstu starpā tas ir lielākais līgums.
Atbilstoši sākotnējam plānam pirmo kuģi bija paredzēts piegādāt 2014.gada oktobrī vai novembrī, bet otro - 2015.gadā. Taču, ņemot vērā situāciju Ukrainā, Francija pakļāvās starptautiskās sabiedrības spiedienam attiecībā uz šo darījumu un septembrī atlika pirmā "Mistral" klases kuģa piegādi.
Jaunā gada pirmajā dienā Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns paziņoja, ka Francija nepiegādās Krievijai "Mistral" klases helikopteru bāzes kuģus, kamēr neredzēs konkrētu apliecinājumu paliekošam mieram Ukrainā.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi sarunās Minskā ceturtdien vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko pavēstīja, ka vienošanos parakstījusi tā dēvētā kontaktgrupa, kurā ietilpst Maskavas, Kijevas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvji. Dokumentu parakstījuši arī kontaktgrupas sēdē pieaicinātie teroristu bandu vadoņi.
LETA
