Islandē novērots pēdējā laikā spēcīgākais vulkāna izvirdums

Postošais vulkāna izvirdums sākās sestdien, 16. martā, ap plkst.20.00 pēc vietējā laika. Sākotnēji vulkāna aktivitāte bija strauja un spēcīga, un tā lavas rādiuss izplatījās 3 kilometru zonā no izvirduma epicentra.

Iedzīvotāji evakuēti no Grindavīkas pilsētas, un Zilās lagūnas, kas ir iecienīta tūristu apskates vieta. Lai gan lavas straumes vēl joprojām plūst, Islandes Meteoroloģijas centrs paziņojis, ka to kustību ātrums pamazām sāk palēlināties.

“Lielākās bažas ir par to, kādas sekas izvirdums atstās uz vietējo infrastruktūru,” norāda Islandes civilās aizsardzības direktors Vidirs Reinisons, uzsvērdams, ka bažas sagādā lavas baseini, kas sakrājušies pie pilsētu nocietinājumiem.

Sestdien lavas skarto teritoriju apsekoja Islandes ģeofiziķis Magnuss Tumi Gudmundsons, kurš atzina, ka notikušais izvirdums bijis līdz šim visspēcīgākais, kādu pussala piedzīvojusi.

Patlaban vulkāns izveidojis divas lavas straumes – viena plūst uz pussalas rietumiem, bet otra uz dienvidiem. Dienvidu straume sasniegusi Grindavīkas pilsētas austrumu aizsardzības zonu, bet rietumu straume virzās Zilās lagūnas un ģeotermālās spēkstacijas virzienā, kas ar ūdens padevi nodrošina lielāko daļu Reikjanesas pussalas mājsaimniecību.

Sestdien izvirduma laikā Reikjanesas pussalā atradās aptuveni 600 no 4000 apgabala iedzīvotājiem, kuriem tikai nesen tika atļauts atgriezties savās dzīvesvietās pēc janvārī notikušā vulkāna izvirduma.

Islandē ir 33 aktīvas vulkānu sistēmas, bet pēdējo reizi Reikjanesas pussalā aktīvs vulkāniskās aktivitātes periods iesākās pirms 800 gadiem, pēc kura izvirdumi turpinājās gadu desmitiem.

Kopš 2021. gada šis ir jau septītais vulkāna izvirdums Islandē, un zinātnieki pauduši bažas, ka apgabals varētu tikt ierauts jaunā vulkāniskās aktivitātes periodā, kas varētu ilgt vairākas desmitgades vai pat gadsimtus.