Ukrainas karavīri cīnās divās frontēs - pret krieviem un seksismu pašu rindās

Karš, militārpersonas, cīņas, frontes līnija — tas viss tradicionāli tiek uzskatīts par “vīriešu pasauli”, neskatoties uz daudzajiem oficiālajiem un neoficiālajiem ieguldījumiem, ko sievietes gadsimtu gaitā ir sniegušas gan kaujas laukā, gan mājas frontē konfliktos.

Tomēr mūsdienu laikmetā sieviešu loma karadarbībā strauji mainās, un jo īpaši Ukrainā, kur Krievijas iebrukums ir pamudinājis tūkstošiem sieviešu reģistrēties un dienēt armijā gan frontē, gan amatos, kas nav tiešā veidā saistīti ar kaujas lauku.

Ukrainas Aizsardzības ministrija pagājušā gada oktobrī paziņoja, ka šobrīd armijā dien gandrīz 43 000 sieviešu, kas ir par 40% vairāk nekā 2021. gadā pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma.

Sievietes kaujinieces Ukrainā CNBC stāsta, ka karš maina sabiedrības priekšstatus par sievietes spēku, spējām un vērtību, taču pārmaiņas nenotiek vienā dienā. Seksisms, aizspriedumi un diskriminācija joprojām ir izplatīta. Sievietēm pastāvīgi jāpierāda sevi saviem kolēģiem vīriešiem.

“Kaujas laukā, pateicoties tam, ka esi sieviete, Tev jāpierāda spēja kvalitatīvi veikt kaujas misiju. No otras puses, ja Tu esi vīrietis, Tev nekas nav jāpierāda,” atzīmēja Irina Cibuka, kura pēdējos četrus gadus strādājusi "Hospitallers" medicīnas bataljonā par mediķi.

"Diskriminācija izpaužas komandiera šaubās- viņš nevēlas dot grūtus uzdevumus, jo baidās, ka sieviete tos neizpildīs.”

Cibuka savu pašreizējo lomu raksturoja kā "apkalpes vadītāju ļoti sievietēm draudzīgā vienībā", sakot, ka viņa gan jūtas droši, un augstās darba kvalitātes dēļ tiek cienīta.

Pārmaiņu desmitgade

Ukrainas sieviešu statuss armijā sāka būtiski mainīties pirms 10 gadiem, kad Krievija anektēja Krimu un atbalstīja separātistus Donbasā Ukrainas austrumos. Reģionā uzliesmojošs konflikts izrādījās priekštecis Krievijas pilna mēroga iebrukumam 2022. gada februārī.

Konflikts Donbasā darbojās kā aicinājums ķerties pie ieročiem daudzām sievietēm Ukrainā, un sieviešu militārpersonu skaits pēdējo desmit gadu laikā ir vairāk nekā trīskāršojies; Ukrainas Aizsardzības ministrija informē, ka 2014. gadā militārpersonu skaits bija aptuveni 14 000, līdz 2020. gadam to skaits bija vairāk nekā dubultojies-  vairāk nekā 31 000, kas veido 15,6% no kopējā darbinieku skaita tajā laikā. 2023. gada oktobrī dienestā dienēja aptuveni 43 000 sieviešu, no kurām aptuveni 5000 atradās frontē.

Agrāk sievietēm bruņotajos spēkos bija jāsamierinās noteiktiem, ne tik bistamiem uzdevumiem, piemēram, loģistikas, sakaru vai ar medicīnu saistītiem amatiem, bet pēdējos gados tas ir mainījies.

2018. gadā amatu loks tika paplašināts, ļaujot sievietēm oficiāli pildīt amatus, piemēram, kā kājnieku komandieres, snaiperes un bruņumašīnu vadītājas.

Bijusī žurnāliste un pašreizējā snaipere Olena Bilozerska atzīst, ka dažas ļoti fiziski smagas lomas tomēr ir labāk piemērotas vīriešiem, taču tas neliedz sievietēm sevi pierādīt.

"Protams, pret mani neizturas tieši tāpat kā pret vīriešiem, bet tas nav iespējams — vismaz tāpēc, ka vidusmēra sieviete vienmēr būs fiziski vājāka nekā vidusmēra vīrietis, un tas ir jāņem vērā. Visā citā ziņā sievietes militārpersonas neatšķiras no vīriešiem, un, jo vairāk ir sieviešu, kuras labi pilda savus pienākumus, jo labāka kļūst attieksme pret militāristiem kopumā. Protams, attieksme nevar mainīties principiāli vienas dienas vai pat gada laikā, tas ir ilgs process,” viņa sacīja.

Bilozerska kļuva slavena, aicinot sievietes uzņemties kaujas pienākumus Ukrainas bruņotajos spēkos. 

Bilozeska 2018. gadā kļuva par virsnieci un pēc tam divus gadus bija artilērijas vada komandiere Doņeckā.

Nedēļu pirms Krievijas iebrukuma 2022. gada 24. februārī viņa sacīja, ka viņa, viņas vīrs un citi “ieroču brāļi” pierakstījušies militārajā vienībā, gaidot iebrukumu.

Kopš 2022. gada viņa ir atgriezusies snaiperes lomā un ar savām spējām un drosmi Ukrainā sasniegusi leģendāru statusu, tik ļoti, ka Krievija ir mēģinājusi izplatīt viltus ziņas par viņas "iznīcināšanu". Tomēr viņa to vērtē pozitīvi, sakot, ka tas nozīmē, ka krievi nav viņu aizmirsuši: "Tas nozīmē, ka viņi baidās," viņa saka.

Tomēr Bilozerskai ir sava pieredze sieviešu diskriminācijas gadījumos, atzīmējot, ka "katrai sievietei dienestā ir savs stāsts, pat vairāki, par to, kā viņu kaut kur neielaida, jo viņa bija sieviete, vai, ka kāds drīkstēja izteikt aizskarošas piezīmes".

Bilozerska atcerējās vienu no savām pieredzēm, kad viņa atradās kravas automašīnā kopā ar astoņiem citiem kolēģiem vīriešiem, tostarp komandieri. Kravas automašīna iestrēga Ukrainas bēdīgi slavenajos dubļos, un vīrieši izkāpa ārā, lai spēkratu stumtu.

“Es negāju tā, kā uzskatīju par nevajadzīgu, jo vīriešu bija vairāk nekā pietiekami, un man pat nebija vietas pie tās kravas automašīnas (lai gan, kad līdzīgā situācijā bijām tikai trīs, tad es stūmu kopā ar vīriešiem). Puiši ātri izstūma kravas automašīnu, pagriezās atpakaļ, un komandieris man saka: "Tāpēc es esmu pret sieviešu uzņemšanu armijā; mums uz papīra ir deviņi cīnītāji, bet patiesībā tikai astoņi."

Izmaiņas ir jūtamas

Pagājušajā gadā Starptautiskajā sieviešu dienā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atkārtoti uzteica valsts sieviešu aizstāvju centienus, pateicoties "visām sievietēm, kuras strādā, māca, mācās, glābj, dziedina, cīnās — cīnās par Ukrainu." 

Ukrainas Aizsardzības ministrija pagājušā gada oktobrī paziņoja, ka ir atcēlusi visus ierobežojumus sievietēm ieņemt jebkuru no dienesta amatiem armijā, norādot, ka iepriekš sievietes varēja dienēt galvenokārt medicīnas specialitātēs, sakaru darbinieku, grāmatvežu, ierēdņu un pavāru amatos. Tagad sieviete armijā var būt šofere, granātmetēja, izlūku grupas komandiera vietniece, BMP (padomju laika kājnieku kaujas mašīnas) komandiere, remontētāja, ložmetējniece, snaipere utt...

Iepriekš līgumu par militāro dienestu varēja noslēgt sievietes vecumā no 18 līdz 40 gadiem, savukārt vīrieši nesaskārās ar tādiem pašiem ierobežojumiem. Šobrīd no 18 līdz 60 gadiem par militāristiem var kļūt abu dzimumu pārstāvji.

Tas ir tālu no 2021. gada, kad ukraiņu sievietes karavīri tika fotografētas augstpapēžu kurpēs trenējoties parādei, un skatītāji šo politiku nosauca par seksistisku un idiotisku.

Sieviešu jaunieviesumi dienestā

Joma, kuru militārajā vidē sievietes ir mainījušas, ir formas tērpu, aizsarglīdzekļu un svarīgāko piederumu pielāgošana daiļā dzimuma pārstāvju vajadzībām. Ksenija Drahaniuka bija emuāru autore pirms kara, bet tagad viņa vada bezpeļņas organizāciju, kas ir izstrādājusi un izgatavojusi atbilstoša izmēra armijas apģērbu un ekipējumu sievietēm.

"Iepriekš sievietes improvizēja, meklējot dažādus risinājumus, šujot pašas savus formas tērpus pie vietējiem drēbniekiem, pārveidojot vīriešu apģērbu, lai pielāgotos, vai nēsāja to izmantojot jostas. Tomēr šo izaicinājumu risināšana pilna mēroga kara laikā būtiski ietekmēja dienēšanas kvalitāti. Tie nebija uzdevumi, kurus militārpersonām vajadzētu risināt,” viņa sacīja.

Organizācija "Zemlyachky" tagad ir izpildījusi 15 000 individuālu pieprasījumu pēc formastērpiem, bruņuvestēm, ķiverēm, atbilstoša izmēra apaviem, apakšveļas un citām vajadzībām. Tas ir arī sniedzis psiholoģisku atbalstu un rehabilitāciju sievietēm karavīriem. Organizācija pat piedāvā organizēt bezmaksas kāzas, jo karavīri cenšas turpināt "normālu dzīvi."

Daudziem karš ir licis pilnībā mainīt identitāti, un bijušās dzīves ir tik tikko atpazīstamas, atrodoties frontē. Jūlija pirms kara bija modele, taču drīz pēc Krievijas iebrukuma pieteicās brīvprātīgi un tagad dienē par feldšeri Doņeckā.

Jūlija ir daļa no medicīnas komandas, kas evakuē ievainotos kaujiniekus, civiliedzīvotājus un pat dzīvniekus. “Es ikdienā redzu arī kritušo karavīru līķus, tas ir visbriesmīgākais, tomēr es nenožēloju savu izvēli. Gan iepriekš, gan tagad esmu pārliecināta, ka, ja varu palīdzēt kaut vienam no mūsu karavīriem, tas viss nav velti. Šobrīd viņu ir nevis viens, bet desmitiem, un tas ir biedējoši."