Kāds pārsteigums! Krievijas Augstākā tiesa liedz kara pretiniekam Nadeždinam piedalīties "Putina vēlēšanās"
Boriss Nadeždins (foto: Scanpix / The Associated Press)
Pasaulē
2024. gada 4. marts, 18:27

Kāds pārsteigums! Krievijas Augstākā tiesa liedz kara pretiniekam Nadeždinam piedalīties "Putina vēlēšanās"

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv/LETA

Krievijas Augstākā tiesa pirmdien atstājusi spēkā lēmumu, kas liedz opozīcijas politiķim Borisam Nadeždinam kandidēt tā dēvētajās Krievijas prezidenta vēlēšanās.

Tā dēvētās vēlēšanas, kuras patiesībā ir tikai izrāde diktatora Vladimira Putina turpmākās valdīšanas leģitimācijai, notiks no 15. līdz 17.martam. Saskaņā ar 2020. gadā steigā pieņemtajiem Krievijas konstitūcijas grozījumiem, Putins var turpināt valdīt vismaz līdz 2036. gadam.

Nadeždins balotējas no partijas "Pilsoniskā iniciatīva", viņš pauž pretkara uzskatus un publiski izteicies pret Putina politiku. Krievijas politikā viņš darbojas jau vairāk nekā 30 gadu. Savulaik viņš bijis Piemaskavas Dolgoprudnijas pilsētas padomes deputāts, kā arī neilgu laiku bijis Valsts domes deputāts.

Nadeždins sociālajos medijos paziņoja, ka turpinās pārsūdzēt savu lietu. "Mēs tagad rakstām sūdzību Augstākās tiesas prezidijam. No turienes mēs esam tikai viena soļa attālumā no Konstitucionālās tiesas," paziņoja politiķis, piebilstot, ka pagaidām viņi vadās pēc Krievijas likumiem.

Partija "Pilsoniskā iniciatīva", no kuras kandidē Nadeždins, nav pārstāvēta Krievijas parlamentā. Krievijas vēlēšanu likums nosaka, ka šādiem kandidātiem ir jāsavāc vismaz 100 000 parakstu, lai kvalificētos kandidēšanai uz prezidenta amatu. Nadeždins paziņoja, ka ir savācis divtik daudz parakstu, taču saskaņā ar noteikumiem drīkstējis iesniegt tikai 105 000 parakstu.

Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija 21.februārī paziņoja, ka vairāk nekā 9000 no Nadeždina kampaņas iesniegtajiem parakstiem ir nederīgi. Ar to pietika, lai viņu diskvalificētu no vēlēšanu cīņas.

Centrālā vēlēšanu komisija līdz šim ir apstiprinājusi tikai četrus kandidātus, tai skaitā pašreizējo Putinu. Pārējos trīs kandidātus, kuriem jāspēlē vien fiktīva loma Kremļa rīkotajā izrādē, izvirzījušas režīmu atbalstošās partijas, kas pārstāvētas parlamentā.

Krievijas vēlēšanu komisija jau daudzkārt iepriekš anulējusi Kremlim netīkamo kandidātu savāktos parakstus dalībai visdažādāko līmeņu vēlēšanās, faktiski nodrošinot, ka vēlēšanās var startēt vienīgi valdošā totalitārā režīma ielikteņi vai tādu fiktīvo opozīcijas partiju pārstāvji kā komunisti vai nelaiķa Vladimira Žirinovska kabatas partija - liberāldemokrāti.

Pat ja kādam pret režīmu noskaņotam kandidātam izdotas šos šķēršļus apiet, viņa sakāve tiek nodrošināta ar dažādām mahinācijām balsošanas un balsu skaitīšanas laikā.

2015. gadā nošautā opozīcijas līdera Borisa Ņemcova līdzgaitnieks Nadeždins ir bijis diezgan biežs viesis Ostankinas propagandistu raidījumos un reizēm izcēlies ar pavisam ķecerīgām runām, piemēram, norādot par attiecību uzlabošanas iespēju ar Rietumiem, ja Krievijā tiks nomainīta vara.

Viņš arī solījis izbeigt karu Ukrainā, tiesa, par izlīguma nosacījumiem viņš nav minējis okupantu izvākšanos no Ukrainas teritorijas.

Lai ar saviem parakstiem apliecinātu atbalstu Nadeždina kandidēšanai, visā Krievijā pie parakstu vākšanas centriem veidojās atbalstītāju rindas, tiesa, to vairāk uzskata nevis kā atbalstu konkrēti Nadeždinam, bet kā protesta izpausmi pret Putina politiku vispār un viņa uzsākto karu. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs gan izteicies, ka Kremlis Nadeždinu neuzskata par konkurentu, taču vēsture liecina, ka Kremļa apstiprināto "konkurentu" pieļauto "sarkano līniju" pārkāpšana, proti, reālas konkurences Putinam radīšana var viņiem slikti beigties.

Paša Nadeždina paustie uzskati reizēm īpaši neatšķiras no Putina uzskata, ka visām sagrābtajām teritorijām jāpaliek Krievijas īpašumā kaut vai pēc jauna "referenduma".

Šādi izteikumi nav īpašs brīnums, jo teritoriju atdošana un tādējādi sakāves atzīšana Krievijā būtu ļoti nepopulāra un par tādiem aicinājumiem vispār var nokļūt cietumā. Neba velti Nadežins reiz izteicās, ka pēc vēlēšanām vēl gribētu palikt dzīvs, uz brīvām kājām un ne kā "ārzemju aģents", kas nebūt nav viegls uzdevums — uz kara fona pastiprinās represijas pret citādi domājošiem, galvenie opozicionāri ir vai nu aizbēguši no Krievijas vai sēž cietumā, piemēram, Iļja Jašins un Vladimirs Kara-Murza, kuriem piespriests attiecīgi 8,5 un 25 gadi ieslodzījumā. Savukārt Alekseju Navaļniju vispirms mēģināja 2020. gada augustā noindēt (gluži kā Kara-Murzu), propagandistiem izvirzot neskaitāmas notikušā versijas, un pēc tam saindēšanā vienprātīgi vainojot Rietumus, bet pēc atgriešanās 2021. gada janvārī viņu arestēja un pakāpeniski piesprieda aizvien lielākus cietumsodus, pērn ašlaik nonākot līdz 19 gadiem, bet 2024. gada 16. februārī Navaļniju nomocīja Arktikas kolonijā.