Vai Putina laikā ir iespējams miers?

Eksperti par to, vai tuneļa galā redzama gaisma

Notiek gatavošanās globālajam miera samitam, ko gatava uzņemt Šveice. Gatavojoties forumam, vienā no tā sagatavošanas sanāksmēm piedalījās Ķīna, kas ekspertiem vieš zināmu optimismu.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba Minhenes drošības konferences laikā ar Ķīnas ārlietu ministru Vanu pārrunāja arī samita perspektīvas un "nepieciešamību atjaunot taisnīgu un izturīgu mieru Ukrainā". Saskaņā ar Ukrainas ministra ziņojumu puses piekrita nepieciešamībai uzturēt kontaktus visos līmeņos un turpināt dialogu.

Tikmēr iepriekš ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens intervijā "New York Times" paziņoja, ka Krievijas un Ukrainas konfliktā nav saskatāmas izredzes ātri pārtraukt uguni. Pie tam Blinkens visu atbildību par to uzlicis Maskavai, raksta "Golos Ameriki".

Pēc viņa teiktā, Ukrainas tauta vēlas mieru "vairāk nekā jebkurš cits": "Taču no Krievijas puses jābūt gatavībai sadarbībai, labticīgām sarunām, kas balstītas uz bāzes principiem, kurus apšauba tās agresija – teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība."

Ukrainas miera formula cita starpā paredz visu Krievijas okupēto teritoriju atbrīvošanu kā neapstrīdamu nosacījumu.

Taču šo punktu acīmredzami nepieņem Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Saskaņā ar viņa neseno paziņojumu Kremlis nekādos apstākļos neatteiksies no saviem "iekarojumiem" Ukrainā.

Analītiskā centra "Trešais sektors" direktors Andrejs Zolotarevs uzskata, ka šodien nav iespējams nosaukt pat orientējošus kara beigu termiņus. Viņaprāt, pagaidām tam nav nekādu priekšnoteikumu.

"Kremlis joprojām rēķinās piespiest Kijivu kapitulēt"

"Ir gan ekspertu grupa, kas paziņo, ka karš varētu beigties pēkšņi, arī 2024. gadā," viņš precizēja. "Taču Putina intervija Takeram Karlsonam šajā ziņā neviesa nekādu optimismu. No Krievijas prezidenta paziņojumiem redzams, ka Kremlis joprojām rēķinās piespiest Kijivu kapitulēt."

"Tātad Krievijas augšas šobrīd acīmredzami nav noskaņotas uz kompromisu. Stāvoklis var mainīties tikai gadījumā, ja Krievijas ofensīva, kas jau sākusies un varētu turpināties šopavasar, cietīs neveiksmi. (..)

Bažas, ka Ukraina varētu sagraut sauszemes koridoru uz Krimu, izzudušas. Līdz ar to kara beigu termiņi būs atkarīgi no stāvokļa frontē."

"Šis ir atslēgas brīdis"

Galvenais jautājums šodien – vai Ukraina spēs saglabāt savus bruņotos spēkus kaujas spējīgā stāvoklī, spriež analītiķis: "Šis ir atslēgas brīdis. Ja tu zaudē teritoriju, bet saglabā armiju, vēl viss nav zaudēts. Šī lielā patiesība pilnībā atbilst pašreizējai situācijai. No tā lielā mērā būs atkarīgi arī apstākļi, kādos konflikts tiks iesaldēts. Pilnvērtīga miera noregulējuma iespējamībai es neticu. Miera noregulējums, kā to redz Maskavā, ir Ukrainas bezierunu kapitulācija."

Daži eksperti paļaujas uz to, ka visu nelaimju pirmcēlonis, ieskaitot karu Ukrainā, ir Vladimirs Putins, turpināja Andrejs Zolotarevs: "Diemžēl ar impērijas vīrusu Krievijā inficēts ne tikai viņš, bet lielā mērā arī viss Krievijas politiskais istablišments. Kāds iespēju logus pēc Putina aiziešanas (tā vai cita iemesla dēļ) no arēnas droši vien atvērsies, taču viņa potenciālie nomainītāji var izrādīties radikālāki."

Tāpēc agresijas grāds, kas šodien valda Krievijas sabiedrībā, padara mazāk ticamu variantu, kad Putina atstādināšana no varas pieliks strauju punktu asinsizliešanai, novērojis analītiķis. "Katrā ziņā es neloloju cerības uz kardinālām pārmaiņām," viņš rezumēja.

"Nav jau tā, ka Ukraina drīz kapitulēs"

Savukārt Aleksandra Razumkova vārdā nosauktā Ukrainas ekonomisko un politisko pētījumu centra politologs Aleksejs Meļņiks uzskata, ka, lai tuvinātu miera sarunu stundu, Rietumu palīdzība jāsaglabā vismaz tādā līmenī, kāds bija iepriekš, bet labāk – ja tā pieaugs. Viņaprāt, no tā ir atkarīgi orientējoši sarunu termiņi un to korekcija.

"Tam var būt nepieciešams gan gads, gan trīs," viņš precizēja. "Pie visas pietiekami pelnītās kritikas, ko viņi izsauc, uz Maskavu tiek izdarīts nemitīgs spiediens. Jā, Krievija mēģina pielāgoties sankcijām. Taču arī Rietumi pastiprina kontroli pār to ievērošanu, meklē jaunus sāpju punktus."

Bez mērķa neļaut uzvarēt Putinam, Rietumu politiķiem vēl ir virkne prioritāšu, kas skar arī naftas cenas, uzsvēra Aleksejs Meļņiks: "Pašreizējā ASV administrācija baidās arī no Krievijas Federācijas sabrukuma. Bet, atkārtošos, galvenais ir finansējuma saglabāšana, gan militārā, gan nemilitārā. Bez tā spriedelēt par uzvaru, kam ir vairākas reizes mazāka ekonomika, turklāt sagrauta, nav... nav jau tā, ka Ukraina drīz kapitulēs, bet karš pāries pavisam citā kvalitātē un konfrontācijas iznākums, baidos, būs paredzams. Atliek cerēt, ka tas nekādos variantos nenotiks."

ASV piegādā Ukrainai raķešu kompleksus ATACMS, tomēr tie ir veci paraugi ar ierobežotu darbības rādiusu. Tagad Vašingtona, pēc oficiālo personu teiktā, apsver iespēju piegādāt Kijivai tālšāvējraķetes, uz ko jau sen uzstāj Kongresā.

"Kremlī sāks meklēt ceļus kara noslēgumam"

Tomēr pagaidām var runāt tikai par tendencēm un iespējamiem notikumu attīstības scenārijiem, novērojis Aleksandra Razumkova vārdā nosauktā centra eksperts. "Ir visnotaļ kvalitatīvi ziņojumi, kur tiek sniegti politiski ieteikumi zem katra no scenārijiem. Neviens no Amerikas analītiķiem, protams, tos neatklāja, bet tomēr. Viens no izskatāmajiem scenārijiem saistīts ar Putina hipotētisko aiziešanu no politiskās arēnas. Manuprāt, pašā Krievijā pietiekami daudziem nopietniem cilvēkiem ir izpratne, ka karš ir strupceļš valstij. Tāpēc šeit ar lielu varbūtību var apgalvot, ka valsts līdera nomaiņa novedīs pie tā, ka Kremlī sāks meklēt ceļus kara noslēgumam. Kādi būs tā nosacījumi, jautājums ir diskusiju pilns, taču tas, ka jaunais līderis mēģinās iziet no strupceļa, izvairoties no lieliem riskiem, ir pieļaujams."

Putina laikā tas nav iespējams, secinājis Aleksejs Meļņiks.