Amazonē atklāta jauna "pasaules smagākās čūskas" suga
Zinātnieki atklājuši jaunu un ģenētiski atšķirīgu zaļo anakondu sugu. Zaļā anakonda ir smagākā un dažreiz arī garākā čūska pasaulē. Boa sugas ir sastopamas galvenokārt Dienvidamerikā, un tās var sasniegt līdz 609 centimetru garumu un svērt līdz 249.7 kilogramiem.
Vairāku institūciju zinātnieku grupa ir atklājusi, ka ir ne tikai viena zaļo anakondu suga, bet divas, lai gan tās izskatās gandrīz identiskas. Ņūmeksikas Hailendas universitātes zinātnieku atklājumi ir sīki aprakstīti jaunā daudzveidības pētījumā.
"Tas bija [pārsteigums], bet, skatoties retrospektīvi, tam nevajadzēja būt," izdevumam "Newsweek" sacīja Braiens G. Frajs, Kvīnslendas Universitātes toksikoloģijas profesors un projekta pētnieks. "Amazonē ir nevis viens baseins, bet divi. Amazones baseins dienvidos un Orinoko baseins ziemeļos."
"Ir bijuši vairāki dzīvnieki, kuri, pamatojoties uz šo ģeogrāfiju, ir pārvērtušies par atsevišķām sugām. Tomēr, ņemot vērā pat to, tas joprojām bija un joprojām ir milzīgs pārsteigums, ka abas zaļo anakondu sugas atšķiras ar tik lielu ģenētisko daudzumu. Tās atšķiras par 5,5 procentiem — mēs no šimpanzēm atšķiramies tikai par 2 procentiem, un mēs arī parādījām, ka tās sadalījās pirms gandrīz 10 miljoniem gadu. Tas tiešām ir satriecoši."
Frajs "The Conversation" rakstā sacīja, ka ir "ievērojami", ka šī atšķirība līdz šim bija "paslīdējusi garām", ņemot vērā, cik liela un nozīmīga ir šī suga.
Pētot anakondu paraugus no deviņām valstīm 20 gadu laikā, viņi atklāja "divas ģenētiski atšķirīgas sugas", teikts rakstā.
Pirmā bija pazīstamā "Eunectes murinus" suga, kas pazīstama arī kā dienvidu zaļā anakonda, kas dzīvo Peru, Bolīvijā, Franču Gvinejā un Brazīlijā.
Tomēr otrā tika atklāta nesen. Nosaukta "Eunectes akayima" jeb ziemeļu zaļā anakonda, tā dzīvo Ekvadorā, Kolumbijā, Venecuēlā, Trinidādā, Gajānā, Surinamā un Franču Gvinejā.
"Tam bija tūlītēja ietekme uz saglabāšanu. Kā jūs, iespējams, novērojāt dažu pēdējo mēnešu laikā Amazoni ir skāris katastrofāls sausums. Lielie dzīvnieki ir tie, kurus tas skars visvairāk. Un nav neviena lielāka par zaļo anakondu," rakstā sacīja Frajs. "Lielām čūskām ir nepieciešams daudz ūdens. Tā kā nesen aprakstītajai ziemeļu zaļajai anakondai ir daudz mazāka izplatība nekā dienvidu zaļajai anakondai, tas pakļauj to vislielākajam riskam no klimata pārmaiņu ietekmes un citiem faktoriem, piemēram, mežu izciršanas un naftas noplūdēm."
Zaļās anakondas ir žņaudzējčūskas, kas nozīmē, ka tās izmanto savu intensīvi spēcīgo ķermeni, lai nosmacētu un nogalinātu upuri, pirms to norij veselu.
Neskatoties uz to biedējošo izmēru, tās netiek uzskatītas par bīstamām cilvēkiem, un nav apstiprinātu gadījumu, kad suga kādreiz būtu nogalinājusi cilvēku.
Zaļās anakondas ir neticami svarīgas vietējai ekosistēmai un ļoti jutīgas pret klimata izmaiņām. Mainoties apkārtējai videi, Frajs mudina veikt labākus saglabāšanas pasākumus.
"Tagad mūsu uzmanības centrā ir izmeklēt biežās naftas noplūdes, kas nomoka Yasuni Ekvadorā," sacīja Frajs. "Naftas noplūdes izdala neskaitāmas ķimikālijas, kas nav sliktākas par smago metālu kadmiju un svinu. Tām ir postoša ietekme uz auglību un arī izraisa šausmīgus un neatgriezeniskus iedzimtus defektus jaunattīstības auglim. Papildus tiešajai ietekmei uz šīm retajām čūskām mēs savos pētījumos izmantojam anakondas kā kontrolsugas. Tās lieliski parāda ūdens ekosistēmas veselību, jo tās gandrīz nepārtraukti atrodas ūdenī un atšķirībā no zivīm tās nemigrē."
