Navaļnija līķis "pazudis"; Krievijas amatpersonas izvairās teikt, kad un vai grasās to atdot

Harpas ciemā esošās kolonijas IK-3 vadība paziņoja, ka Navaļnija līķis atrodas Jamalas Ņencu autonomā apgabala administratīvā centra Saļehardas morgā. Taču kad tur atbrauca Navaļnija māte, viņai pateica, ka dēla līķa tur nav, paziņojusi Navaļnija preses sekretāre Kira Jarmaša.

“Alekseja advokāts un māte atbrauca uz Saļehardas morgu. Tas ir slēgts, par spīti kolonijas apliecinājumiem, ka tas strādā un Navaļnija ķermenis atrodas tur. Advokāts piezvanīja pa telefonu, kas norādīts uz durvīm. Viņam teica, ka viņš ir jau septītais, kurš šodien zvana. Alekseja ķermeņa pie viņiem morgā nav,” paziņoja Jarmaša.

“Kolonija sameloja. Teica, ka ķermenis ir Saļehardas morgā. Tu saka, ka ķermeņa nav,” paziņoja Navaļnija dibinātā Korupcijas apkarošanas fonda direktors Ivans Ždanovs.

Pirms tam Jarmaša stāstīja, ka kolonijas darbinieks piezvanījis mātei un advokātam, un teicis, ka Navaļnija līķis ir Saļehardā. “Viņu savāca Izmeklēšanas komitejas izmeklētāji. Pašlaik viņi ar to veic “pētījumus”,” toreiz sacīja Jarmaša. Savukārt žurnālistiem Saļehardas tiesu medicīnas ekspertīzes centrā teica, ka “nekādi ķermeņi no kolonijām nav pieņemti” un ieteica zvanīt uz Izmeklēšanas komiteju.

Izmeklēšanas komiteja Saļehardā paziņoja, ka Navaļnija “nāves cēlonis nav noteikts, tika veikta atkārtota histoloģiskā ekspertīze”. Kamēr pārbaude nebūs pabeigta, Navaļnija līķi radiniekiem neatdos.

Jarmaša vēstīja, ekspertīzes rezultātus solījuši “it kā nākamajā nedēļā”. “Skaidrs, ka viņi melo un dara visu, lai neatdot ķermeni.”

Pirms tam Harpas cietuma pārstāvji apgalvoja, ka Navaļnijs nomiris no pēkšņas nāves sindroma. "Kad Alekseja advokāts un mamma šodien rīta pusē ieradās kolonijā, viņiem sacīja, ka Navaļnija nāves iemesls ir pēkšņas nāves sindroms," pavēstīja Ždanovs.

Pēc Navaļnija nāves 16. februārī sāktā Izmeklēšanas komitejas procesuālā pārbaude ļauj varas iestādēm ķermeni neatdot radiniekiem 30 dienas, paziņoja cilvēktiesību projekta “OVD-Info” krimināllietu koordinatore Jeva Ļevenberga. “Vakar mums kļuva zināms, ka Izmeklēšanas komiteja sāka pārbaudi, un tieši bija jautājumi par to, kādēļ tas vajadzīgs. Tas bija vajadzīgs, lai neatdotu ķermeni. Jo kamēr notiek pārbaude, viņi var paturēt šo ķermeni līdz 30 diennaktīm,” viņa sacīja intervijā izdevuma “Agentstvo”. Taču ķermeni var neatdot arī ilgāk. “Bez pārbaudes ir arī lietas izmeklēšana, un tās ietvaros lēmumu par ķermeņa atdošanu pieņemt tikai iestāde, kas veic pārbaudi. Tas var būt arī ilgāk par 30 dienām” paziņoja “OVD-Info”.

Krievijas sodu izpildes sistēmas eksperte Anna Karetņikova pieļauj iespēju, ka Navaļnija ķermeni vispār neatdos. “Es pagaidām neesmu atradusi dokumentu, kurā rakstīts, kad ir jāveic šī ekspertīze. Bet mēs zināms, ka ja likumdošanā, tostarp sodu izpildes sistēmas likumdošanā nav norādīts termiņš, tad, visticamāk, tas nozīmē “nekad”,” viņa sacīja.

Acīmredzami, Krievijas prezidents Vladimirs Putins nevēlas pieļaut, ka Navaļnija izvadīšana kļūtu par protesta akciju katalizatoru, bet apbedīšanas vieta — par režīma pretinieku pulcēšanās vietu. Jo īpaši tādēļ, ka tieši pēc mēneša paredzētas “Putina vēlēšanas”, kurās viņu “ievēlēs” uz kārtējiem sešiem gadiem ar iespēju atkārtoti “ievēlēties” 2030. gadā, līdz viņa sulaiņi izdomās kādu jaunu juridisku triku sava saimnieka mūžīgai palikšanai pie varas.

Jau ziņots, ka 47 gadus vecais Navaļnijs nomiris Jamalas-Ņencu autonomā apgabala kolonijā Nr. 3. “Notiesātais A. Navaļnijs pēc pastaigas sajutās slikti, praktiski uzreiz zaudēja samaņu,” teikts pārvaldes ziņojumā. Tikusi izsaukta ātrā palīdzība, taču viņa dzīvību nav izdevies glābt. Tūlīt pēc paziņojuma par Navaļnija nāvi šīs pārvaldes tīmekļa vietne pārtraukusi darboties, vēsta vietējie mediji. Interesanti, ka īsu brīdi ziņa par Navaļnija nāvi bija Krievijas resursu galvenā ziņa, un kā pēc komandas tā pazuda.

Vēlāk parādījās ziņas, ka, iespējams, Navaļnijs miris jau 15. februārī, jo tās dienas vakarā sākušās ieslodzīto pēkšņas pastiprinātas pārbaudes, kolonijā sākusies kņada, sabraukušas visādas automašīnas.

14. februārī Navaļnija preses sekretāre Kira Jarmaša paziņoja, ka viņu jau 27. reizi ieslodzījuma laikā nosūtīja uz soda izolatoru. Kolonijā viņš izcieta 19 gadu ieslodzījumu, ko uzskata par Krievijas prezidenta Vladimira Putina atriebību par opozicionāra darbību.

Zīmīgi, ka Putins nekad publiski neminēja Navaļnija vārdu, viņu dēvējot gan par "šo personāžu", "Berlīnes pacientu", "cilvēku, kuru jūs minējāt" un citādi, bet nekad vārdā. Putina paranojai līdzi mērkaķojās arī citas amatpersonas, pēc iespējas cenšoties šo vārdu neminēt, un visādi izgrozīties ar citādiem apzīmējumiem.

2020. gada 20. augustā Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) aģenti mēģināja viņu noindēt ar nervu paralītisko vielu "Novičok", un viņam kļuva slikti lidojumā no Tomskas uz Maskavu. Pēc lidmašīnas avārijas nosēšanās Omskā, viņu vairākas dienas turēja vietējā slimnīcā, līdz Putins ļāva aizvest ārstēšanai uz Vāciju. Šajā laikā Krievijas amatpersonas un propagandisti sacentās asprātībā par Navaļnija pēkšņās saindēšanās iemesliem, taču nekad neatzina savu vainu viņa noindēšanas mēģinājumā.

2021. gada 17. janvārī Navaļnijs atgriezās Krievijā, viņa reisu speciāli nosēdināja citā Maskavas lidostā, lai varētu bez viņa atbalstītāju klātbūtnes uzreiz arestēt.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu pārkāpšanu. 2022. gada gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023. gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu" un "terorismu". Vienlaikus tika iznīcināts viņa vadītais Korupcijas apkarošanas fonds, par "ekstrēmistiem" un "teroristiem" pasludinot tā darbiniekus un atbalstītājus. Lielā mērā Putina žulti izraisīja Navaļnija organizācijas izveidotā dokumentālā filma par naudas kārē apsēstā diktatora pasakainajām bagātībām un ... savdabīgo gaumi, kuras publicēšanas laiks sakrita ar Navaļnija atgriešanos. Šai filmai bija vairāk nekā simts miljonu skatījumu.

Pagājušā gada decembra beigās viņu pārveda uz īpašā režīma koloniju Tālajos Ziemeļos, un gluži kā iepriekš cietumā turpināja regulāri iesēdināt soda izolatorā.

Navaļnijs nav pirmais populārais Putina oponents, kas miris nedabīgā nāvē. 2015. gada 27. februārī netālu no Kremļa tika nošauts bijušais Krievijas vicepremjers un Ņižņijnovgorodas apgabala gubernators Boriss Ņemcovs, viņa slepkavībā vēlāk notiesāja čečenu izpildītājus, taču pasūtītājs nav atrasts (un netika īpaši meklēts). Īsu brīdi pirms savas nāves Ņemcovs Putinu bija publiski nodēvējis par "nojūgušos", lietojot krietni necenzētāku vārdu.

Savukārt algotņu  grupējuma "Vagner" īpašnieks un tobrīd ļoti populārais Jevgeņijs Prigožins, kurš 2023. gada 23. jūnijā sarīkoja īsu dumpi pret Kremli, tieši pēc diviem mēnešiem 23. augustā gāja bojā aviokatastrofā ar visu "Vagner" vadību.