Kā Baškortostānas protesti Kremļa tradīcijās tika apspiesti jau saknē
Cietumsoda piespriešana vides aizsardzības aktīvistam Failam Alsinovam Baškortostānā izraisīja negaidīti plašus protestus, kas izvērtās neapmierinātības paušanā par korupciju, mobilizēšanu karam Ukrainā un baškīru valodas pabērna lomu. Protesti tika apspiesti, republikas vadītājam Radijam Habirovam demonstratīvi īstenojot stingrās rokas politiku atbilstoši Kremļa nostājai, ka nekādas protestu izpausmes, turklāt vēl nacionālajos jautājumos, nav pieļaujamas.
Minoritāte bagātajā zemē
Baškortostāna, kuras platība ir apmēram 143 000 kvadrātkilometru jeb nedaudz vairāk kā divreiz lielāka par Latviju, atrodas starp Volgu un Urālu kalniem. Tāpat kā pārdesmit citu tautu apdzīvotām teritorijām, tai Krievijas Federācijā ir republikas statuss, lai gan Vladimira Putina valdīšanas laikā šo republiku autonomija tikusi krietni paplucināta.
Pavisam Baškortostānā dzīvo četri miljoni cilvēku, taču no viņiem pamatiedzīvotāji baškīri ir tikai 31,5%. Lielākā etniskā grupa - 37,5% no visiem iedzīvotājiem - ir krievi, bet ceturtdaļa iedzīvotāju ir tatāri, kas galvenokārt mīt Baškortostānas rietumos, kur otrpus administratīvajai robežai ir kaimiņrepublika Tatarstāna. Savukārt galvaspilsētā Ufā no 1,2 miljoniem iedzīvotāju 48% ir krievi, 26% - tatāri, bet tikai 20% - baškīri. No 54 Baškortostānas rajoniem tikai 17 rajonos baškīri ir absolūtais vairākums iedzīvotāju.
Gan baškīri, gan tatāri ir tjurku tautas un to valodas ir radniecīgas un savstarpēji saprotamas. Tomēr starp abām tautām ir pietiekami lielas kultūras atšķirības, tāpēc savstarpējā asimilācija nenotiek.
Savulaik Baškortostānai bija robeža ar Kazahstānu, tomēr jau gandrīz simt gadu tādas vairs nav un Baškortostānu no visām pusēm ieskauj citi Krievijas Federācijas subjekti. Acīmredzot lai novērstu iespēju, ka Baškortostāna kādreiz varētu mēģināt atdalīties no Krievijas, 1925. gadā padomju vara toreizējās Baškīrijas autonomās republikas Kuvandikas un Gajas rajonus, kas robežojas ar Kazahstānu un kuros dzīvo daudz baškīru, iekļāva Krievijas Orenburgas apgabalā, un tagad Baškortostānu no Kazahstānas atdala Kuvandikas koridors, kā to nodēvējis amerikāņu politologs Pols Goubls.
Baškortostāna ir viens no ekonomiski attīstītākajiem Krievijas Federācijas subjektiem. Tās zemes dzīlēs ir daudz naftas, gāzes, zelta un citu derīgo izrakteņu. Tur ir attīstīta rūpniecība, īpaši naftas un ķīmijas rūpniecība un mašīnbūve. Baškortostānā ražo benzīnu (sesto daļu no kopējās Krievijas produkcijas), dīzeļdegvielu, ķīmiskos mēslošanas līdzekļus, kaustisko sodu (piekto daļu no kopējās Krievijas produkcijas), sintētiskos sveķus un plastmasu (septīto daļu no kopējās Krievijas produkcijas), raķešu degvielu, celtniecības materiālus, helikopterus, dzinējus iznīcinātājlidmašīnām "Su", visurgājējus, autobusus un daudz ko citu. Attīstīta arī lauksaimniecība, un tās produkcija ļauj darboties plašai pārtikas rūpniecībai.
Tomēr lielākā daļa Baškortostānas Republikas ieņēmumu nonāk Maskavā, bet vietējai varai atliek vien knapināties, risinot vides un sociālās problēmas.
"Melnās tautas" protesti
17. janvārī tiesa Baškortostānā piesprieda četru gadu cietumsodu par "naida kurināšanu" vietējam vides aizsardzības aktīvistam un Krievijā aizliegtās baškīru nacionālistu organizācijas "Baškort" bijušajam vadītājam Failam Alsinovam. Apsūdzības viņam tika izvirzītas saistībā ar runu, kuru viņš teica pagājušā gada aprīlī Baimakas rajona Išmurzinas (baškīru nosaukums - Išmirza) ciemā. Mītiņā apmēram tūkstotis cilvēku protestēja pret nelikumīgu zelta ieguvi un karjera rakšanu šajā ciemā, kurā gandrīz visi iedzīvotāji ir baškīri. Alsinovs savā runā kritizēja to, ka izrakteņu ieguvē Baškortostānā par grašiem tiek nelegāli vai puslegāli nodarbināti migranti no Kaukāza un Vidusāzijas. Apsūdzības ir balstītas uz Alsinova runā izmantoto frāzi "kara halik", kas baškīru valodā nozīmē "melnā tauta". Izmeklēšanas pieaicinātais eksperts deva slēdzienu, ka šī frāze esot pielīdzināma tādam nievājošam vārdam kā "čurka", un krimināllietas materiālos teikts, ka Alsinovs šo frāzi izmantojis, runājot par kaukāziešiem un vidusāziešiem. Savukārt Alsinovs iebilst, ka šo frāzi lietojis ar nozīmi "vienkāršā tauta", runājot par baškīriem. Arī filologi norāda, ka mūsdienu tjurku valodās šis izteiciens tiek lietots nozīmē "parastie cilvēki". Alsinovs savu vainu neatzīst un uzsver, ka notiesāts politisku iemeslu dēļ.
Kad tika pasludināts spriedums Alsinovam, pie tiesas ēkas atradās tūkstošiem protestētāju, kas iesaistījās sadursmēs ar policiju. Vairāk nekā 40 cilvēku lūdza medicīnisko palīdzību, daudzi tika aizturēti un pret vairāk nekā 50 cilvēkiem tika ierosinātas krimināllietas, vēl pret citiem - administratīvās lietas. Turklāt protesti vēlāk notika arī citās Baškortostānas pilsētās un to dalībnieki vērsās pret republikas vadītāju Radiju Habirovu, apsūdzot viņu korupcijā un pieprasot viņa atkāpšanos. Protestētāji arī vainoja Habirovu par to, ka viņš pārcentīgi organizē baškīru mobilizēšanu un vervēšanu karam Ukrainā, kā arī pauda neapmierinātību ar baškīru valodas pabērna lomu un demonstratīvi pieprasīja policistiem runāt baškīru, nevis krievu valodā.
Kuštau šihana aizstāvis
37 gadus vecais Alsinovs Baškortostānā ir labi pazīstams ar savām vides aizsardzības aktivitātēm, jo lielā mērā pateicoties viņam, baškīriem izdevās saglabāt Kuštau šihanu. Šihani ir atstatus esoši kaļķakmens kalni, kuriem ir liela nozīme baškīru kultūrā un kas saistīti ar daudziem tautas ticējumiem. Baškortostānā bija četri šihani: Tratau, Juraktau, Kuštau un Šahtau. Taču saglabājušies tikai trīs no tiem, jo Šahtau šihana vairs nav, tā vietā palicis tikai kaļķakmens karjers. Tratau un Juraktau padomju laikos tika atzīti par dabas pieminekļiem un vismaz pagaidām nav apdraudēti, bet Kuštau šihanu varēja piemeklēt Šahtau liktenis. Situācija ap Kuštau saasinājās 2020. gadā, kad vietējam sodas ražošanas uzņēmumam tika atļauts tur iegūt sodas izejvielu - kaļķakmeni. Vietējie iedzīvotāji un vides aktīvisti kalna pakājē ierīkoja telšu nometni, pieprasot atcelt kaļķakmens ieguves atļauju. Pret protestētājiem tika izmantotas visas ierastās metodes: tika nolīgti gan privātie apsardzes uzņēmumi, gan iesaistīta policija, gan provokatori. Tomēr protestētājiem izdevās nosargāt šihanu, un tajā pašā gadā republikas iestādes bija spiestas piešķirt Kuštau reģionālas nozīmes dabas pieminekļa statusu. Pateicoties šai retajai uzvarai, Alsinovs, kurš bija viens no šihana aizsardzības kampaņas galvenajiem aktīvistiem, kļuva plaši pazīstams. Šī uzvara, kā uzskata Alsinovs, padarīja viņu par republikas vadītāja Habirova personīgo ienaidnieku. Tieši Habirovs bija tas, pēc kura iniciatīvas tika ierosināta krimināllieta pret Alsinovu par runu Išmirzā: republikas vadītājs personīgi uzrakstīja iesniegumu prokuratūrai, pieprasot saukt aktīvistu pie kriminālatbildības par "ekstrēmismu".
Krimas anektētājs pie Baškortostānas stūres
59 gadus vecais Habirovs ir ieguvis jurista izglītību un bija Baškortostānas Valsts universitātes mācībspēks līdz 2003. gadam, kad kļuva par toreizējā Baškortostānas prezidenta Murtazas Rahimova administrācijas vadītāju. Šajā postenī viņš bija iesaistīts vairākos korupcijas skandālos.
No 2009. līdz 2016. gadam Habirovs bija Krievijas prezidenta administrācijas iekšpolitikas pārvaldes priekšnieka vietnieks. Pildot amata pienākumus, 2014. gadā Habirovs piedalījās okupētās Krimas aneksijā - viņš atbildēja par Krievijas simbolikas, tostarp karogu, nogādāšanu Krimā, Krievijas karoga pacelšanu virs Krimas Augstākās padomes ēkas, kā arī organizēja paraugmītiņu, kura uzdevums bija radīt iespaidu, ka iedzīvotāji atbalsta Krimas aneksiju.
2017. gada sākumā Habirovs tika iecelts par Piemaskavas pilsētas Krasnogorskas mēru, bet jau 2018. gada rudenī Kremlis viņam lika atgriezties dzimtajā Baškortostānā, uzticot republikas vadītāja amatu. Par atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā Habirovs ir iekļauts Eiropas Savienības, ASV un citu rietumvalstu sankciju sarakstos.
Habirovam protesti šobrīd ir īpaši nevēlami, jo gaidāms, ka vēlēšanās septembrī viņš kandidēs uz vēl vienu termiņu republikas vadītāja amatā. Tāpēc viņš tagad gan Baškortostānas iedzīvotājiem, gan Kremlim cenšas demonstrēt, ka kontrolē situāciju, un iebiedē līdzpilsoņus. Uzrunājot jauniešus Baimakā un pēc tam Djurtjuli rajonā, Habirovs nepārprotami norādīja, kas gaida tos, kuri piedalās nesankcionētās akcijās: "Viņus aiztur tiesībsargājošās iestādes. Un tas uzreiz nozīmē turpmākās karjeras beigas. Ja viņi tiks saukti pie atbildības par apsūdzībām ekstrēmismā vai par piedalīšanos nesankcionētās akcijās, viņiem nav nākotnes."
Taktiska uzvara, bet stratēģisks zaudējums
Pēdējā gada laikā Baškortostānā piespriesti cietumsodi vairākiem baškīru nacionālistiem un pretkara aktīvistiem, citi atrodas apcietinājumā un gaida tiesu. Viņu atbalstam notiek piketi pie Krievijas diplomātiskajām pārstāvniecībām Eiropā un ASV, kurās piedalās ne tikai tur dzīvojošie baškīri, bet arī citu tautu pārstāvji. Nesen notika protesta akcija pie Krievijas vēstniecības Berlīnē, kuras dalībniece Marjama Čupanova, kas dzimusi Dagestānā, bet ilgu laiku dzīvojusi Pievolgā, raidorganizācijai "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL) uzsvēra, ka viens no nemieru iemesliem ir Krievijas varasiestāžu nacionālā politika. "Skaidri zinot, kā Krievijā izturas pret pamattautām, arī es atbalstu baškīrus. Tas viss attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar valodu, ar to, ka valoda nav pārstāvēta, ka līdz ar rusifikācijas procesu mēs zaudējam savu valodu, kultūru."
Savukārt Krievijas nacionālo kustību eksperts, Prāgas Kārļa universitātes etnoloģijas doktorants Vadims Sidorovs RFE/RL sacīja, ka Baimakas protestu sekas pašreizējai Baškortostānas varas elitei radīs lielākus sarežģījumus nekā Kuštau notikumi.
"Toreiz, 2020. gadā, piekāpjoties protestētājiem, vara gan zaudēja taktiski, taču ieguva stratēģiski, jo nolaida tautas neapmierinātības tvaiku un demonstrēja spēju īstenot dialogu ar tautu. Arī šoreiz varēja rīkoties tāpat, un būtu apmēram tāds pats rezultāts," teica Sidorovs, norādot, ka tagad situācija tomēr ir atšķirīga, jo Kremlis nevēlas pieļaut nekādas nacionālās pretošanās izpausmes.
"Kremļa pozīcija acīmredzami ir tāda, ka jebkuri nacionālās pretošanās asni reģionos demonstratīvi un bez iecietības jāsamīda pret asfaltu. Tāpēc vara uzvarēja protestētājus taktiski, bet zaudēja stratēģiski, radot sev koloniālas un - bez pārspīlējuma - okupācijas varas tēlu baškīru tautas acīs," rezumēja eksperts.
Avoti: RFE/RL, BESA, Eurasianet, Jamestown Foundation
