Pasaulē
2024. gada 11. februāris, 07:38

Vai pamatots lēmums: kāpēc Sirskis nomaina Zalužniju?

LETA

Jau pāris mēnešus ilgstošās domstarpības starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieku ģenerāli Valēriju Zalužniju nonākušas pie sava likumsakarīgā iznākuma - Zalužnija atstādināšanas, kas notika 8. februāra vakarā. Viņa vietā par virspavēlnieku iecelts 58 gadus vecais Ukrainas sauszemes spēku komandieris ģenerālpulkvedis Oleksandrs Sirskis.

"Tikos ar ģenerāli Valēriju Zalužniju. Es pateicos viņam par diviem Ukrainas aizstāvēšanas gadiem. Mēs pārrunājām Ukrainas bruņoto spēku nepieciešamo atjaunošanos. Tāpat apspriedām, kas varētu būt daļa no Ukrainas bruņoto spēku atjaunotās vadības. Ir pienācis laiks šādai atjaunošanai. Es ierosināju ģenerālim Zalužnijam palikt komandā. Mēs noteikti uzvarēsim! Slava Ukrainai!," ceturtdienas vakarā Zelenskis rakstīja sociālajā tīklā "X".

Sniega leopards

Pārskatot starptautisko presi, redzams, ka tā jau pērn līdzšinējo Ukrainas armijas sauszemes spēku komandieri Oleksandru Sirski dēvēja par vienu no efektīvākajiem militārajiem vadītājiem. Sirskis kļuva starptautiski pazīstams, kad viņš vadīja slaveno Harkivas atbrīvošanu 2022. gadā.

Šā gada janvārī ziņu aģentūra "Reuters" rakstīja, ka Sirskis ir komandējis karaspēku pret apvienotajiem Krievijas spēkiem kopš 2014.gada, kad viņš ieguva iesauku "sniega leopards". Viņš uzspodrināja savu reputāciju 2022. gada septembrī, izvēršot zibenīgu pretuzbrukumu, lai atgūtu daļu Harkivas apgabala, kas apdullināja Krievijas spēkus un tie sāka atkāpties. Operācijā tika izmantotas Ukrainas stiprās puses, īpaši mobilās vienības, kas spēja apiet nocietinātās pozīcijas, lai iebrauktu dziļi ienaidnieka teritorijā, norāda "Reuters".

Tomēr Sirska kā komandiera sniegums nav viennozīmīgs. Lielāko daļu 2023. gada sākuma viņš vadīja Ukrainas aizsardzību Bahmutas pilsētas austrumos. Tiek uzskatīts, ka kaujas par šo pilsētu bija nāvējošākais konflikts šajā karā, kur gāja bojā tūkstošiem karavīru. Daži militārie analītiķi apšaubīja, vai cīņa par izpostītu pilsētu, kas galu galā tika zaudēta, ir tik daudz mirušo un ievainoto vērta. Sirskis savukārt uzsvēra, ka Ukraina iedragāja Krievijas karaspējas, neitralizējot algotņu grupu "Vagner". Maskava joprojām uzskata viņu par draudu, par ko liecina vairāk nekā viens slepkavības mēģinājums, raksta "Reuters".

Ģenerāļu rokādes iemesli

Zalužnija atstādināšana tika prognozēta un tā nebija negaidīta. Ukrainas prezidents jau pirms vairākām dienām intervijā Itālijas raidorganizācijai "RAI TV" apstiprināja, ka domā par populārā ģenerāļa atstādināšanu no amata.

Ukrainas prezidents norādīja, ka apsver šo soli, lai nodrošinātu, ka valsti joprojām vada personas, kuras ir pārliecinātas par uzvaru pret Krieviju. "Ir nepieciešams restarts, jauns sākums," intervijā sacīja Zelenskis, uzsverot, ka runa ir nevis tikai par vienu personu, bet gan par valsts vadības virzienu kopumā.

"Es domāju par šo aizstāšanu, bet nevar teikt, ka mēs nomainīsim tikai vienu cilvēku. Kad mēs par to runājam, es domāju vairāku vadītāju nomaiņu un ne tikai vienā nozarē. Ja gribam uzvarēt, mums visiem jādodas vienā virzienā, jābūt pārliecinātiem par uzvaru. Mēs nedrīkstam nolaist rokas. Mums ir jābūt pareizai pozitīvai enerģijai," uzsvēra Zelenskis.

Liktenīgais strupceļš

Par Zelenska un Zalužnija konfliktu pēdējos mēnešos ļoti aktīvi rakstīja Rietumu prese, norādot, ka Ukrainas politiskās un militārās vadības konflikts publiski aizsākās pērnā gada novembrī, kad ģenerālis Zalužnijs žurnālā "The Economist" publicēja rakstu, kurā teikts, ka karš ir nonācis strupceļā. Tūdaļ pēc publikācijas Ukrainas prezidents paziņoja, ka šādam vērtējumam nepiekrīt un šādi paziņojumi no Ukrainas armijas vadības nāk par labu tikai Krievijai. Laikraksts "New York Times" atgādina, ka aptuveni tajā pašā laikā prezidenta birojs bez paskaidrojumiem nomainīja vienu no ģenerāļa Zalužnija vietniekiem, kas bija speciālo operāciju spēku vadītājs. Tāpat tika arī atlaists Ukrainas medicīnas spēku vadītājs.

Jāteic, ka šajās domstarpībās var saprast gan Zelenska, gan Zalužnija pozīciju. Ģenerālis kā armijas virspavēlnieks vērsa uzmanību uz reālo situāciju kaujas laukā un vienlaikus apelēja pie Rietumu sabiedrotajiem, ka Ukrainas armijai nepieciešami jaunākās paaudzes ieroči, lai šo pata situāciju izmainītu. Tikmēr Zelenskis, kura galvenā misija un uzdevums ir panākt, ka Rietumvalstu līderi ir gatavi sniegt militāro atbalstu Ukrainai, uzskatīja, ka šādi militārās vadības paziņojumi par strupceļu tikai kavēs un mazinās Rietumu gatavību sniegt militāro atbalstu.

Attālinoties no politiskās retorikas, nav noliedzams, ka pērnā gada beigās visiem bija skaidrs, ka Ukrainas pretuzbrukums nav sniedzis cerētos rezultātus, un šā gada sākumā arī Zelenskis bija spiests atzīt, ka frontē iestājusies pata situācija. Tiesa, šajā situācijā ļoti liela daļa atbildības jāuzņemas Rietumiem, kas kavējās ar ieroču piegādi, un, kā atzina paši ukraiņi, viņi bija spiesti karot ar sasietām rokām. Jāiebilst, ka Latvijas armijas majors Jānis Slaidiņš vairākkārtīgi dažādos medijos ir paudis, ka šādā karadarbībā NATO nekad nebūtu karojusi bez pārsvara gaisā, taču ukraiņiem tā ir realitāte. Tajā pašā laikā situācija frontē pašlaik nav labvēlīga nevienai no karojošām pusēm, un acīmredzot Zelenskis uzskata, ka nepieciešama militārās vadības nomaiņa.

Jāmin, ka par labu lēmumam nomainīt Zalužniju varēja nospēlēt arī ģenerāļa nesenais viedokļraksts CNN, kurā ģenerālis aicināja "pārveidot kaujas lauka operācijas un atteikties no novecojušas, stereotipiskas domāšanas". Rakstā Zalužnijs arī kritizēja Ukrainas Rietumu partneru "starptautisko sankciju režīma vājumu", kas, viņaprāt, nozīmē, ka Krievija, sadarbojoties ar citiem partneriem, joprojām spēj uzturēt savu militāri rūpniecisko kompleksu, lai turpinātu karu.

Viņš rakstīja, ka Ukrainas prioritātei numur viens vajadzētu būt visu veidu salīdzinoši lētu, modernu un ļoti efektīvu bezpilota transportlīdzekļu un citu tehnoloģisku līdzekļu, piemēram, elektronisko un kiberieroču, arsenāla izveidei. Viens no augsto tehnoloģiju stratēģijas ieguvumiem, pēc Zalužnija teiktā, būtu reāllaika izlūkošanas nodrošināšana Ukrainas spēkiem, lai nogurdinātu ienaidnieku un samazinātu cilvēku zaudējumu līmeni.

Mobilizācija un popularitāte

"The New York Times" arī norāda, ka Zelenskim varēja nebūt patīkama aizvien pieaugošā Zalužnija popularitāte un Ukrainas politikas analītiķu vidū ģenerālis tiek uzskatīts par ticamu Zelenska sāncensi, ja notiktu prezidenta vēlēšanas, kuras gan tagad ir atliktas karastāvokļa dēļ. Te gan jāpiebilst, ka pats Zalužnijs nekad neko nav minējis par savām politiskajām ambīcijām un nekad nav izteicies, ka varētu kandidēt uz prezidenta amatu.

Ja ģenerāļa nomaiņa tiks uzskatīta par tīri politisku, nevis militāru nepieciešamību, Zelenskis var saskarties ar pretreakciju ne tikai opozīcijas politiķu, bet arī sabiedrības vidū, norāda laikraksts. Nesenā Kijevas Starptautiskā socioloģijas institūta aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā 70% ukraiņu reaģētu negatīvi, ja Zelenskis tiešām atlaistu ģenerāli.

Vērts pieminēt, ka Zelenskim un Zalužnijam bija arī domstarpības par kārtējās mobilizācijas nepieciešamību. Zalužnijs uzskatīja, ka armijas rindu papildināšanai būtu nepieciešams mobilizēt 500 000 cilvēku, kam Zelenskis nepiekrita.

"Mums ir jāatzīst ienaidnieka ievērojamās priekšrocības cilvēkresursu mobilizēšanā, un tas ir salīdzināms ar Ukrainas valsts iestāžu nespēju uzlabot mūsu bruņoto spēku kaujasspēju līmeni, neizmantojot nepopulārus pasākumus," CNN rakstīja Zalužnijs.

Tieši viedokļu nesakritību par mobilizāciju un Zalužnija popularitātes pieaugumu kā galveno ģenerāļa atlaišanas iemeslu min arī drošības eksperts un bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka demokrātijās, ja izraisās konflikts starp militāro un civilo vadību, priekšroka vienmēr būs civilajai vadībai.

Civilajiem priekšroka

Rietumu prese arī raksta, ka berze starp civilo un militāro vadību ir bijusi daudzu karu neatņemama sastāvdaļa. Prezidents Ābrahams Linkolns pilsoņu kara laikā atlaida savu Potomakas armijas komandieri ģenerāli Džordžu B.Makklelanu, un Korejas kara laikā prezidents Trūmens atlaida ģenerāli Duglasu Makarturu. Taču veids, kā notiek izmaiņas militārajās struktūrās, bieži vien ir ļoti svarīgs attiecībā uz to, kā tās tiek uztvertas sabiedrībā. "Jāatceras viena lieta pāri visām citām. Demokrātijās civilās un militārās attiecības ir nevienlīdzīgs dialogs. Civilajam līderim vienmēr ir prioritāte," norādījis atvaļināts Austrālijas armijas ģenerālmajors Miks Raiens, kurš ir Lovi institūta pētnieku grupas biedrs.

Starptautiskie mediji arī pārliecināti, ka Kremlis noteikti centīsies izmantot jebkādus satricinājumus Ukrainas bruņoto spēku pavēlniecībā, lai mazinātu Rietumu atbalstu Ukrainai. Zelenska un Zalužnija domstarpības aktīvi izspēlē arī Kremļa propagandisti, lai vairotu sajūtu, ka Ukraina ir neizdevusies valsts, kur prezidents nonācis konfrontācijā ar armiju.

Tajā pašā laikā krievi, protams, klusē par savu militāro vadītāju rotāciju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavisam klusi atlaida ģenerāli Sergeju Surovikinu, kurš šajā amatā bija tikai trīs mēnešus, nomainot ģenerāli Aleksandru Dvorņikovu, un kuru propagandisti jau paspēja iecelt svēto kārtā un salīdzināt ar Krievijas pazīstamāko karavadoni Aleksandru Suvorovu.

Pēc Surovikina amatā stājās ģenerālis Valērijs Gerasimovs, kurš šogad sabiedrībā nav redzēts, veicinot baumas, ka viņš ir ievainots vai gājis bojā Ukrainas triecienā laikā, kad viņš apmeklēja okupēto Krimas pussalu. Ukrainas militārie izlūkdienesti paziņojuši, ka nezina, vai Gerasimovs ir dzīvs. "Šī ir informācija, kas prasa rūpīgu papildu pārbaudi. Tās būtu ļoti labas ziņas mums visiem, taču mēs pašlaik to pārbaudām," norādījis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs.

Avoti: "NBC News", CNN, "Washington Post", "Politico", "The New York Times".