Krievijas līderi šogad atkal liek lielas cerības uz jauniem kodolieročiem, taču velti

26. janvārī Aizsardzības ministra vietnieks Aleksejs Krivoručko (Alexei Krivoruchko) sacīja, ka 2024. gada galvenie uzdevumi ir stratēģiskās raķešu sistēmas “Sarmat”, bumbvedēju Tu-160M un Borei-A klases kodolzemūdenes “Knaz Pozharsky” pievienošana bruņotajiem spēkiem. Taču šie mērķi ir palikuši nemainīgi. 2022. gada decembrī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, uzstājoties Aizsardzības ministrijas padomē, paziņoja tādus pašus plānus 2023. gadam.

Raķešu sistēmas “Sarmat” izstrāde jau ilgu laiku atpalikusi no grafika, un pašlaik reģistrēts tikai viens veiksmīgs raķetes lidojuma izmēģinājums. Tas saistīts ar to, ka raķetes ražošana un testēšana ir valsts korporācijas “Roskosmos” jurisdikcijā, kas cieš no zemas rentabilitātes, uzkrātajiem parādiem un palielinātiem zaudējumiem.

“Roskosmos” izpilddirektors Jurijs Borisovs 2023. gada decembra intervijā televīzijas kanālam “Rossija 24” sacīja, ka korporācija sankciju spēcīgās ietekmes dēļ zaudējusi eksporta ieņēmumus 180 miljardu rubļu jeb 2 miljardu ASV dolāru apmērā.

Rietumu tehnoloģiju un komponentu nepieejamība prasīja meklēt citas alternatīvas, kas noveda pie tā, ka “Roskosmos” uzņēmumiem ir radušās papildu izmaksas, tuvojoties iekārtu piegādes termiņiem.

Vēlme samazināt izmaksas noveda pie tā, ka no 2019. līdz 2021. gadam “Roskosmos” atlaida 17 000 darbinieku, bet 2023. gadā uz pusi samazināja galvenā biroja darbinieku skaitu.

Līdzekļu trūkuma dēļ “Roskosmos” cenšas atrast investīcijas sadarbībā ar tādām valstīm kā Alžīrija un Ēģipte, un 2023. gadā pirmo reizi tas ienāca aizņēmumu tirgū, plānojot emitēt obligācijas, lai aizņemtos 50 miljardus rubļu.

Rezultātā raķešu palaišanas orbītā pēdējo astoņu gadu laikā ir samazinājušas un stagnējušas no 15 līdz 26 palaišanas reizēm gadā. Publiski pieejamie dati liecina, ka arī Krievijas sauszemes starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājumu palaišanas skaits ir samazinājies, no 6 līdz 10 reizēm 2013.-2017. gadā līdz no 2 līdz 5 reizēm 2018.-2023. gadā.

“Roskosmos” meitas uzņēmumiem, kas iesaistīti “Sarmat” ražošanā, ir finansiālas un ražošanas problēmas. Jo īpaši rūpnīca “Proton-PM”, kas ražo raķetes piedziņas sistēmu, "saskaras ar ierobežotu piekļuvi Rietumu iekārtām, instrumentiem, importētas izcelsmes izejvielām, kā arī pieaug procentu slogs par aizdevumiem", 2022. gadā sacīja direktors Ivans Krasnovs (Ivan Krasnov).

Kā teikts uzņēmuma žurnālā, amatpersonas tā vietā iegādājās Krievijas, Baltkrievijas vai Ķīnas apstrādes un liešanas iekārtas.

Turklāt vairāki vadošie “Proton-PM” vadītāji pagājušajā gadā tika arestēti apsūdzībās par 195 miljonu rubļu piesavināšanos, saistībā ar plānoto iekārtu modernizāciju, ziņoja reģionālie mediji.

“Chemical Automatics Design Bureau” (CADB), kas ražo “Sarmat” raķetes otro posmu, atrodas pirmsbankrota stāvoklī. Uzņēmumam ir bijis hronisks apgrozāmo līdzekļu trūkums. Saskaņā ar “Defence News” avota teikto, rūpnīcu vadītāji ir pārdevuši ar pamatdarbību nesaistītus aktīvus, kā ražotni un ēdnīcu par 247,8 miljoniem rubļu.

Tikmēr Kazaņas aviācijas rūpnīca (KAP), kas atrodas Kazaņā, Tartastānas reģionā, nodarbojas ar esošo Tu-160 bumbvedēju modernizāciju līdz Tu-160M standartam, vienlaikus ražojot arī jaunas lidmašīnas. Valdība iepriekš paziņoja, ka uzņēmums ir sagatavojis četras modernizētas Tu-160M, no kurām viena tika nodota Aizsardzības ministrijai 2022. gadā. 2023. gadā Aizsardzības ministrija turpināja to izmēģināt kopā ar uzņēmumu “Tupolev”, bet pārējās lidmašīnas turpina rūpnīcas testēšanu.

“Tupolev” ir noslēdzis līgumu par 10 jaunu bumbvedēju piegādi līdz 2027. gadam. Pirmā Tu-160M, modernizēta padomju laika lidmašīna, pirmos lidojumus veica 2022. gada janvārī un decembrī. Otrā sāka rūpnīcas testus tikai pirms gada, tāpēc ir maz ticams, ka 2023. gadā varētu tikt piegādāti četri modernizēti bumbvedēji.

"KAP saražo 1-1,5 lidmašīnas gadā, tas ir, tā nespēj izpildīt Aizsardzības ministrijas plānus," sacīja Pāvels Luzins (Pavel Luzin), ASV bāzētās domnīcas Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) vecākais pētnieks. Uzņēmums esot atpalicis ar savu ražotņu modernizāciju, ko bija paredzēts pabeigt līdz 2020. gadam, papildus arī Rietumu sankcijas ir ietekmējušas tās darbību.

"Sankciju dēļ ir problēmas ar piekļuvi jaunākajām iekārtām un instrumentiem, augstas kvalitātes kompozītmateriāliem, augstas stiprības tēraudam, elektroniskiem komponentiem un citiem materiāliem. Krievijā un Āzijā var atrast aizvietojumus, taču kvalitāte nav pietiekama. Daudz laika tiek veltīts uzlabojumiem un ne visu var atrast vajadzīgajā daudzumā,” “Defence News”sacīja Maskavas Aviācijas institūta profesors, kurš vēlējās palikt anonīms.

Turklāt KAP jau gadiem ilgi izjūt darbinieku trūkumu. Gadu pirms Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu Tatarstānas apgabala rūpniecības un tirdzniecības ministrs Alberts Karimovs (Albert Karimov) sacīja, ka 70% reģiona rūpniecības uzņēmumu ir nepieciešami strādnieki, aptuveni 26 000 cilvēku. Starp uzņēmumiem, kas izjūt vislielāko trūkumu, Karimovs nosauca KAP rūpnīcu.

Nepārtrauktās kavēšanās dēļ Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija iepriekš iesūdzēja “Tupolev” tiesā par 5,8 miljardiem rubļu kā sodu saskaņā ar Tu-160M līgumu.

Saskaņā ar Krievijas valstij piederošā ziņu aģentūras “TASS” ziņojumiem Borei-A klases zemūdene “Knyaz Pozharsky” bija jāatklāj 2023. gadā un jāpalaiž vēl divas zemūdenes. Lai gan eksperti neuzskata ražošanas trūkumus par programmas vājo vietu, kavēšanās var negatīvi ietekmēt testa programmu, jo Jūras spēku zemūdenes nodošanas termiņš joprojām ir 2024. gada decembris.

“Plāni par 11 un 12 Borei-A klases zemūdenēm nav atcelti. Turklāt Krievijas varas iestādēm 2030. gados ir nepieciešams rūpnīcu ar kaut ko noslogot, pretējā gadījumā tā nav īpaši dzīvotspējīga pašreizējā politekonomiskajā situācijā,” saka CEPA pētnieks Pāvels Luzins.