Aiz propagandas priekškara: Krievijas triumfs uz līķu kaudzes
Aizvadītā nedēļa Kremļa propagandistiem izvērtās par īstu triumfu. Proti, viņiem bija iespēja no visām tribīnēm bazūnēt, ka ukraiņi ir notriekuši Krievijas transportlidmašīnu "IL-76", kurā it kā atradās 65 Ukrainas karagūstekņi.
Apkopojot Krievijas, Ukrainas un Rietumu vēstījumus, pašlaik izskatās, ka krievi ir īstenojuši diezgan velnišķīgu plānu - apzināti nav informējuši Ukrainas pusi, ka lidmašīna pārvadā Ukrainas karagūstekņus, lai ukraiņu bruņotie spēki noticētu, ka lidmašīnā tiek pārvadātas tikai pretgaisa aizsardzības raķetes. Maskava skaidri zināja, ka šāda lidmašīna kļūs par ukraiņu mērķi un pēc tās notriekšanas krievi varēs ar lielu pompu paziņot, ka Kijivas režīms ir veicis terora aktu un nogalinājis savējos.
Līdztekus plaši atspoguļotajai lidmašīnas epopejai krievi pieminēja 80. gadadienu kopš Ļeņingradas blokādes pārraušanas, kas ļāva Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un viņa ideologiem kārtējo reizi vilkt paralēles un meklēt analoģijas ar šodienu. Proti, Kremlis vēstīja, ka šodien, tāpat kā pirms 80 gadiem, Krievija cīnās ar Rietumos atdzimstošo neonacismu un krievu karavīrs ir vienīgais garants, ka pasaulei atkal nebūs jāpiedzīvo fašisma šausmas.
Nelielu komiskuma devu Krievijā notiekošajam piedeva ziņās pieminētais patriarha Kirila vēstījums, ka Krievijā ir jāaizliedz Valentīndiena, jo tā propagandējot valstij svešas vērtības. Tiesa, šo smaida devu tūdaļ apslāpēja ziņas, par kurām Kremļa televīzijas gan klusēja - Krievijas Iekšlietu ministrija ir izsludinājusi meklēšanā ļoti populāro un ārzemēs jau kopš 2014. gada dzīvojošo rakstnieku Borisu Akuņinu, kuram izvirzītas apsūdzības terorismā un ekstrēmismā.
Vainīga Lielbritānija
Propagandisti Olga Skabejeva, Jevgēņijs Popovs un Vladimirs Solovjovs savos raidījumos šausminājās par ukraiņu necilvēcību, notriecot lidmašīnu ar saviem karagūstekņiem. Pretēji Ukrainas apgalvotajam, propagandisti klāstīja, ka ukraiņi nevarēja nezināt, ka notriektā lidmašīna ir veikusi humanitāro misiju, bet, neraugoties uz to, veikuši kārtējo terora aktu Krievijas teritorijā.
Protams, ka krievi nesniedza nevienu pierādījumu tam, ka Ukrainas puse bija informēta par karagūstekņu pārvadāšanu ar konkrēto lidmašīnu. Tā vietā propagandisti lepni klāstīja: mēs ukraiņu karavīriem saglabājām dzīvības, gribējām tos nogādāt mājās, bet paši ukraiņi savējos iznīcināja.
Vilšanos Kremlim gan sagādāja pēc ārlietu ministra Sergeja Lavrova ierosinājuma sasauktā ANO Drošības padomes sēde, jo tajā Rietumvalstu augsta līmeņa amatpersonas paziņoja, ka par "incidentu" pilna atbildība jāuzņemas Krievijai kā agresorvalstij. Propagandisti tūdaļ apsūdzēja Rietumus terorisma atbalstīšanā un paziņoja, ka Vāciju, ASV un Lielbritāniju varēs uzskatīt par līdzatbildīgām par terora aktu veikšanu Krievijā, ja izrādīsies, ka triecieni veikti ar Rietumu ieročiem. Tiesa, šiem apgalvojumiem šoreiz nesekoja nekādi ierastie draudi par trieciena došanu Berlīnei vai Londonai.
Raidījumā "60 minūtes" tika pausti apgalvojumi, ka līdz ar šo "provokāciju" esot pārvilkts krusts jebkādām miera sarunām, līdz ar to skaidrs, ka ukraiņiem pavēli par lidmašīnas notriekšanu esot devuši tās "starptautiskie kuratori" un konkrēti Lielbritānija, kas vienmēr bijusi ieinteresēta Krievijas iznīcināšanā, lai varētu dominēt Melnajā jūrā. Briti esot arī izrēķinājuši, ka līdz ar lidmašīnas notriekšanu pārējās Eiropas valstis atteikšoties turpmāk piegādāt Ukrainai raķetes, kas esot britiem ļoti izdevīgi, jo tad viņi teikšot, lai Ukrainai domātās raķetes piegādā viņiem, bet Ukrainai tiks britu raķetes. Tāda, lūk, sazvērestības teorija, kurai, domājams, krievu sabiedrība pilnā mērā notic.
Emocionālais terorisms
Vienlaikus vērts uzsvērt, ka NATO valstis Krievijas teritorijā atrodošos militāro infrastruktūru, tostarp kara lidmašīnas, uzskata par leģitīmu Ukrainas mērķi. To apliecinājis arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.
Propagandisti arī savos raidījumos demonstrēja notikuma vietā atrastās ukraiņu karagūstekņu pases un palielinātus šo cilvēku fotoattēlus, lai "ukraiņiem būtu pilna skaidrība par Kijivas režīma pastrādātajām zvērībām". Vairāki Rietumu analītiķi uzsver, ka Maskavas rīcība attiecībā pret karagūstekņu tuviniekiem vērtējama kā emocionāls terorisms.
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā savai tautai norādīja, ka "krievi spēlējas ar ukraiņu ieslodzīto dzīvi, viņu tuvinieku jūtām un mūsu sabiedrības emocijām".
Jāpiebilst, ka Ukrainas militārās izlūkošanas amatpersona Andrijs Jusovs norādīja, ka krievu lidmašīna pārvadājusi pretgaisa aizsardzības raķetes "S-300" un gūstekņus izmantojusi kā dzīvu vairogu.
"Šodien [24.janvārī] bija jānotiek karagūstekņu apmaiņai, kas nenotika. Pēc Krievijas puses teiktā, tas noticis Krievijas lidmašīnas "Il-76" notriekšanas rezultātā, ar kuru it kā tika pārvadāti ukraiņu gūstekņi. Patlaban Ukrainas rīcībā nav uzticamas un izsmeļošas informācijas par to, kas īsti atradās lidmašīnā un kādā skaitā. Ukraina no savas puses ir izpildījusi visus līgumus par pareizu gūstekņu apmaiņas sagatavošanu. Krievu sagūstītie karavīri tika laikus nogādāti apmaiņai paredzētajā vietā, kur viņi tika turēti drošībā. Saskaņā ar līgumiem Krievijas pusei bija jānodrošina mūsu aizstāvju drošība. Tajā pašā laikā Ukrainas puse netika informēta par nepieciešamību noteiktā laika periodā nodrošināt gaisa telpas drošību Belgorodas pilsētas rajonā, kā tas tika vairākkārt darīts pagātnē.
Ukraina netika informēta par transportlīdzekļu skaitu, maršrutiem un ieslodzīto piegādes veidiem. Ir zināms, ka ieslodzītie tiek piegādāti ar gaisa, dzelzceļa un autotransportu. Tas var liecināt par Krievijas apzinātu rīcību, kuras mērķis ir radīt draudus ieslodzīto dzīvībai un drošībai.
Transporta lidmašīnas nosēšanās 30 kilometrus garā karadarbības zonā nevar būt droša, un tā jebkurā gadījumā ir jāapspriež abām pusēm, jo pretējā gadījumā tiek apdraudēts viss apmaiņas process. Pamatojoties uz to, mēs varam runāt par plānotām un apzinātām Krievijas Federācijas darbībām, kuru mērķis ir destabilizēt situāciju Ukrainā un vājināt starptautisko atbalstu mūsu valstij," teikts Ukrainas Militārās izlūkošanas pārvaldes paziņojumā.
Savukārt ASV bāzētā domnīca "Kara izpētes institūts" (ISW) savā analīzē rakstīja, ka Krievijas propagandisti "izmanto "Il-76" avāriju, lai Ukrainā sētu iekšzemes neapmierinātību un grautu Rietumu gribu turpināt sniegt militāru atbalstu Ukrainai".
"Denacificēs" visu pasauli
Putins 27. janvārī Pēterburgā atklāja Otrā pasaules kara memoriālu, pieminot Ļeņingradas blokādes pārraušanas 80. gadadienu. Savā uzrunā viņš vilka paralēles starp Krievijas karu Ukrainā un tās cīņu pret nacistiem pirms 80 gadiem, norādot, ka "Kijivas režīms cildina Hitlera līdzgaitniekus - esesiešus".
ASV Informācijas aģentūras uzturētā starptautiskā raidorganizācija "Amerikas Balss" vēsta, ka Maskava vairākkārt ir mēģinājusi attaisnot savu karu pret Ukrainu kā centienus "denacificēt" savu dienvidu kaimiņu, lai gan Ukrainai ir demokrātiski ievēlēts ebreju prezidents, kurš holokaustā zaudēja radiniekus. Savas runas laikā Putins arī kritizēja Eiropu par "rusofobiju" un nosodīja Baltijas valstis par cilvēktiesību pārkāpumiem, paziņojot, ka tās pret krieviem izturas kā pret "zemcilvēkiem", kas ir tieša atsauce uz nacistu lietoto leksiku. Odiozā propagandiste Margarita Simonjana pauda, ka Krievija atkal dzīvo Otrā pasaules kara noskaņās un par tās vadmotīvu kļuvusi tā laika dziesma "Svētais karš".
Par šādu noskaņojumu uzkurināšanu sabiedrībā, īpaši tās vecākajā daļā, ISW analītiķi raksta, ka "Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko un Kremļa amatpersonas apgalvoja, ka Krievija atrodas eksistenciālā ģeopolitiskā konfliktā ar it kā mūsdienu nacistu kustību, kas sniedzas ārpus Ukrainas robežām". (...) Putins arī apgalvoja, ka atsevišķas valstis ir pieņēmušas nacistu ideoloģiju un metodes, un saistīja šo apgalvojumu ar vairākām Eiropas valstīm, kas popularizē "rusofobiju kā valsts politiku". Putins paziņoja, ka Krievija "darīs visu, lai apspiestu un beidzot iznīcinātu nacismu", un apgalvoja, ka Krievija īsteno "miljoniem cilvēku... visas planētas centienus pēc patiesas brīvības, taisnīguma, miera un drošības".
Savukārt Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins skaidri paziņoja, ka fašistiskā ideoloģija ir kļuvusi teju par normu NATO valstu vadītājiem, īpaši apsūdzot genocīda sponsorēšanā Ukrainā ASV prezidentu Džo Baidenu, Kanādas premjerministru Džastinu Trudo, Lielbritānijas premjerministru Riši Sunaku, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleru Olafu Šolcu.
Propagandists Vladimirs Solovjovs šajā sakarā klāstīja, ka krievu tautai jau vēsturiski ir lemts liktenis būt misionārei un vispārcilvēcisko vērtību aizstāvei, tādēļ Rietumi, kas balstās vēlmē valdīt pār pasauli, vēlas Krieviju iznīcināt. Šajā kontekstā gribas pieminēt rakstnieka Borisa Akuņina atziņu, ka tieši ideālisti ir tie, kas savu ideālu vārdā nogalina visvairāk cilvēku. Krievijas vēsturiskais "misionāru" ceļš, kā rāda karš Ukrainā, arī ir nosēts ar neskaitāmiem līķiem.
