Vācija un Francija sola atdot Āfrikai nolaupīto
Āfrikā ironizē – ja Britu muzejs atdotu no kādreizējām kolonijām izvestos eksponātus, paliktu vien tukšas sienas, bet piramīdas Ēģiptē skatāmas tikai tāpēc, ka bija pārāk lielas, lai iekrautu kuģos. Šajā jokā ir daļa taisnības. Briti gan nesteidzas šķirties no kultūras laupījuma, bet Vācija un Francija sola rīkoties citādi.
Abas valstis nodibinājušas 2,1 miljonu eiro lielu fondu, lai trīs gadus pētītu, kāds Āfrikas mantojums atrodas to muzejos un sagatavotos iespējamai atdošanai, raksta britu izdevums “The Guardian”.
Katru gadu Vācija un Francija iemaksās pa 360 000 eiro. Fonda pārraudzība uzticēta franču-vācu kopīgajā Marka Bloha centrā, kas atrodas Humbolta universitātes paspārnē Berlīnē. Jaunā projekta komandā spēkus apvieno abu valstu akadēmijas un muzeji.
Eiropas mēroga debates par šo jautājumu aizsāka 2017. gadā Francijas prezidents Emanuels Makrons, solot darīt visu iespējamo, lai atgrieztu Āfrikā koloniālisma laikā nolaupīto kultūras mantojumu.
2021. gadā Francija atdeva Beninai Rietumāfrikā 26 artefaktus, bet pēdējos gados norauts stopsignāls. Pagājušā gada beigās parlaments noraidīja likumu par ārvalstīs nolaupīto kultūras vērtību restitūciju.
Vācija finansējusi pirmā visaptverošā kataloga izveidi kolekcijai, kas pazīstama kā Beninas bronza, un 2022. gadā ārlietu ministre Annalēna Bērboka personiski nogādāja un nodeva Nigērijai 22 bronzas artefaktus, ko 19. gadsimta beigās bija nolaupījuši britu karavīri. Tā gan ir maza daļiņa, jo Eiropas muzejos uzskaitīti 1130 par Beninas bronzu saukto artefaktu no karalistes, kas septiņus gadsimtus pastāvēja tagadējās Nigērijas dienvidos.
Pērn jūnijā publicētajā katalogā Vācijas muzejos atrodami vairāk nekā 40 000 priekšmetu no Kamerūnas vien, 8871 no tiem Lindenas muzejā Štutgartē.
To vidū ir Mandu Yenu, krāšņs valdnieka tronis, bagātīgi rotāts ar pērlēm un gliemežvākiem, kuru Vācijas ķeizaram Vilhelmam II it kā uzdāvināja Bamumas karalis Ndžoja 1908. gadā, tas apskatāms Humbolta forumā Berlīnē.
Daži vācu spēku nolaupītie priekšmeti savulaik pārdoti kolekcijām Francijā, piemēram, “Bangvas karaliene”, koka skulptūra no Kamerūnas, kas līdz 2017. gadam bija apskatāma tagad slēgtajā Dapera muzejā Parīzē, kur izstādīja Āfrikas un Karību mākslu.
Turklāt ķeizariskā Vācija koloniālās valdīšanas laikā piesavinājās arī mirušo kaulus. Berlīnes un Freiburgas muzeju arhīvos glabājas ap 1000 galvaskausu un kaulu no Austrumāfrikas, nozagtu no kapiem.
Šobrīd Tanzānija varētu atgūt ap 250 savu senču mirstīgo atlieku, turklāt pērn pirmo reizi ar DNS analīžu palīdzību izdevās atrast pēcnācēju cilvēkam, kura galvaskauss ir nozagto vidū. Ģenētiskās pēdas aizveda līdz čaga ciltij Tanzānijas ziemeļaustrumos Kilimandžāro pakājē.
Kopš 2017. gada Vācijas Aizvēstures un agrīnās vēstures muzejs kopīgi ar Ruandas pētniekiem īsteno ģenētiskās pētniecības projektu, meklējot izcelsmi ap 1100 galvaskausiem no bijušajām kolonijām.
Vācu Austrumāfrika pastāvēja no 1885. līdz 1918. gadam mūsdienu Tanzānijas (izņemot Zanzibāru), Ruandas, Burundi un Mozambikas ziemeļu teritorijā. Vācijas impērija valdīja arī mūsdienu Namībijā, Togo, Ganā un Kamerūnā, līdz pēc Pirmā pasaules kara zaudēja Āfrikas teritorijas Francijai un Britu impērijai.
