VIDEO: kārtējais kareivīgo "aktīvistu" izlēciens — šoreiz par upuri izvēlēta pasaulē visslavenākā glezna

Divas aktīvistes svētdien Parīzē Luvras muzejā ar zupu apšķiedušas Leonardo da Vinči gleznas "Mona Liza" jeb "Džokonda" aizsargstiklu.

"Kas ir svarīgāks - māksla vai tiesības uz veselīgu un ilgtspējīgu pārtiku," vaicāja protestētājas. "Jūsu zemkopības sistēma ir slima. Mūsu lauksaimnieki mirst darbā," paziņoja protestētājas. Apsargi viņu priekšā nolika melnus aizslietņus un huligānes izveda no telpas.

Atbildību par akciju uzņēmusies organizācija "Riposte Alimentaire" ("Pārtikas pretuzbrukums"). Tā paziņoja sociālajā vietnē "X", ka šis protests bija daļa no kampaņas, lai integrētu "pāriku visoārīgā sociālās drošības sistēmā".

Muzeja amatpersonas paziņojušas, ka muzejs iesniegs sūdzību par notikušo, bet Francijas kultūras ministre Račida Dati paziņoja, ka "nekāds iemesls" nevar attaisnot uzbrukumus "Monai Lizai".

Franciju jau labu laiku plosa lauksaimnieku protesti, prasot izbeigt degvielas cenu kāpumu un vienkāršot tiesisko regulējumu. Piektdien lauksaimnieki bloķēja galvenos ceļus ar Parīzi.

Glezna atrodas aiz stikla kopš 1956.gada, kad bolīvietis Ugo Ungasa gleznai svieda ar akmeni, nodarot bojājumu gleznai vietā, kur attēlots kreisais elkonis, pirms tam kāds vandalis tai uzlēja skābi, trāpot gleznas apakšdaļai. 1974. 21. aprīlī, kad glezna tika izrādīta Tokijas Nacionālajā muzejā, kāda sieviete uz to uzpūta sarkanu krāsu, protestējot pret muzeja nespēju nodrošināt piekļuvi invalīdiem. 

Rūpējoties par gleznas drošību, kopš 2005.gada tosargā ložu necauršaujams stikls, ko skatītāju ērtībām 2019. gadā nomainīja ar caurspīdīgāku stiklu, taču huligānu uzbrukumi turpinājušies.

2009.gadā kāda krieviete, protestējot pret Francijas pilsonības nesaņemšanu, svieda gleznai ar tējas tasi, kas sašķīda pret aizsargstiklu. 2022. gada 29. maijā kāds klimata aktīvists, izliekoties par sievieti ratiņkrēslā, meta gleznai ar kūku.

"Mona Liza" jeb "Džokonda" ir Leonardo da Vinči gleznots portrets, kuru uzskata par vispazīstamāko, visskatītāko, visvairāk aprakstītāko un parodēto mākslas darbu pasaulē. Tā ir ir viena no vērtīgākajām gleznām pasaulē. 1962. gadā glezna apdrošināta par 100 miljoniem ASV dolāru, kas iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā augstākais gleznas apdrošināšanas novērtējums pasaulē. Ņemot vērā inflāciju, šī naudas summa atbilst aptuveni 1 miljardam ASV dolāru (920 miljoni eiro) 2023. gadā. Mūsdienās "Mona Liza" pieder Francijas valdībai.

Pasaules uzmanību šī glezna ieguva 1911. gadā, kad 21. augustā muzejas darbinieks, itālis Vinčenco Perudžia to nozaga no Luvras un pēc divu gadu slēpšanas sava Parīzes dzīvokļa skapī, viņš to nogādāja Florencē, kur mē'fināja pārdot vietējās mākslas galerijas īpašniekam. Gleznu izdevās atgūt 1913. gadā. Pašam ļaunprātim piesprieda gada un 15 dienu ieslodzījumu, taču cietumā viņš pavadīja tikai septiņus mēnešus, un Itālijā viņu uzskatīja par "patriotu" un "varoni", kurš centās gleznu nogādāt atpakaļ dzimtenē.

Jāpiebilst, ka dažādi "aktīvisti" pēdējo gadu laikā ir bieži mēģinājuši sabojāt kultūras vērtības visā pasaulē.